Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks radījis jaunu priekšvēlēšanu žanru – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli. Precīzāk – ministrs publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.

Atbildes vēstule rakstīta labskanīgā birokrātlatviešu valodā; pazīstot ministra izslavēto čaklumu, šķiet, ka ministrs vēstulei pats devis nozīmīgu pienesumu – savu parakstu.

Savukārt vēstules rakstītājs gribējis izpatikt ministram, tādēļ – tikai labu vēlēdams – rakstu darbam nedaudz piedevis lielā skolotāja noskaņu – „es, virsvadonis (vēsturnieks) tev neko nesaprotošam kultūras darbiniekam to tā vienkārši paskaidrošu”.

Atkārtošos – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli ir jauns žanrs, kas jauki disonē ar veselības ministra Daniela Pavļuta centieniem portālā „Delfi” ievietot maksas publikācijas par sevis padarītajiem labajiem darbiem.

Piebildīšu, šīs maksas publikācijas tiek dāsni apmaksātas no nodokļu maksātāju līdzekļiem caur budžetu.

Nedaudz par virsvadoņa labticīgi un bez spaidiem rakstītās atbildes vēstules saturu

Vēstule sadalīta trijās sadaļās, pirmā ir „Par ministriju atbildību valsts drošībā”. Izrādās, ka Aizsardzības ministrija ir organizējusi aptuveni 100 dažādu formātu un līmeņu konsultāciju par sagatavošanos krīzes situācijām. Piemēram, organizēta tiešraides lekcija Finanšu ministrijai, Rīgas domei, notikuši semināri medicīnas, sakaru, pārtikas un ūdens, enerģētikas nozares komersantiem par darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. Tiesa, lai ar 100 semināriem informētu 2 miljonus Latvijas iedzīvotāju, jāpieņem, ka katrā seminārā ir piedalījušies vismaz 20 000 cilvēku.

Ja līdz šim man bija pārliecība, ka Latvijai ir vislabākā militārā un medicīniskā gatavība kara gadījumam poverpointā, tad pēc Pabrika kunga vēstules man ir radusies arī  pārliecība, ka Latvijai ir labākā semināru un diskusiju militārā un medicīniskā gatavība kara gadījumam.

Pārliecinošākā ziņa no Pabrika kunga atbildes vēstules par Latvijas iedzīvotāju drošību ir apliecinājums, ka sarunu festivālā LAMPA darbosies Aizsardzības ministrijas “Drošā telts”. Tur nu tiešām visi Latvijas iedzīvotāji varēs patverties no Krievijas iespējamās agresijas.

Otrā atbildes vēstules daļa saucas „Par sabiedrības atbildību valsts drošībā”, un šeit mēs varam uzzināt par bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, lai sagatavotos un noturētos pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas.

Šo rindu autors bukletu bija jau lejupielādējis no „Sargs.lv”, atzinis par itin labu esam. Diemžēl šis buklets savās 20 lapaspusēs nesniedz pietiekami daudz atbilžu uz sakramentālo Alvja Hermaņa jautājumu – kā rīkoties X stundā.

Pensionāri (un tieši pensionārus šis buklets ir sasniedzis) paliks neziņā, kā evakuēties valsts iekšienē un prom no tās (lielākā Ukrainas iedzīvotāju daļa nevis emigrē uz citām valstīm, bet iekšēji – no kara vairāk-apdraudētām vietām uz Rietumukrainu).

Trešā ministra Pabrika atbildes vēstules daļa saucas „Par indivīdu atbildību valsts drošībā”, kurā visi laipni tiek aicināti pievienoties jaunsardzei, zemessardzei, bruņotajiem spēkiem vai vismaz iziet rezervistu militāro pamatapmācību, bet tas viss – līdz 55 gadu vecumam. Vai nu tādēļ, ka pašam Pabrikam sirmi deniņi, vai kādu citu iemeslu dēļ Artis Pabriks ne sev pašam, ne Alvim Hermanim, ne man neparedz nekādas iespējas aizstāvēt valsti vai vismaz kaut ko no militārajām zināšanām apgūt.

Tad nu mums atliek tikai apmainīties ar atklātām vēstulēm, pat ja tajās ieskanas sarkastisks tonis, īpaši jau tādēļ, ka apdraudējums Latvijai ir reāls. Krievijas amatpersonu draudi Lietuvai ir nopietni draudi arī Latvijai. Kopš 24. februāra es neticu saprāta esamībai Krievijas varas gaiteņos. No draudiem un agresīvas Kremļa retorikas līdz ieroču žvadzināšanai vai pat raķetes palaišanai ir viens solis, ko, iespējams, nosaka kādas augstas Krievijas amatpersonas slikta oma, stress vai bērnības trauma.

Kopš 24. februāra Latvija ir tieši apdraudēta, un mums ir jābūt gataviem ne tikai semināriem un vīru spēlēm mežā, bet galvenais – savstarpējai palīdzībai, ievainoto glābšanai, evakuācijai, ārstēšanai un rehabilitācijai. Iespējams, kādam tas šķiet citādi, bet, manuprāt, šobrīd Latvijas valdības galvenais uzdevums ir rūpes par militārajiem mediķiem, NMPD un Katastrofas medicīnas dienestu, lielo slimnīcu cilvēkresursu, medikamentu un tehnoloģiju rezervēm.

Kāpēc es rakstu šo vēstuli, sākotnēji nedaudz iesmaidot, bet vēlāk – nopietni?

Lieta tāda, ka Artim Pabrikam piemīt gan vispārzināmas, gan retas politiķa īpašības. Kā īsts politiķis Pabriks nepilda nevienu solījumu ne privātajā dzīvē, ne sabiedriskajā telpā. Kas ir Latvijas politiķim neparasti – Pabriks māk lasīt un saprot lasīto. Tādēļ arī ievads, lai Pabrika kungu ieinteresētu manu vēstuli izlasīt līdz galam.

Kā vairums Latvijas iedzīvotāju es uzticos Latvijas bruņoto spēku motivācijai, kaujas spējām un profesionalitātei. Es tiešām ticu tam, ka Aizsardzības ministrija un Bruņoto spēku vadība no mūsu valsts 2% IKP iegādājas pašus nepieciešamos ieročus un tehniku. Tiesa, mani mazāk interesē tanki un bruņumašīnas, bet vairāk – Latvijas medicīnas dienesta gatavība, zāļu un medicīnas tehnoloģiju rezerves kontekstā ar notikumiem Ukrainā, bēgļu plūsmu un iespējamiem hibrīdkara scenārijiem, no kuriem mēs nudien nevaram būt pilnībā pasargāti. Karš nenozīmē agresiju pret tanku, bet gan agresiju pret cilvēka dzīvību un veselību.

Man ir tas gods labi pazīt Bruņoto spēku medicīnas dienesta vadītājus, esmu vairākkārt noklausījies viņu ziņojumus un lekcijas, un saklausītais mani pārliecina. Latvijas aizsardzības koncepcija balstās uz NATO principu – pirmo divu līmeņu gadījumā palīdzību sniedz militārpersonas – sākumā cīņasbiedrs, vēlāk – militārais mediķis, bet 3. un 4. līmenī – civilais NMPD mediķis un klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas2.slimnīca vai kāda no reģionālajām slimnīcām. Mēģināšu izskaidrot.

Ievainojuma gadījumā būtiski ir – kad un kas jums palīdzēs. Ātrā palīdzība kara apstākļos var nepaspēt. Latviešu militāristi ir neticami labi sagatavoti pirmās palīdzības sniegšanai, man šķiet, ka viņi sirdi masē un elpina tikpat labi kā medicīnas profesionāļi. Pirmajā līmenī ievainotajiem palīdzēs militāristi, kas ievainoto vai cietušo iznesīs līdz transportam, tad ar lielāko varbūtību ievainotais ar zaļi maskētu mašīnu nonāks kamuflāžas krāsojuma teltij līdzīgā pārsiešanas punktā, bet no turienes – jau ar sarkanzeltainu NMPD mašīnu – slimnīcā. Militāristu maskētās medicīnas mašīnas ir mazāk redzamas, lai pašas nekļūtu par mērķi, bet NMPD transports tik acīs krītošs, lai tam dotu ceļu. Globālas konvencijas paģēr, ka uz ātrās palīdzības mašīnām nešauj. Tiesa, cilvēks, kas notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, bez sirdsapziņas ēdām var šaut arī uz ātro palīdzību, un Ukrainā ir gan notriektas sanitārās lidmašīnas un sanitārie helikopteri, gan apšaudītas  neatliekamās palīdzības dienesta mašīnas.

Aizsardzības ministrija un Bruņoto spēku vadība vieglprātīgi izturas pret trešo un ceturto līmeni, domādama, ka medicīna ar savu problēmu galā tiks. Šeit nu lūdzu Pabrika kungu atminēties, ka veselības jomu Latvijā vada viņa politiskās apvienības (Attīstībai PAR) biedri, un tas jau ir katastrofāli. Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts jau ir pierādījuši savas spējas Covid–19 pandēmijas laikā: pirmā – vakcīnas neiepērkot, otrais – iepērkot seškārt par daudz un izšķērdējot milzu valsts naudu, izveidojot vakcinācijas centru ar zelta podiem un milzu algām, atņemot vakcināciju ģimenes ārstiem, nosakot vakcināciju krāmu tirgos un kapu svētkos, rīkojot reklāmas kampaņas ar ļaudīm, kas saliekuši rokas Jāņa Lagzdiņa sveicienā utt.

Iedomājieties Pavļuta kunga rīcību iespējama kara gadījumā – nekavējoties tiks radīts jauns kara palīdzības centrs ar glītu, ļoti labi apmaksātu vadītāju un nodrošināta iespēja Pavļuta kungam no rīta līdz vakaram atrasties TV1 ekrānā. Tiks sastādīti plāni, sniegti priekšlikumi un organizētas 24 stundu garas ierēdņu darba grupas, kuru dalībnieki aplaudēs ministra runām. Arī šobrīd nekas nav darīts, lai klīniskajām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, kam būtu jāuzņem lielākais cietušo skaits, būtu pietiekami lielas (NATO standarts saka – 3 mēnešu apjomā no ikdienas nepieciešamības) medikamentu, pārsienamo materiālu, tehnoloģiju rezerves.

Pavļuta kungs nedzird neko par Ukrainas notikumiem saistībā ar medicīnu un veselības aprūpi, tādēļ es Jums šeit pastāstīšu dažas Ukrainas kara atziņas:

1. Bērni kara apstākļos slimo vairāk – gan ar dažādām elpceļu un kuņģa-zarnu trakta infekcijām, gan – jo īpaši – saasinās psihosomatiskās slimības;

2.Ātrā palīdzība ir ierobežota darbībā, jo daudz resursu tērē ievainotiem civiliedzīvotājiem un karavīriem, ātrai  palīdzībai nepietiek degvielas un fragmentāri – nepietiek arī medikamentu, īpaši opioīdu grupas pretsāpju medikamentu, fiksācijas un pārsienamā materiāla. Atkārtošu – tā ir ļoti nopietna ziņa – ātrajai palīdzībai Ukrainā hroniski nepietiek degvielas, jo nav degvielas rezervju vai rezerves ir sabumbotas. Pie lielākajiem kara hospitāļiem pilnībā sabumboti piebraukšanas ceļi, nereti pilsētās sabombardēti tilti, kas liek mainīt palīdzības sniegšanas stratēģiju specializētās slimnīcās (piemēram, atvērt operāciju zāli psihiatrijas slimnīcā);

3.Slimnīcas dažkārt ir riskantāka patvērumu vieta par mājām – Ukrainā ir pilnīgi vai daļēji iznīcinātas 140 slimnīcas, pie kam Mariupolē medicīnas darbinieki paņemti gūstā. Hroniski nepietiek personāla un kapacitātes uzņemšanas (neatliekamās palīdzības) nodaļām;

4.Ārsti un medicīnas personāls ir ļoti noslogots ar traumu ārstēšanu, viņiem nepietiek laika un resursu ārstēt hroniskas slimības un to saasinājumus. Toties diabēts, hipertoniskā slimība, dislipidēmija kara stresa apstākļos straujāk progresē. Netiek savlaicīgi diagnosticēts vēzis. Posttraumatiskais stress kļūst par vārtiem psihiskām slimībām. Zūd pacientu līdzestība ārstēšanai, piemēram, tuberkulozes pacienti pārstāj dzert zāles. Aptiekās trūkst konkrētu medikamentu, mainās zāļu loģistikas ķēdes.

Trīs lūgumi aizsardzības ministram Artim Pabrikam

Es vēršos pie Jums, Pabrika kungs, ar trim aicinājumiem un piedāvājumiem. Ja Jūs tos realizētu, Jūsu vārds paliktu viedāko Latvijas politiķu panteonā:

Izdaliet medicīniskām rezervēm finansējumu no militārā budžeta. Rezervēs iekļaujiet atsāpināšanas līdzekļus, antibiotikas, infūziju šķīdumus, medikamentus narkozei, operāciju materiālus, operāciju instrumentus, skābekli utt. – NATO standartos viss ir uzskaitīts. Atkārtošos – NATO standarti paģēr rezerves 3 mēnešiem. Šīm rezervēm jāatrodas iespējami tuvu Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, Valmieras, Liepājas, Daugavpils un citām reģionālajām slimnīcām, bet jāpaliek Bruņoto spēku īpašumā. Iespējamas arī līgumattiecības ar vairumtirgotājiem un aptieku tīkliem, taču arī viņiem iespējama kara gadījumā būs ļoti lielas loģistikas problēmas. Es Jūsu vietā tomēr uzticētos ļoti nopietnām rezervēm slimnīcās, kas glābs gan militārpersonas, gan civiliedzīvotājus, bet šīm rezervēm jāpaliek Bruņoto spēku īpašumā, atjaunošanas principus Jums pastāstīs Bruņoto spēku medicīnas dienesta vadītāji;

Atrodiet iespējas apmācīt ārstus, medicīnas māsas un citus medicīnas profesionāļus kara medicīnā kara apstākļos. Atgādināšu, ka Kijevas kara hospitālī vēl joprojām strādā plastikas ķirurgs Olafs Libermanis, bet strādāja arī ortopēds Mārtiņš Malzubris. Ar Olafu Libermani joprojām sazinos, viņš man sūta attēlus no savas prakses. Pacienti ir ļoti smagi, vienlaikus kontuzēti, apdeguši, ar šautiem un plēstiem ievainojumiem. Lode ieiet kājā pa mazu atveri, bet iznāk laukā otrā pusē, noraujot visu papēdi.

Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris nesaņem un nav saņēmuši algu vai jebkādu valstisku finansiālu atbalstu par savu darbu Kijevā. Ar brīvprātīgu ziedotāju atbalstu viņi iegādājās busiņu, ko piekrāva pilnu ar ķirurģiskiem instrumentiem, diegiem, pārsienamajiem materiāliem, paņēma līdzi mikroķirurģijas mikroskopu, AO ortopēdijas skrūvju, plākšņu, stiepļu komplektus. Neviens viņu dzīvību neapdrošināja – viņi pilnībā uzņēmās risku.

Šobrīd Ukrainā strādā daudzu pasaules valstu ārsti – ne tikai palīdz, bet arī mācās. Nevar kļūt par izcilu kara ķirurgu, ja tev dzīvē nav nācies sastapties ar politraumu. Savā ārsta mūžā esmu redzējis tikai kādus divdesmit šautus ievainojumus un arī tos galvenokārt jaunībā, strādājot Sibīrijā. Ārsts Ukrainā katru dienu redz divdesmit ievainoto, pie kam daudz smagāk cietušus.

Interesanti, ka jauni ārsti no Serbijas un Bosnijas serbu republikas (pēc nepārbaudītiem datiem arī no Vidusāzijas republikām un Indijas) šobrīd  praktizē Baltkrievijā, jo Baltkrievijas slimnīcās ārstējas daudz ievainoto Krievijas karavīru.

Domāju, ka Latvijā ir gana daudz jaunu talantīgu ķirurgu, anesteziologu, kombustiologu, kas brauktu mēnesi vai divus strādāt Ukrainā, ja viņiem būtu Latvijas valsts nodrošināts drošs ceļš līdz relatīvi drošai darba vietai (izcilākās vietas medicīnas prakses iegūšanai šobrīd ir Dņipro, Zaporižjes, Harkivas slimnīcas vai vadošie kara hospitāļi), ja viņiem tiktu Latvijā maksāta nopietna alga un apmaksāts komandējums, ja viņiem būtu korekta apdrošināšana. Ar Danielu Pavļutu par šo jautājumu runāt nav vērts – ir cerības tikai uz Arti Pabriku.

Iniciējiet Neatliekamās palīdzības dienesta un Katastrofu medicīnas centra izņemšanu no ierēdniecības un pārveidi par dienestu. Bruņotie spēki ir dienests, ko vada ģenerālis. Glābšanas dienestu vada ģenerālis. Policiju vada ģenerālis.

Neesmu dzirdējis, ka Glābšanas dienesta ģenerālim būtu jāzvana ministrijas valsts sekretāram – cik ūdens ņemt līdzi, lai dzēstu ugunsgrēku. Un patiesību sakot – labi, ka Bruņotie spēki nav Pabrika vadītās ministrijas sastāvā, vai ne?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) vada ierēdne, kuru jebkurā brīdī Veselības ministrija var aizrotēt uz Tiesu medicīnas ekspertīzes centru par morga vadītāju (tāds precedents jau ir bijis, šādu rotāciju saņēma Zāļu valsts aģentūras direktores vietniece – izcila farmaceite un pasaulē atzīta speciāliste). Politiķi savulaik NMPD par iestādi pārvērta tikai tādēļ, ka vēlējās iejaukties ātrās palīdzības mašīnu iegādē un aprīkošanā.

Visi taču atceras ierēdniecības organizētās Covid ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas un operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes? Piemēram, tās sēdes, kurās nolēma, ka vīruss var pagaidīt līdz 7. oktobrim, lai Eglītis un Feldmanis varētu ar selfijiem atvērt LIDL?

Covid–19 pandēmijas laikā Pavļuts NMPD uzgrūda visus diagnostikas jautājumus (pacientiem tika paģērēts sēdēt mājās, ēst paracetamolu, tad saukt NMPD un doties uz slimnīcu), NMPD vadītājai visu laiku nācās izpildīt pianista Pavļuta nejēdzīgos rīkojumus. Liene Cipule daudzām muļķībām pretojās, bet tikai bailīgā iedaba neļāva Pavļutam Cipuli aizrotēt uz citu ierēdniecības posteni. Pateicoties ministrijas un ministra neprofesionalitātei, Latvijā bija augstākā Covid–19 mirstība gados relatīvi jaunāku cilvēku grupās (Latvijā vecuma grupā 70+ bija tāda pati mirstība kā Zviedrijā vecuma grupā 90+).

Šobrīd, reāla apdraudējuma brīdī Latvijai nav uzticamāka un nozīmīgāka medicīnas dienesta par NMPD un Katastrofu medicīnas centru, un Pabrika kungam ir dota fantastiska loma šī dienesta stiprināšanā un tā neatkarības nodrošināšanā.

Ar nepacietību gaidīšu Pabrika kunga atbildes vēstuli. Man ir vēl šis tas rakstāms par nepieciešamību un iespējām gatavoties glābšanai iespējama militāra konflikta gadījumā.

Novērtē šo rakstu:

105
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...