Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu pret karu, bet tas nenozīmē, ka šis būs aicinājums necīnīties, gluži pretēji, šis ir aicinājums cīnīties, bet ar citām metodēm.

Gan ieroču, gan karavīru pamatmērķis kara apstākļos ir nogalināt, lai gan gandrīz katrs no karavīriem, ja neskaita atsevišķus izņēmumus, neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš karo, vēlas mieru un to, lai karš pēc iespējas ātrāk beigtos. Ieroči bez karavīra ir metāllūžņu vērti.

Daži priekšlikumi, kā citādi varētu izmantot finansējumu kara perspektīvu mazināšanai kara apstākļos:

1. Veicinot mobilizācijai pakļauto iedzīvotāju un dienējošā personāla emigrāciju.

Nevis slēgt robežas, bet tieši otrādāk - izveidot maksimāli atvieglotu īpašu kara vīzu izsniegšanas režīmu uz robežas pretinieka valsts mobilizācijai pakļautajiem pilsoņiem no 17 gadu vecuma (gadu pirms karaklausības) līdz 45 gadu vecumam, dodot uzturēšanās atļaujas līdz 6 mēnešiem ar iespējām tās pagarināt līdz kara beigām.

Papildus katram pārbēdzējam, kas atrodas aktīvajā dienestā, izmaksāt vienreizēju pabalstu atkarībā no dienesta pakāpes: nu, piemēram, karavīram - 1000 EUR, kapteinim – 5 000 EUR, ģenerālim – 20 000 EUR (par summām un pakāpēm es vien improvizēju), šo pabalstu izmaksājot valstī, kurā viņš nolēmis uzturēties, un izmaksājot pakāpeniski, sadalot to pa mēnešiem.

Šāds priekšlikums dos efektu ne tikai ar to, ka, pateicoties kara vīzai pasē, atgriezties Krievijā kara laikā nebūs prātīgi, jo tur tā tiks pielīdzināta dezertiera apliecībai, - tas būtiski iedragās pretinieka kara personāla rindas un kvalitāti jau esošā kara laikā, turklāt arī atvērs daudziem acis, jo, padzīvojot citā civilizācijā, kāds sāks apjaust, ka bijis zombēts ar pārliecību, ka vienīgi Krievija un tās sistēma, kas nav būtiski mainījusies no Bizantijas laikiem, ir labākā pasaulē. Atgriežoties šiem cilvēkiem, visai iespējams, būs citāds skats uz dzīves kvalitāti, kas savukārt var dot iemeslu Krievijas integrācijai un vēlmei mainīt politisko sistēmu Krievijā no iekšpuses.

2. Kara tehniku un personālu, īpaši kara laikā, lētāk no pretinieka ir nopirkt nekā iznīcināt kopā ar pretinieku.

Vēsture parāda, ka bieži vien iekarotāji tiek sagaidīti ar ziediem kā atbrīvotāji vai arī kā nelabvēļi, kuriem vara gūstama ar vairāk vai mazāk sīvām cīņām, bet katrā ziņā tas, kas nav iegūts ar pārliecināšanu, nav lojāls, jo tas, kas iegūts ar varu, ir grūti valdāms vai nevaldāms, - Napoleona gājiens uz Maskavu tam ir labs piemērs.

Tomēr globalizācijas sekas, mūsdienās dod arī trešo variantu, kas iepriekšējos karos nebija realizējams.

Ja Jūs būtu valdnieks, kas nolēmis karot, kāda valsts Jums šķistu bīstamāka? Tā, kas ir bruņota un pretosies, vai tā, kur jebkurš karavīrs jebkurā brīdī droši var padoties gūstā, pārdot Jūsu tanku, raķeti vai kuģi ar visu personālu vai nodot par labu samaksu savu pulkvedi pretiniekam dzīvu vai mirušu?

Ja katrs Ukrainas pilsonis, kurš kara apstākļos pierunājis brīvprātīgi padoties Krievijas karavīru, ar garantiju saņemtu par katru nogādāto 100 EUR, savukārt karavīrs pēc padošanās saņemtu kompensāciju, kā tas norādīts, 1. punktā un papildus saņemtu par nodotajiem ieročiem un tehniku, piemēram 50 EUR par automātu, par tanku – 5000 EUR, bet par kuģi vai lidmašīnu 200 000 EUR, un papildu bonusu saņemtu par katru sagūstīto virsnieku kurš pats labprātīgi nepadodas, un šī informācija ar kontaktiem, būtu ievērojama izmēra reklāmas plakātos katra lielākā ceļa malā, tad armijas virsnieki nevarētu atļauties mierīgi aizmigt, jo ne vien ienaidnieks, bet ikkatrs viņa paša kareivis vai ukraiņu tantuks varētu viņu pārdot aizmigušu. Šī mērķa realizācijai būtu jāiesaista vietējie uzņēmumi, kas varētu saņemt starpniecību vai komisiju.

3. Jānodrošina inkognito sakari ar pretinieku.

Ir zināms, ka Krievijas armijas karavīriem ir noņemti dokumenti (izņemot karaklausības apliecību) un mobilie telefoni, lai viņiem nebūtu iespēju sazināties no Ukrainas. Mūsdienās mobilie sakari caur satelītiem ir nodrošināmi pat tur, kur to nav, līdz ar to ir jāatrod veids, kā pretinieka karavīrus nodrošināt ar sakariem (telefoniem).

Šiem telefoniem ir jābūt maksimāli primitīviem un ļoti maza izmēra, jānodrošina vien izejošo zvanu funkcija ar iespēju sazināties vienīgi ar Krievijas mobilajiem tīkliem, lai viņi varētu sazināties vienīgi ar mājām, un Ukrainas dienestiem, lai saņemtu instrukcijas un varētu padoties, kā arī ir nepieciešama SMS funkcija bez skaņas signāla. Tas dos daudz priekšrocību, pirmkārt, jau to, ka ikkatra telefona atrašanās vieta ir izsekojama ar apbrīnojamu precizitāti, otrkārt, noklausoties sarunas, var uzzināt ikkatras konkrētās kolonnas vai grupas morālo noskaņojumu un citu stratēģiski vērtīgu informāciju, tajā skaitā to, vai ir pietiekams degvielas un munīcijas nodrošinājums.

P.S. Karu publiskais mērķis ir varas iegūšana pār teritorijām un resursiem, tai skaitā cilvēkresursiem, bet slēptie mērķi ir to superaizdevējiem, kuriem ir tiesības radīt naudu, šiem kreditoriem neatkarīgi no karu iznākuma karš ir fantastiskās peļņas laiks un vienreizējas iespējas konkurentu iznīcināšanai, to skaitā miera laikos lieki sadrukāto un apritē laisto līdzekļu norakstīšanai.

Kara apstākļos ir izdevīgi finansēt abas puses, un naudas radītāji ir ieinteresēti, lai karš patērētu pēc iespējas vairāk resursu un līdzīgi, kā tas notika Cmovid atbalstu laikā, arī tad, kad notiek reālā karadarbība vai bruņošanās aizsardzības nolūkos, līdzekļi tiek “drukāti”, aizdoti un norakstīti bez peļņas pierādīšanas nepieciešamības, jo valstis būs spiestas tos kompensēt.

Novērtē šo rakstu:

38
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...