Kareivja galvaskausa ciniskajā iznīcināšanā saskata tikai morāles normu pārkāpumu
Lato Lapsa19.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četrus mēnešus ilgā pārbaudē Iekšējās drošības birojs nonācis pie secinājuma, ka pirms divarpus gadiem Valsts policijas centrālajā ēkā veiktā Otrā pasaules kara kaujās krituša karavīra galvaskausa iznīcināšanā, to sasitot ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, esot saskatāms tikai morāles normu pārkāpums, bet ne noziedzīgs nodarījums.
„Pārbaudes ietvaros tika konstatēts un atzīts, ka Valsts policijas amatpersonas Diānas Rasļonokas rīcība – galvaskausa iznīcināšana, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, ir uzskatāma par neatbilstošu vispārējām sabiedrības morāles un ētikas normām, kas savukārt norāda arī uz profesionālās ētikas normu pārkāpuma pazīmēm D. Rasļonokas rīcībā,” oficiālajā atzinumā raksta Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.
Iekšējās drošības birojs secinājis, ka D. Rasļonokai bijis nepieciešams meklēt atbilstošu risinājumu šajā situācijā un jāvadās no vispārējām sabiedrībā pieņemtām morāles un ētikas normām, kas ir vērstas uz cieņas izrādīšanu mirušam cilvēkam un tā mirstīgajām atliekām.
„Tā kā D. Rasļonoka ar savu neētisko rīcību ir nodarījusi kaitējumu Valsts policijas reputācijai, birojs ir nosūtījis vēstuli Valsts policijai ar lūgumu kompetences ietvaros veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos,” norāda V. Mūrnieks.
Taču kriminālprocess pret ciniski rīkojušos valsts amatpersonu ierosināts netikšot, jo viņas rīcībā neesot konstatētas ne kapa un līķa apgānīšanas, ne arī valsts amatpersonu bezdarbības pazīmes, un V. Mūrnieks īpaši norāda, ka „cilvēkiem no malas” neesot tiesību šo lēmumu pārsūdzēt.
Pagaidām nav zināms, kā šai saistībā rīkosies Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņam iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija uzdevis jau līdz 1. martam izvērtēt notikušo, izvērtēt iekšējo procedūru pietiekamību un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt ziņojumu par uzdevumu izpildi un priekšlikumus konstatēto nepilnību novēršanai. Vai I. Ķuzis uzdoto ir veicis, pagaidām nav zināms.
LA šā gada sākumā detalizēti aprakstīja, kā kāda kriminālprocesa ietvaros izņemts Otrā pasaules karā kaujās krituša karavīra galvaskauss un 2016. gada beigās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas vecākā inspektore D. Rasļonoka pieņēmusi lēmumu, ka „galvaskausam nav vērtības” un līdz ar to tas ir vienkārši iznīcināms.
Šī iznīcināšana, kas fiksēta oficiālos dokumentos, notikusi īpaši zaimojošā un ciniskā veidā. „Valsts policijas ēkā: Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 k.4. O. Kozirevas un J. Virziņa klātbūtnē cilvēka galvaskauss tika iznīcināts, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā,” notikušais aprakstīts oficiālajā aktā.
Abas personas, kas piedalījušās kritušā karavīra mirstīgo atlieku iznīcināšanā un izmešanā Valsts policijas centrālās ēkas „miskastē”, tāpat ir bijuši Valsts policijas darbinieki – spriežot pēc publiski pieejamiem datiem, vecākā inspektore Olga Kozireva un amatu pērn pametušais galvenais inspektors Jānis Virziņš.
No kriminālprocesa materiāliem izrietēja, ka nekas par notikušo „nevērtīgā galvaskausa” iznīcināšanu nav bijis sakāms arī prokuratūrai, jo dokumentos īpaši norādīts, ka „lēmuma kopija nosūtīta zināšanai uzraugošajam prokuroram”.
Krimināllikuma 228.pants „Kapa un līķa apgānīšana” noteic, ka „par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”. Juristu ieskatā šis pants varēja tikt attiecināts arī uz šo galvaskausa iznīcināšanu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
