Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākot ziņām par prokuratūras, iespējams, gatavotām apsūdzībām bijušajiem Parex bankas saimniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, Karginu ģimene atbrīvojusies no pāris dārgiem tās īpašumā oficiāli vēl bijušiem nekustamajiem īpašumiem.
Marta sākumā Pietiek informēja, ka šovasar prokuratūra plāno pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex bankas subordinētā kapitāla izcelsmi un Kargina un Krasovicka darbībām.
Šī kriminālprocesa pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki. Pagaidām Karginam un Krasovickim procesā piemērots liecinieku statuss.
Tikmēr Karginu ģimene sākusi atbrīvoties no tās pārstāvjiem Latvijā oficiāli piederošajiem īpašumiem: kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šā gada 10. februārī nepazīstamā SIA Bulduru 17 no tikpat mazpazīstamās SIA Pluralis par 1,7 miljoniem latu iegādājusies 3847 kvadrātmetru zemesgabalu ar vairākām ēkām Jūrmalā, Bulduru prospektā 17. Savukārt 3895 kvadrātmetru zemesgabalu turpat blakus, Bulduru prospektā 19 SIA ar šādu pašu nosaukumu – Bulduru 19 – no SIA Adlera šajā pašā datumā iegādājusies par nedaudz lielāku summu – 1,94 miljoniem latu.
Formāli Karginu ģimenes locekļi šajos it kā nesaistītajos darījumos neparādās, taču patiesībā abu īpašumu faktiskais pārdevējs ir bijis Valērija Kargina dēls Rems. Kā rāda Lursoft datu bāze, gan SIA Adlera, gan SIA Pluralis oficiāli pieder 1982. gadā dzimušajam Remam Karginam.
Arī pircējs ir bijis viens un tas pats, lai gan nav skaidri zināms, kādas personas slēpjas aiz Krievijas uzņēmēju īpaši iecienītajā Kiprā reģistrētā uzņēmuma Lovanderg Investments Limited, kam pieder gan SIA Bulduru 17, gan SIA Bulduru 19. Abu uzņēmumu formālais vadītājs ir kāds līdz šim plašāk nezināms 1974. gadā dzimis Staņislavs Ļisičenko.
Kamēr Valērijs Kargins no gandrīz visiem saviem īpašumiem formāli šķīrās jau pirms vairākiem gadiem, Rems Kargins no tiem sācis atbrīvoties tieši pēdējā laikā. Vēl pērn saskaņā ar Pietiek ziņām Remam Karginam piederēja vairāk nekā četri desmiti īpašumu dažādās Latvijas vietās.
Uz Rema Kargina vārda joprojām reģistrēta iespaidīgā Karginu ģimenes villa Adlera, kas saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām sastāv no „polifunkcionālas sabiedriskās ēkas”, „japāņu paviljona”, „tehniskā aprīkojuma ēkas” un trim atbalstmūriem. Kaut gan tā, kā ziņojuši mediji, jau pirms ilgāka laika izlikta pārdošanā, pircējs impozantajai būvei tā arī nav atradies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
