Kariņa aizbildināšanās ir demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības
Jānis Domburs16.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 16.septembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš portāla Delfi.lv raidījumā “Nākamais lūdzu!” paziņoja, ka ilgstoši atsaka dalību Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", jo tas ir “izklaides šovs”. Pārējie raidījuma dalībnieki, premjera partijas biedri – parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuri bijuši daudzkārtēji “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, par šo tēmu klusēja.
Mans pienākums ir atbildēt uz šo Ministru prezidenta paziņojumu. Uzskatu, ka tas ir nepamatots pārmetums profesionālai žurnālistikai un demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības.
Cienot kolēģu darbu citos, tostarp izklaides žanros, jāuzsver, ka katrs “Kas notiek Latvijā?” raidījums ir mana un manu kolēģu rūpīga darba rezultāts, veicot faktu un datu vākšanu un pārbaudi, dalībnieku un ilustrāciju atlasi, un tamlīdzīgi. Šī darba galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju kritiski izvērtēt dažādu aktuālo notikumu aspektus, dažādus viedokļus, politiķu un amatpersonu rīcību. Raidījuma forma ir pamatota atbilstoši saturam – ievērojot vispārzināmus principus, ka žurnālistika, ja tam ir pamats, var būt provocējoša, izaicinoša, šokējoša un tamlīdzīgi. Bet šis nav izklaides šovs.
Mans žurnālista darba pamatprincips ir veicināt Latvijā demokrātiju un valsts attīstību. Tas nav mainījies kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Krišjānis Kariņš bija tālu no politikas un valsts pārvaldes. Tas nemainījās 2001.-2011. gadā, kad Latvijas Televīzijas ēterā bija raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kurā Krišjānis Kariņš piedalījās daudzkārt, un tas nav mainījies tagad. Ievērojot vienotus principus pret visiem raidījumu dalībniekiem un norobežojoties no jebkādiem personiskiem subjektīviem uzskatiem par kādu no viņiem.
Krišjānis Kariņš kopš “Kas notiek Latvijā?” atjaunošanas 2021. gada rudenī uz raidījumu aicināts vairākkārt saistībā ar viņa atbildību par dažādiem jautājumiem – sākot no Covid-19 krīzes pārvaldības, turpinot ar Latvijas reakcijām uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Ir nožēlojami, ka šāda līmeņa amatpersona diskusijas par šādiem jautājumiem, kurās piedalījies visplašākais Latvijas politiķu, amatpersonu, ekspertu un sabiedrisko aktīvistu loks, sauc par izklaidi.
Uzskatu, ka “Kas notiek Latvijā?” diskusijas, līdzās citiem mediju raidījumiem, kuros piedalās dažādi dalībnieki, veicina atklātumu, viedokļu dažādību un analīzi Latvijas publiskajā telpā, līdz ar to veicinot demokrātiskos procesus Latvijā. Tas atbilst arī Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma būtībai. Savukārt Krišjāņa Kariņa atteikšanās piedalīties diskusijās ir izvairīšanās no tiešas atbildības izvērsti iztirzāt savu darbu un lēmumus, tostarp aci pret aci ar atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem.
Lai veicinātu publisku diskusiju, aicinu Latvijas Televīziju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mediju organizācijas un ekspertus, kā arī jebkuru politiķi, amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvi un citus, kam rūp demokrātija un politiskā atbildība un kas ir “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki vai skatītāji, publiski sniegt savus vērtējumus par šo tēmu un par to, vai “Kas notiek Latvijā?”, kā apgalvo Ministru prezidents, ir “izklaides šovs” vai arī kas cits Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma un Latvijas demokrātijas ietvaros.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
