Kariņa birojs sevi iedomājies par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi
Pietiek lasītājs01.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan neviens likums to neparedz, pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs ir iedomājies sevi par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi – pat „galvenāku” nekā Valsts kanceleja – un bez jebkāda likumīga pamata sācis gan uzraudzīt Valsts kancelejas direktora un ministriju valsts sekretāru darbības uzraudzību. Varat iepazīties ar kādu Kariņa biroja vadītāja vēstuli, kas kalpo par spilgtu ilustrāciju šai jaunā „bezkompromisu tiesiskuma” izpausmei.
„Rīgā 18.07.2019. Nr. 6.2.2./2019-FIZ-578-1240 Uz 26.06.2019.
Par atbildes sniegšanu
Godājamais kungs!
Valsts kancelejā 2019. gada 26. jūnijā saņemts Ministru prezidentam A. K. Kariņam adresēts Jūsu iesniegums par Valsts kancelejas rīcību, neierosinot disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ministru prezidenta birojā ir izvērtēts Jūsu iesniegumā minētais un visa Valsts kancelejas rīcībā esošā sarakste.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. pants vērtējams kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes amatpersonas atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un ir pakļauts ministram.
Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē jautājumus par dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ierosināšanu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, paredz šo uzdevumu veikt pašām tiešās valsts pārvaldes iestādēm vai personai, kuras padotībā tās atrodas. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmajam punktam Ministru prezidentam ir dotas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu, kuras, ņemot vērā likumā minēto amatpersonu hierarhiju, izmantojamas gadījumā, ja būtu objektīvs pamats ierosināt disciplinārlietu, bet ministrs, kura tiešā pakļautībā atrodas valsts sekretārs, to atteiktos darīt.
Tā kā no Valsts kancelejā pieejamās informācijas redzams, ka Tieslietu ministrija ir sniegusi izsmeļošu atbildi uz Jūsu iesniegumu par kriminālprocesā Nr. 11390055618 lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzību, ierosināt disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vispār nav nekāda pamata.
Vēršam uzmanību, ka sarakstē ar valsts pārvaldes iestādēm ir jāievēro saprātīguma, lietderības un pilsoniskās apziņas princips. Personas tiesības uz atbildes saņemšanu nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša viņas priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka iestādes rīcība ir prettiesiska, atbilstoša atbilde nav sniegta vai jāierosina disciplinārlieta pret kādu amatpersonu.
Papildus norādām, ka gadījumā, ja būtu pamats izmantot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmā punkta pilnvaras, Ministru prezidents to darītu personīgi un šī kompetence ar Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1/5-5 Valsts kancelejas direktoram nav deleģēta.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Ministru prezidenta birojs uzskata, ka Jūsu sūdzība par Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu nav pamatota. Turpmākā sarakstē ar Jums Valsts kanceleja piemēros Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu – iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
Cieņā Ministru prezidenta biroja vadītājs (paraksts*) Jānis Patmalnieks
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
