Kariņa iecerētā superministrija: nekompetence un profesionālisma trūkums vai plāns patiesu enerģētisku krīzi pārvērst par patiesām iedzīvošanās iespējām
Māris Kučinskis30.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc pēdējās mūsu sarunas potenciālās jaunas valdības potenciālais premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pauda, ka, lai gan Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs "bet", kas ir "fundamentāli būtisks": jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jauno Enerģētikas, vides un klimata ministriju.
Kas tad īsti slēpjas aiz šī jaunā, fundamentāli svarīgā Krišjāņa Kariņa piedāvājuma? Protams, ka šajā laikā, kad enerģētikas jautājums ir kļuvis svarīgs “kā nekad”, visas valstis meklē jaunus “instrumentus”, kā efektīvāk nodrošināt tautsaimniecību un iedzīvotājus ar pieejamiem (un samaksājamiem) energoresursiem, iespējami ātri pāriet uz vietējo kurināmo, nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes, izslēdzot Krieviju, - tas ir ļoti, ļoti svarīgi.
Vārds “krīze” ir kļuvis par jau gandrīz ikdienā pieminētu vārdu. Uz tā fona, protams, mums visiem ir arī skaidrs, ka neizceļamies ar pārdomātiem un skaidriem lēmumiem. Jau par anekdoti vasarā kļuva pretrunīgie valdības pārstāvju paziņojumi: no rīta - gāzes pietiks, vakarā - gāzes nepietiks, u.t.t.
Topošajam (arī esošajam) valdības vadītājam bija jāpiedāvā, un viņš piedāvāja: izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju. Arī tas būtu saprotams, - tieši tāpēc nedēļas sākuma sarunās mēs, pirms pateikt “jā”, paprasījām parādīt jaunās ministrijas “saturu”, lai gūtu pārliecību, ka tā spēsim nodrošināt atbildes uz iepriekš minēto sabiedrības pieprasījumu. Un mēs saņēmām 11 lapu aprakstu par jauno veidojumu:
1) tā tiek veidota, pamatojot to ar 2020. – 2021. gadā ES un Latvijā pieņemtajiem dokumentiem, tās mērķis būs nodrošināt to izpildi (vārds “krīze” vai esošā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dokumentā netiek pieminēta).
2) tās īstenošanai tiek “izņemtas” nosaukumam atbilstošās struktūras (departamenti) no VARAM (vide, klimats) un Ekonomikas ministrijas (“iekopēti” vēl esošās valdības Rīcības plānā ietvertie struktūru uzdevumi), komplektā izņemot arī no FM pārraudzības VAS Augstsprieguma tīkli (ne Latvenergo) un AS Conexus Baltic Grid valsts daļas pārvaldību.
3) dokumentā tālāk ir “iekopētas” visas valsts budžeta attiecīgās, jau paredzētās fondu investīcijas, Atveseļošanās fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas, Kohēzijas un citi fondi, kur vien ir saskatāma kaut kāda saistība ar klimatu, vidi un enerģētiku. (Domāju, ka AS Augstspriegumu tīkli pārņemšana arī saistīta ar lielajiem projektiem, ko AS īsteno). Kopumā jaunajā “hiperministrijā” tiek sakoncentrēti (atļaušos minēt) apmēram 60% no valstij pieejamajiem investīciju līdzekļiem.
Dokumentā, kura sastādīšana man (neskaitot Google meklētāju) aizņemtu apmēram 40 minūtes, nav nekā par jaunās ministrijas misiju, vīzijas, mērķu un uzdevumu definēšanu, t.sk., atbildot uz jautājumiem par rezultātiem pēc veiktajām izmaiņām. Nav arī jaunās ministrijas darbības apraksts: kādas būs pilnvaras horizontālai darbībai? Kā tiks nodrošināts, lai arī Satiksmes (atbildība par transportu) un Zemkopības ministrijas iekļautos kopējo mērķu īstenošanai?
Toties (pēc otrās sarunas piektdien, kurā vienīgā atbilde no potenciālā arī jaunās valdības premjera kandidāta puses bija par ierēdņiem, kuri ne tā uzrakstījuši) tagad, no Jaunās Vienotības puses, ir “stāsts” par “Balto tēvu” un ļaunajiem “Melnajiem spēkiem”, kas neļauj īstenot šo projektu.
Pat ja “Baltais tēvs” ir šo iecerējis ar vislabākajiem nodomiem un tikai nezina, ko aiz viņa muguras dara izpildītāji, pagaidām paliek jautājumi: vai nu piedāvājums ir nekompetence un profesionālisma trūkums (un tad ir problēma ar profesionāļiem valsts pārvaldē), vai arī kāds (kādi), kura galvenais mērķis ir tikt pie “naudas dalīšanas”, ir izplānojis patiesu enerģētisku krīzi pārvērst par patiesām iedzīvošanās iespējām. Un tad žēl ir valsts ar šādiem standartiem.
Sarunas turpinās.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
