Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi piedāvās mums pārvarēt tikpat kompetenti, atbildīgi un rīcībspējīgi, kā to darīja ar covid krīzi. Šeit daži jautājumi A.K.Kariņam, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt – „Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar Deputātu jautājumiem “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”.

Šī gada 27.maijā jums tika iesniegti Saeimas Deputātu jautājumi Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”. Sniegt atbildi jūs deleģējāt savas valdības ekonomikas ministram. Diemžēl, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm, nākas secināt, ka sniegtā informācija nav pietiekama:

Atbildot uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”, jūsu ekonomikas ministrs sniedza šādu informāciju:

“Lai mazinātu cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem straujā energoresursu cenu kāpuma rezultātā,… vairāki atbalsta pasākumi turpinās līdz 2022.gada beigām.”

Taču atbildē tiek norādīts tikai uz pašvaldību sniegtajiem mājokļa pabalstiem un tikai vienu valdības sniegto 10 eiro atbalstu aizsargātajiem lietotājiem.

Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:

1. Lūdzam sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kādi konkrēti “atbalsta pasākumi”, kam konkrēti un kādā apjomā pašlaik tiek nodrošināti? Cik liels finansējums ir nepieciešams katram no šiem pasākumiem, un no kādiem avotiem tie tiek finansēti? Cik ilgi katru šo konkrēto pasākumu ir paredzēts turpināt īstenot?

Atbildē tiek norādīts, ka jūsu uzdevumā šī gada 14.jūnija Ministru kabineta sēdē ir jāiesniedz piedāvājums par visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu, kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim

Lai varētu ieviest šādu visaptverošu, uz patiesiem un pilnīgiem datiem balstītu atbalsta sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo valsts un arī pašvaldību informācijas sistēmu datu savietojamību, kas joprojām lielai daļai informācijas sistēmu nav nodrošināts. Saskaņā ar VARAM pārstāvja pausto šī gada 8. jūnija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē šādu datu savietojamību šī gada laikā nemaz nebūs iespējams nodrošināt.

Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:

2. Kādā veidā ir paredzēts īstenot šo “visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu” līdz 2022. gada 1. septembrim, ja tai nepieciešamie dati nemaz nebūs pieejami savstarpēji savietojamā veidā? Cik izmaksās šādas sistēmas ieviešana, un kas nodrošinās tās izstrādi?

3. Lūdzam uzskaitīt, kāda konkrēti informācija no kādām konkrēti datu bāzēm tiks izmantota, lai nodrošinātu šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai” nepieciešamos datus.

4. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais izpildes termiņš, lai nodrošinātu datu savstarpējo savietojamību šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo termiņa apliecinājumu?

5. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais termiņš, kurā tiks ieviesta šī “visaptverošā mērķētā atbalsta sistēma”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo ieviešanas termiņa apliecinājumu?

6. Kāds ir jūsu vērtējums par šo piedāvāto “visaptverošo mērķēto atbalsta sistēmu”, vai uzskatāt šo piedāvājumu par adekvātu? Jūsuprāt, kas šajā piedāvājumā nav pieņemams vai būtu labojams? Lūdzam iesniegt šo “visaptverošās mērķētās atbalsta sistēmas” piedāvājumu.

Jums tika uzdots jautājums par to, kad būtu jābūt gatavam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Uz ko nav sniegta atbilde, bet gan tikai norādīts, ka “izstrādātajiem pasākumiem ir jābūt ieviestiem līdz nākamās apkures sezonas sākumam, proti, līdz 1. oktobrim”, tālāk norādot, ka tiks izskatīti ministriju sagatavotie priekšlikumi atbalsta sistēmas uzlabošanai.

Šāda jūsu atbilde ir vismaz mulsinoša un satraukumu radoša. Tāpēc lūdzam sniegt sekojošu informāciju:

7. Kāds ir termiņš, kurā ir jābūt gatavam pieminētajam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Ja šāds plāns valdībai beidzot ir sagatavots – lūdzam to iesniegt!

8. Vai tiešām visus Latvijai nepieciešamos enerģētiskās drošības pasākumus jūs plānojat ieviest līdz šī gada 1. oktobrim? Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar īstermiņa pasākumiem?!

9. Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar atbalsta pasākumiem, sniedzot tos mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, jo neko citu savā atbildē jūs neesat norādījuši?

Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu.

10. Lūdzam sniegt jūsu pamatojumu, kā pie jūsu prognozētās dabasgāzes cenas 100-110 eiro/mwh, jūs iegūstat elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas reģionā 100-150 eiro/mwh ?

11. Uz ko balstās jūsu cenu prognozes šķeldai? Vai uzskatāt tās joprojām par pamatotām?

12. Tāpat lūdzam norādīt, kāds ir prognozētais cenu pieaugums biomasas granulām (atbildē sniegta atbilde tikai par šķeldu) un prognozētais siltumenerģijas cenas pieaugums, izmantojot granulas?

13. Vai joprojām uzskatāt, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms naftas produktu cenu samazinājums? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar Latvijas patērētājiem nepieciešamajām dabasgāzes piegādēm.

Jūs esat korekti norādījuši, kāds ir kopējais nepieciešamais dabasgāzes apjoms – apmēram 12 Twh, bet neesat norādījuši, kā ir paredzēts to nodrošināt, vien pieminot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) krājumu apjomu 8,3 Twh apjomā (turklāt neatšifrējot, kam tas pieder un kādiem mērķiem tiek turēts) un MK doto uzdevumu Latvenergo iegādāties 2Twh dabasgāzes.

Šāda atbilde rada pamatotas bažas, ka jums patiesībā nav īstas sajēgas par to, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu, vai arī tam nav risinājuma jūsu politisko uzstādījumu ietvaros.

Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam sniegt sekojošu informāciju:

14. Cik no pašlaik esošajiem dabasgāzes apjomiem IPGK ir paredzēti un cik varētu būt pieejami Latvijas patērētājiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.

15. Vai un kā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patērētājiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu? Cik no tā ir paredzēts iesūknēt IPGK? Vai šiem apjomam ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.

16. Cik lielu apjomu ir paredzēt piegādāt Latvijas patērētājiem pa tiešo, neizmantojot IPGK? Vai šiem apjomiem ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.

17. No kādiem līdzekļiem tiks iegādātas jūsu minētās papildus 2Twh dabasgāzes iespējamo desinhronizācijas risku novēršanai? Cik izmaksās tās uzglabāšana IPGK? Par cik šie iegādes un uzglabāšanas izdevumi samazinās plānotos valsts budžeta ieņēmumus? Kuras valsts budžeta izdevumu pozīcijas ir plānots samazināt sakarā ar šiem papildu izdevumiem, kas tiek plānoti 230 miljonu apmērā?

18. Vai šīs atbildē pieminētās 2Twh desinhronizācijas risku novēršanai ietilpst MK noteiktajā energoapgādes drošuma rezervēs 2023. gadam vai arī šīs rezerves tiek veidotas papildus? Kad un kādā veidā tās ir paredzēts izveidot?

19. Kādā veidā tiek noteikts atbildīgais par šo rezervju izveidošanu? Vai un kādā veidā atbildīgajam par šīm rezervēm tiek kompensēti izdevumi šī uzdevuma izpildei. No kādiem finanšu avotiem tie tiek segti?

Aicinām sniegt pilnīgas un precīzas atbildes, lai nebūtu jātērē valsts resurss, sniedzot atbildes uz papildu jautājumiem vai nebūtu jāīsteno citi parlamentārās uzraudzības instrumenti prasītās informācijas iegūšanai.

Novērtē šo rakstu:

110
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...