Kariņa kungs, vajag rast iespēju atņemt mantu un naudu arī tad, ja kriminālprocess nesanāk!
Juris Stukāns, ģenerālprokurors23.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godājamais Kariņa kungs! Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu aicinājums iesniegt izskatīšanai nākamajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē priekšlikumus par personas neuzrādītu naudas līdzekļu piedziņu bez kriminālprocesa uzsākšanas, kā arī par pienākumu un atbildību katrai personai iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju.
Atbildot uz Jūsu aicinājumu, norādu priekšlikumus, ņemot vērā pastāvošās tendences un iespējamos tiesiskos risinājumus.
Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtas mantas, tajā skaitā naudas līdzekļu, izmantošanu un iepludināšanu ekonomikā, paredz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Proti, lai konfiscētu noziedzīgi iegūtu mantu, tas ir, mantu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā, vienmēr jāuzsāk kriminālprocess, kam jārezultējas ar personas saukšanu pie atbildības, un jāiegūst konkrēti pierādījumi, lai atzītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un to konfiscētu.
Līdz ar to naudas līdzekļu konfiskācija piemērojama tikai gadījumos, kad ir iegūti konkrēti pierādījumi, kas norāda, ka naudas līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme. Taču izplatīti ir arī gadījumi, kad konkrētus pierādījumus iegūt nav iespējams, bet ir konstatētas pazīmes, kas norāda, ka naudas līdzekļi ir iegūti nelikumīgi un persona nevar sniegt pamatotu informāciju par naudas līdzekļu izcelsmes likumību. Šajos gadījumos konstatētās pazīmes var būt nepietiekamas kriminālprocesa uzsākšanai vai, uzsākot kriminālprocesu, noskaidrot naudas līdzekļu izcelsmi ir neiespējami.
Nodokļu kontroles pasākumu ietvaros Valsts ieņēmumu dienests pārbauda personas gūtos ienākumus un salīdzina tos ar izdevumiem, aprēķinot izdevumu personīgā patēriņa, īpašuma iegādes, saimnieciskās darbības, dzīvesveida un citu izdevumu nodrošināšanai un deklarēto ienākumu starpību, un uz šo aprēķinu pamata nosaka apliekamo ienākumu un budžetā maksājamo nodokļa summu. Taču šajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta kontroles pasākumi ir par nesamaksāto nodokļu aprēķināšanu noteiktā taksācijas periodā, nevis par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu konfiskāciju.
Latvijā nav paredzēts tāds tiesību institūts, kas regulē jautājumus par nelikumīgi (šobrīd regulējums ir par noziedzīgi) iegūtiem naudas līdzekļiem un to konfiskāciju. Vairākās Eiropas valstīs pastāv šāds regulējums, un mantas (naudas līdzekļu) konfiskācija nav saistīta ar personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un tiek īstenota atsevišķā procesā. Piemēram, Slovēnijā, mantu (naudas līdzekļus) konfiscē, balstoties uz pamatotām aizdomām par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, ja mantas (naudas līdzekļu) vērtība pārsniedz 50 000 euro un persona nepierāda, ka tā ir iegūta likumīgi. Igaunijā naudas līdzekļus konfiscē, balstoties uz pamatotām aizdomām par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, ja īpašnieks netiek noskaidrots vai viņš atsakās no naudas līdzekļiem.
Arī Apvienotajā Karalistē mantu (naudas līdzekļus) konfiscē, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka manta (naudas līdzekļi) ir iegūti no nelikumīgas rīcības (unlawful conduct), tas ir, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka manta (naudas līdzekļi) ir iegūti no iespējama noziedzīga nodarījuma vai rupja cilvēktiesību pārkāpuma izdarīšanas. Arī šajā gadījumā nav nepieciešams pierādīt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet ir pietiekami pierādīt, ka nelikumīga rīcība notika un manta (naudas līdzekļi) ir iegūti no šīs rīcības.
Lai konfiskāciju attiecībā uz nekustamo īpašumu padarītu vēl efektīvāku gadījumos, kad aizdomu pamatošanai pierādījumi var būt nepietiekami vai nav, tiesiskais regulējums tika papildināts un 2018.gadā tika ieviesta jauna izmeklēšanas darbība - pieprasījums par nenoskaidrotas izcelsmes ienākumiem (unexplained wealth order). Proti, ja persona ir politiski nozīmīga (1) vai ja persona ir iesaistīta smaga nozieguma izdarīšanā jebkurā valstī vai ir saistīta ar personu, kura ir iesaistīta šāda nodarījuma izdarīšanā, un pastāv pārliecinošs pamatojums šādam apgalvojumam (2), tiesa pēc tiesībaizsardzības iestādes lūguma pārliecinās, ka personas likumīgie ienākumi nebija pietiekami attiecīgā īpašuma iegādei, un uzliekt pienākumu un nosaka termiņu personai izskaidrot kā attiecīgais īpašums tika iegūts un par kādiem līdzekļiem. īpašuma vērtībai jābūt vismaz 50 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Ja persona neizskaidro, ka īpašums tika iegūts likumīgi, vai nesadarbojas, tiek pieņemts, ka pamatotas aizdomas, ka īpašums ir iegūts no nelikumīgas rīcības, pastāv, un īpašums var tikt konfiscēts.
Pirmais gadījums, kad tika konfiscēts īpašums, piemērojot jaunieviesto izmeklēšanas darbību, bija par astoņiem īpašumiem, kas piederēja personai, par kuru bija aizdomas, ka viņa iesaistīta smaga nozieguma izdarīšanā, legalizējot naudu kādam noziedzīgam grupējumam. Persona, atbildot uz pieprasījumu, iesniedza dokumentus, kā rezultātā atklājās jaunas norādes un, noslēdzot vienošanos ar tiesībaizsardzības iestādi (National Crime Agency), persona nodeva valstij 45 īpašumus par kopējo vērtību 10 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu.3
Visos minētajos gadījumos personām tiek nodrošinātas pienācīgas tiesības uz savu interešu īstenošanu, iesniedzot pierādījumus, lai pamatotu mantas (naudas līdzekļu) likumīgo izcelsmi.
Arī Bulgārijā neatkarīgi no kriminālprocesa ir noteikta procedūra par īpašuma konfiskāciju, ja ir pietiekams pamats aizdomām, ka konkrēts īpašums ir iegūts nelikumīgi.
Bulgārijas tiesisko regulējumu vērtēja Eiropas Savienības Tiesa lietā C-234/18. kurā Bulgārijas tiesa lūdza sniegt prejudiciālu nolēmumu par direktīvas 2014/42/ES interpretāciju, proti, par to vai dalībvalstis var noteikt tādu tiesisko regulējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kas nav atkarīgs no konstatējuma par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Uz ko Eiropas Savienības Tiesa atbildēja, ka minētā direktīva un Pamatlēmums 2005/212 uzliek pienākumu dalībvalstīm noteikt noteikumu minimumu attiecībā uz nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un nereglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas procedūru, tāpēc dalībvalstīm ir pieļaujams tāds tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka valsts tiesa uzdod veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju procedūrā, kuras iznākums nav atkarīgs no konstatējuma par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Ņemot vērā minēto, arī Latvijā, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas mantas (naudas līdzekļu) izmantošanu, konfiskācijas pamatā varētu būt personas īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošās mantas (naudas līdzekļu) vērtības neatbilstība personas likumīgajiem ienākumiem (1), ja persona nepierāda šīs mantas (naudas līdzekļu) likumīgo izcelsmi (2), ko izlemtu atsevišķā procesā, kas nebūtu saistīts ar kriminālprocesa uzsākšanu.
Konstatējot, ka personas mantas (naudas līdzekļu) vērtība pārsniedz noteiktu summu, piemēram, 5 000 euro, kas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem, tiktu uzsākta finanšu izmeklēšana un personai rastos pienākums pierādīt mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību. Pamatojoties uz pierādījumu pārsvaru, civilprocesa kārtībā tiktu izlemts jautājums par mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību un konfiskāciju. Atšķirībā no kriminālprocesa pierādījumu nasta tiktu pārlikta uz mantas (naudas līdzekļu) turētāju, un neatbilstības konstatēšana būtu pietiekams pamats mantas (naudas līdzekļu) konfiskācijai.
Nosakot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu, tiktu nodrošināta efektīva iespēja noteikt personas likumīgos ienākumus, lai konstatētu personai īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošās mantas (naudas līdzekļu) vērtības neatbilstību, un uzsākt finanšu izmeklēšanu.
Valsts ieņēmumu dienests, iegūstot informāciju un konstatējot mantas (naudas līdzekļu) vērtības neatbilstību personas likumīgajiem ienākumiem, uzsāktu finanšu izmeklēšanu un lūgtu personai izskaidrot, kā manta (naudas līdzekļi) tika iegūti. Ja persona nespētu izskaidrot vai atteiktos izskaidrot, dienests lūgtu tiesu civilprocesa kārtībā konfiscēt mantu (naudas līdzekļus), pamatojoties uz pierādījumiem par mantas (naudas līdzekļu) vērtības neatbilstību personas likumīgajiem ienākumiem.
Finanšu izmeklēšanas gaitā jāparedz arī iespēja personai noslēgt vienošanos par noskaidrotajiem apstākļiem atbilstošās kompensācijas iemaksāšanu valsts budžetā un finanšu izmeklēšanas izbeigšanu.
Attiecīgi grozījumi izdarāmi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", likumā "Par nodokļiem un nodevām, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.
Lūdzu izskatīt minētos priekšlikumus un ņemt vērā citās valstīs ieviestos tiesiskos risinājumus cīņai ar nelikumīgi iegūtiem naudas līdzekļiem.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
