Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka publiskajam pļāpīgumam, atklātībā nonākušas ziņas par jaunu Konkurences padomes atklātu karteli – šoreiz ceļu būves nozarē.

„Latvijā konstatēts vēl viens kartelis - ceļu būvē. Par to šodien Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus informēja ceļu būves nozares pārstāvji. Nāca lobēt sodu samazināšanu par karteļiem, izstāstot, ka daudzi nozares dalībnieki saņēmuši informāciju no Konkurences padomes par konkurences pārkāpumiem. Nevēlas tikt izslēgti no konkursiem,” – tā J. Patmalnieks 18. aprīlī izteicies sociālajā tīklā Twitter.

Šī bija pirmā reize, kad atklātībā nokļuva līdz tam rūpīgi slēptā informācija par to, ka Konkurences padome ir ieguvusi pierādījumus par jauna, milzīgu apmēru karteļa eksistenci – daudz lielāka nekā iepriekš atklātie būvniecības un sabiedriskā transporta karteļi.

Kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, varētu būt atklāti nepilni divi desmiti gadījumu, kad Latvijas lielākās ceļubūves kompānijas ir vienojušās par cenu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos, un četras epizodes ir īpaši smagas.

Jaunā karteļa atklāšanai var būt smagas sekas ne tikai tāpēc, ka tā vēl tālāk sagraus uzticību pašreizējās valdības un koalīcijas darbaspējām. Ja kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem tiks noteiktas likumā paredzētās sodanaudas un uzlikts liegums piedalīties publiskajos iepirkumos, tas var paralizēt lielāko daļu Latvijas ceļubūves nozares, tādējādi apliecinot, cik smagā formā korupcija ir saaugusi kopā ar Latvijas valsts pārvaldi.

Papildus tam šis būs arī vēl viens smags trieciens Saeimas vēlēšanās krahu piedzīvojušajai Jāņa Bordāna un Jura Juraša partijai "Konservatīvie", - kā tagad izrādījies, kartelis ir zēlis tieši tās pārstāvja, bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita pārraudzītajā nozarē, faktiski viņa paspārnē.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

246
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi