Iesaki rakstu: 
Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Vienmēr kopš mūsu pazīšanās bijusi uzticīga tiem ideāliem, ko pārstāvu es. Karīna nāca ar mani, kad mani un visu sabiedrību uzmeta KPV un kad KPV aizgāja Vienotības Kariņa pavadā. Karīna visos Saeimas balsojumos ir balsojusi par Latvijas cilvēkiem. Vienmēr. Katru reizi. Tieši tāpat kā es. Karīna nāca ar mani veidot kopā partiju. Nevis palika ar Kariņu vai aizgāja citur.
Un tagad Jums ir izvēle. Beigt skaust, ka Karīnai ir Rolex, ko uzdāvina vīrs un par ko poļi nepamatoti tranzītā čakarē, prasot skaidrīti zlotos, un paskatīties, kā Karīna balso. Un Jūs, protams, varat rīkoties pretēji - skriet pakaļ visas varas un pamatstraumes skaistajām runām, kamēr vara ar Krišjāni Kariņu priekšgalā ir pret Jums visos vai gandrīz visos balsojumos un lēmumos.
Un vēl. Es neskaužu. Man patīk, ja cilvēki dāvina dāvanas. Man patīk, ja ir maniem kaimiņiem aiz žoga, draugiem, paziņām un citiem. Jo vairāk būs tādu, kam ir, jo labāk dzīvošu arī es. Tā es domāju. Es esmu dāvinājis mašīnas un puķuzirņus, somiņas un kurpes, īpašumus un zemenes. Ja varētu, arī tagad dāvinātu Rolexus un jebko citu. Tagad nevaru, bet kad varēšu, to darīšu atkal. Sievietes ir jālutina un jāaizsargā. Arī deputātes.
Nevienam nekas nav nozagts, neviens nav noslepkavots vai izvarots. Ja būtu, būtu cita runa. Bet nav. Un tad ir jāaizstāv. Es esmu politikā, lai mēs visi kādu dienu varētu. Lai mēs visi priecātos, ka mūsējiem ir. Mūsējiem - tas ir pēc iespējas vairāk. Es esmu politikā, lai mēs aizstāvētu savējos, ja svešie ņem priekšā. Es esmu politikā, lai mainītu domāšanu. Pieņemiet to. Un man šķiet, tieši šīs rakstura iezīmes dēļ tik daudzi man seko. Man par to ir prieks! Un darīšu visu, lai sekotu vēl vairāk.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
