Iesaki rakstu: 
Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Vienmēr kopš mūsu pazīšanās bijusi uzticīga tiem ideāliem, ko pārstāvu es. Karīna nāca ar mani, kad mani un visu sabiedrību uzmeta KPV un kad KPV aizgāja Vienotības Kariņa pavadā. Karīna visos Saeimas balsojumos ir balsojusi par Latvijas cilvēkiem. Vienmēr. Katru reizi. Tieši tāpat kā es. Karīna nāca ar mani veidot kopā partiju. Nevis palika ar Kariņu vai aizgāja citur.
Un tagad Jums ir izvēle. Beigt skaust, ka Karīnai ir Rolex, ko uzdāvina vīrs un par ko poļi nepamatoti tranzītā čakarē, prasot skaidrīti zlotos, un paskatīties, kā Karīna balso. Un Jūs, protams, varat rīkoties pretēji - skriet pakaļ visas varas un pamatstraumes skaistajām runām, kamēr vara ar Krišjāni Kariņu priekšgalā ir pret Jums visos vai gandrīz visos balsojumos un lēmumos.
Un vēl. Es neskaužu. Man patīk, ja cilvēki dāvina dāvanas. Man patīk, ja ir maniem kaimiņiem aiz žoga, draugiem, paziņām un citiem. Jo vairāk būs tādu, kam ir, jo labāk dzīvošu arī es. Tā es domāju. Es esmu dāvinājis mašīnas un puķuzirņus, somiņas un kurpes, īpašumus un zemenes. Ja varētu, arī tagad dāvinātu Rolexus un jebko citu. Tagad nevaru, bet kad varēšu, to darīšu atkal. Sievietes ir jālutina un jāaizsargā. Arī deputātes.
Nevienam nekas nav nozagts, neviens nav noslepkavots vai izvarots. Ja būtu, būtu cita runa. Bet nav. Un tad ir jāaizstāv. Es esmu politikā, lai mēs visi kādu dienu varētu. Lai mēs visi priecātos, ka mūsējiem ir. Mūsējiem - tas ir pēc iespējas vairāk. Es esmu politikā, lai mēs aizstāvētu savējos, ja svešie ņem priekšā. Es esmu politikā, lai mainītu domāšanu. Pieņemiet to. Un man šķiet, tieši šīs rakstura iezīmes dēļ tik daudzi man seko. Man par to ir prieks! Un darīšu visu, lai sekotu vēl vairāk.
Seko mums 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
