Kariņa un "Vienotības" valdība pēdējā gada laikā ir bijusi īsta katastrofa Latvijai
Aivars Strakšas22.08.2023.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Publiskoti Eiropas valstu ekonomiskās sacensības starpfiniša rezultāti inflācijas apkarošanas disciplīnā. Latvijas komandai, kuru vadīja valsts premjers Kariņa k-gs, diez ko labi pagaidām neveicas. Esam iepriekšpēdējā vietā.
Latvijas reālā stundas darba samaksa laika periodā starp 2022. gada 1. ceturksni un 2023. gada 1. ceturksni ir samazinājusies par 13,4%. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka mūsu kaimiņiem, neskatoties uz stipri līdzīgiem inflācijas rezultātiem, ir veicies būtiski labāk. Attiecīgi Igaunijai mīnus 5,8%, Lietuvai mīnus 4,9%.
Lietuvas un Igaunijas valdības ir atradušas iespēju veicināt darba samaksas pieaugumu. Piemēram, Igaunijā skolotājiem bez jebkādiem streikiem tika kompensēta inflācija pilnā apmērā. Atceramies, arī Latvijas valdība gāja pa šo ceļu, tikai savdabīgi.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aprēķiniem valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Taču tas nebija pietiekoši. Iespējams vajadzēja trīskāršot vai pieckāršot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Varbūt tad būtu apsteiguši čehus?
Taču, ja nopietni, tad smiekli nenāk. Inflācija ir būtiski pazeminājusi iedzīvotāju reālos ienākumus. Var pastiprināties arī demogrāfiskās problēmas. Ir sasniegts dzimstības antirekords, turklāt iedzīvotāji var sākt aktīvāk balsot ar kājām un doties prom laimes meklējumos uz citām zemēm.
Rezultāti nepatīkami, taču godīgi.
Jācer, ka jaunajai valdībai veiksies labāk un līdz brīdim, kamēr inflācija tiks apkarota līdz 2%, kaut ko iedzīsim. Kariņa pieeja nebremzēt inflāciju, bet sociālās problēmas risināt ar pabalstiem, ir uzskatāmi izgāzusies.
Varbūt laiks sākt piekopt adekvātu ekonomisko politiku?
Iesākumam varētu likt pārskatīt sadales tarifus.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
