Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

c

01.11.2022. 16:56

»

Tā jau tas viss diemžēl ir


un nav cerību, ka var mainīties uz labu

Atbildēt

Lieliskais Cilvēks

01.11.2022. 16:53

»

HT

“ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā” Ārlietu ministrijas ministrs Edgars Rinkevičs ar atskaitēm piedalās plenārsēdēs, kas notiek divas reizes gadā Eiropas pilī Strasbūrā...


tu kam to uzskriclēji,kalnietes pastalniekiem,nemāžojies ar makulatoru latvan.Savu info sacerējumu vienā vietā---00.Kā tādu izplatīt nopietnā saitē,ārprāc.

Atbildēt

Gada glezna

01.11.2022. 13:53

Lasāmgabalu bija interesanti palasīt.

Gaidu 2024. gadu. Esot prognoze, ka tad šos šeftmaņus pieliks pie vietas. Nav saprotams kā, jo nav jau licēju.
Vienīgi var izrādīties, ka žurkas sāk savā starpā grauzties. Varbūt. Katrā gadījumā tas būtu brīnums.

Atbildēt

HT

01.11.2022. 13:18

»

Patriotiskais gars

kādus "izaicinājumus" šodienas uzrunā vienotai saimes kopai devis VADONIS Lavetz...vairāk liekas bij digitalizācijai....,ne par elektrību,gāzi,kviešiem,siltām zeķem un cimdiņiem,piejamām kritalām mežos


“ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā” Ārlietu ministrijas ministrs Edgars Rinkevičs ar atskaitēm piedalās plenārsēdēs, kas notiek divas reizes gadā Eiropas pilī Strasbūrā.

“ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress” prioritātes izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Kongresā galvenā uzmanība pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos veicinot:

* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.

Savukārt, “ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā” ir arī Eiropas mēroga politiskā asambleja, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības no četrdesmit septiņām Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Tās uzdevums ir “veicināt vietējo un reģionālo demokrātiju, uzlabot vietējo un reģionālo pārvaldību un stiprināt iestāžu pašpārvaldi” saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Vietējo pašvaldību hartā. To veido divas palātas - Vietējo pašvaldību palāta un Reģionu palāta, un tās plenārsēdes notiek divas reizes gadā Eiropas pilī Strasbūrā, kur atrodas tās pastāvīgais sekretariāts.

Uzraugot “reģionālo demokrātiju” Eiropā, Kongress uztur regulāru dialogu ar Eiropas Padomes dalībvalstīm. Ministru komiteja, kurā ietilpst šo valstu 47 ārlietu ministri , par vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbildīgā Ministru konference, kā arī tās vadības komitejas - šajā ziņā ir galvenie partneri. Vairākas reizes gadā prezidents un Kongresa ģenerālsekretārs sniedz dalībvalstu pārstāvjiem Ministru komitejā protokolu par savu darbību un rīko viedokļu apmaiņu.

Kongresam ir arī tiešie kontakti un regulāra informācijas apmaiņa ar EP valstu valdībām, jo īpaši oficiālu vizīšu laikā dalībvalstīs, reformu pēcpārbaužu plenārsēdēs vai pēcpārbaudēs vizītēs pašā valstī.

Skatīt šeit:
https://www.coe.int/en/web/congress

Atbildēt

Patriotiskais gars

01.11.2022. 11:40

»

Latvijas ekonomikas slepkavas un kaprači

Konference Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus...


kādus "izaicinājumus" šodienas uzrunā vienotai saimes kopai devis VADONIS Lavetz...vairāk liekas bij digitalizācijai....,ne par elektrību,gāzi,kviešiem,siltām zeķem un cimdiņiem,piejamām kritalām mežos.......

Atbildēt

Tā saucamā “Ekonomistu apvienība” E. Levita politiskajam teātrim, statisti un galvenie pirmā plāna aktieri

31.10.2022. 22:02

“Ekonomistu apvienība”

https://www.ekonomisti.lv/biedri/

Apvienības prezidents:
Ojārs Kehris

Valdes locekļi:
Roberts Zīle,
Edmunds Krastiņš,
Pauls Dzintars Kalniņš,
Mārtiņš Bondars.

Pārējie biedri:
Elmārs Kehris,
Inna Šteinbuka,
Pēteris Strautiņš,
Ilmārs Rimšēvičs,
Filips Rajevskis,
Juris Pūce,
Jānis Platais,
Uldis Osis,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Kazāks,
Kaspars Gerhards,
Valdis Dombrovskis,
Andris Liepiņš,
Lauris Liepa,
Olga Lielkalne,
Ingūna Dobrāja,
Kārlis Cerbulis,
Eižens Cepurnieks,
Juris Cenbulis,
Dairis Cālītis,
Aina Baltraga,
Māris Avotiņš.

Atbildēt

Latvijas ekonomikas slepkavas un kaprači

31.10.2022. 21:47

Konference Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus

“Ekonomistu apvienība” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2022. gada 26. oktobrī Rīgas pilī organizēja konferenci Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus.

Ekonomistu apvienība

https://www.ekonomisti.lv/biedri/

Apvienības prezidents:
Ojārs Kehris

Valdes locekļi:
Roberts Zīle,
Edmunds Krastiņš,
Pauls Dzintars Kalniņš,
Mārtiņš Bondars.

Pārējie biedri:
Elmārs Kehris,
Inna Šteinbuka,
Pēteris Strautiņš,
Ilmārs Rimšēvičs,
Filips Rajevskis,
Juris Pūce,
Jānis Platais,
Uldis Osis u.c.



Konferenci atklāja Valsts prezidents Egils Levits un Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris.

Ievadā tika uzsvērta nepieciešamība pēc politiski stabilas un profesionālas valdības, kam Latvija būs jāizvada cauri sarežģītām krīzēm, jāatrisina 30 gadu laikā neatrisinātie enerģētikas jautājumi, un tas jāveic tempā, lai mēs spētu panākt pārējās Baltijas valstis izaugsmes apmēros

Panelis: Politiķu komentāri par stratēģiju un konsensus

Arvils Ašeradens, 14. Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs

Māris Kučinskis, 14. Saeimas deputāts, apvienības “Apvienotais Saraksts” valdes loceklis

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents, partijas  “Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK” valdes loceklis

Atis Švinka, 14. Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs

Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs, Latvijas Ministru prezidents (2002-2004)

Politisko spēku pārstāvji uzsvēra, ka kompleksā sabiedrībā ir nepieciešamas kompleksas sarunas formas, un norādīja, ka tieši domnīcas, kā, piemēram,  Ekonomistu apvienība, sniedz šādu iespēju.

Skandināvijā ir ierasta forma organizēt “vasaras sarunas”, kur neformālā gaisotnē politiskie spēki nedēļas garumā var diskutēt par saistošām tēmām. Jaunās koalīcijas veidošanā strādā pie vienošanās par galvenajām prioritātēm, tai skaitā par:

* Iekšējo un ārējo drošību;
* Enerģētikas krīzi;
* Cilvēkkapitālu;
* Ekonomiku, inflāciju un recesiju.
Tieši Ekonomistu apvienība ar organizēto semināru ciklu palīdzēja bijušajiem un jaunajiem koalīcijas partneriem vienoties par šīm prioritātēm un savstarpēji necīnīties krīzes apstākļos.

Ekonomistu apvienība palīdz valdības veidotājiem veidot neatkarīgu, stabilu un profesionālu komunikācijas kanālu, kur var tikt pārrunāti svarīgākie jautājumi.

Valsts pārvaldē strādājošie nav adekvāti atalgoti, un vairs šiem amatiem nav laba reputācija, kas nākošajai valdībai būs liels izaicinājums, meklējot jaunus talantus.

Valdībai būs nepieciešams risināt daudzus jautājumus, kas nav vienas vai divu ministriju pārziņā, un tam būtu nepieciešams iecelt Ministra prezidenta biedrus, īpašo uzdevumu un valsts ministrus, kas spētu atbildēt par horizontālajiem jautājumiem, kā, piemēram, par zaļo kursu, digitalizāciju, enerģētiku, demogrāfiju un cilvēkkapitālu.

Enerģētikas neatkarība nav pareizs skaidrojums, jo to jāuzskata par enerģētikas drošību. Mums jābūt saprātīgiem, attīstot jaunos projektus, jo jāskatās, kuru cilvēku interesēs tiek attīstīti jaunie projekti, kā arī kur paliek pievienotā vērtība un kontrole par piegādēm. No vienas enerģētiskās krīzes mēs nedrīkstam ieiet citā.

Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs un bijušais valstsvīrs, uzsvēra nepieciešamību pēc misijas noteikšanas. Misijas noteikšana nav viegls process, bet tieši tāpēc tas arī ir jādara, un tās definēšanā ir nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk sabiedrības grupu. Domnīcu veidošana un esošo stiprināšana šādam mērķim ir kritiski svarīga, jo problemātisko nozaru netrūkst:  enerģētika, demogrāfija – tautas izdzīvošanas misija, veselības aprūpe, augsto tehnoloģiju ekonomikas izveidošana u. c.. Misijas virsmērķim jābūt lielākam par valdības vai koalīcijas vienošanos, un visām sabiedrības grupām būtu jāsaprot darāmie darbi un atbildības sfēras.

Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
 
 
Konferences apskatu sagatavoja
Elmārs Kehris
Ekonomistu apvienības izpilddirektors
[1]Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” Publicēts: 26.10.2022. https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-runa-konference-latvijas-valsts-strategija-un-sociali-politiskais-konsensus





Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus”
Publicēts: 26.10.2022.

Dārgie kolēģi!

Es pateicos “Ekonomistu apvienībai” par iniciatīvu organizēt šo konferenci. Man ir prieks, ka šodien mēs satiekamies plašākā lokā – šeit ir gan eksperti, gan uzņēmēji, gan viedokļu veidotāji un politisko partiju pārstāvji. It sevišķi to politisko partiju pārstāvji, kuri veidos nākamo 14. Saeimas koalīciju.

Uzdevums ir meklēt kopsaucēju par to, kas mūsu valstij tuvākajos četros gados, bet ar skatu vēl ilgāk – tuvākajos astoņos gados –, būtu paveicams.

Esmu jau daudzkārt uzsvēris, ka politiskajām partijām, veidojot jauno koalīciju, vispirms ir jāpievēršas saturam – tiem uzdevumiem un reformām, kas nākamajos četros gados būs jāīsteno. Tikai pēc tam ir jāmeklē piemērotākā forma, kā šos uzdevumus īstenot. Tas nozīmē, ka pēc vienošanās par to, kas būs nākamās koalīcijas partneri, un šī vienošanās ir panākta, ir jāvienojas par atbildības sfēru sadali starp koalīcijas partneriem, kas arī šonedēļ notiek.

Galvenais darbs būs pie valdības deklarācijas. Tai jābūt konkrētai, lai pirms valdības sastādīšanas un apstiprināšanas Saeimā jau būtu panākta vienošanās par galvenajiem uzdevumiem un darāmajiem darbiem.
Bet kopējā izpratne ir nepieciešama ne tikai starp koalīcijas partneriem, bet arī plašākā sabiedrībā ir nepieciešams sociāli-politisks konsensus par to, uz kādiem mērķiem virzīsies mūsu valsts.

II
Kolēģi,

šī ziema un turpmākie gadi nebūs “burāšana pa vējam”. Ģeopolitiskie un ekonomiskie riski, kurus Krievijas karš Ukrainā turpina saasināt, rada izaicinājumus.

Mēs piedzīvosim pasaules ekonomikas palēlināšanos, inflāciju. Latvija nebūs izņēmums. Straujā izaugsme, kas bija šī gada sākumā, novedīs pie tā, ka šogad mums būs apmēram +2-3 % 2022. gadā. Taču ir skaidrs, ka nākamajā gadā mēs ieslīdēsim mērenā recesijā. Latvijas bankas septembra prognoze norāda -0.2%. Tādēļ šodien vēlāk dzirdēsim plašāku analīzi par to, kā rīkoties šajā situācijā.

Esmu vairākkārt uzsvēris, ka mēs visu laiku atpaliekam, mēs slīdam prom no mūsu Baltijas kaimiņiem. Šāda veida atpalicība palielinās no gada uz gadu. Mums jājautā – kādēļ tas tā ir? Mēs visu darām it kā pareizi, bet mēs atpaliekam – viņi ir priekšgalā!  

Vairākos rādītājos Eiropas Savienības salīdzinājumā Latvija stabili turas trešajā vietā no apakšas. It sevišķi tādā svarīgā rādītājā kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Turpretim gan Igaunija, gan Lietuva ir paguvušas pēdējos desmit gados strauji uzlabot savu vietu šajos rādītājos.

III
Mēs zinām savas vājās vietas. Gadiem ilgi ir pievērtas acis uz neizdarīto enerģētikas neatkarības nodrošināšanā. 

Tāpat mēs nepietiekami investējam cilvēkos. Izglītība, tehniskās, profesionālās un digitālās prasmes ir zem Eiropas vidējā līmeņa.

Nepietiekami ieguldījumi ir pētniecībā un attīstībā. Mūsu produktivitāte līdz ar to ir zema.

Valsts pārvaldība ir fragmentēta un birokrātiska, tā nespēj turēt līdzi pastāvīgi pieaugošai sabiedrības un ekonomikas kompleksitātei. Šo uzskaitījumu var turpināt.

IV
Tagad aktuāls ir jautājums par enerģētikas neatkarību un nodrošinājumu. Tādēļ ir apsveicami, ka valdība pēdējos mēnešos ir pieņēmusi svarīgus lēmumus, lai stiprinātu enerģētikas drošību un atteiktos no Krievijas gāzes un naftas.
Mums ir nepieciešams gan gāzes nodrošinājums šai ziemai un tuvākajiem gadiem, gan arī ceļa karte uz pāreju uz atjaunojamo enerģiju atbilstoši Eiropas kopējā Zaļā kursa uzstādījumiem.

Ir skaidrs, ka Latvijā ir vajadzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis, lai mums būtu šāda kritiskā infrastruktūra vajadzības gadījumā. Tāpat paātrinātā tempā ir jāīsteno vēja, saules un citu alternatīvo resursu projekti.

Arī jāiegulda energoefektivitātē – mums ir gandrīz nulle energoefektivitātes pasākumu, salīdzinot ar to, ko ir izdarījuši igauņi un lietuvieši. Viņi to ir spējuši, bet mēs kaut kādu iemeslu dēļ nē.

Tādēļ Latvija joprojām gaida skaidru enerģētikas ilgtermiņa attīstības koncepciju. Un to mēs gaidām no nākamās valdības. Par tās saturu ir diskutēts, un būs jāturpina to darīt.

Es gribētu atzīmēt, ka tieši enerģētikas jomā mums nav bijusi mērķtiecīga politiskā vadība. Priecājos, ka šodien šiem jautājumiem tiks veltīta atsevišķa sesija. Taču nākamajā valdībā noteikti ir jābūt par enerģētiku atbildīgam Ministru kabineta loceklim.

V
Tas nozīmē, ka kopumā ir nepieciešams pārskatīt mūsu ekonomikas modeli. Kā mēs radīsim un veicināsim izaugsmi? Kā kļūsim konkurētspējīgi? Kā finansēsim noteiktās prioritātes un kā tās atspoguļosies valsts budžetā?

Es gribētu arī norādīt, ka mums nav neatkarīgas institūcijas, kas varētu sniegt analītisko palīdzību. Piemēram, Somijā darbojas reformu institūts, kas palīdz valstij veikt reformas. Reformu veikšana nozīmē nonākt no punkta A uz punktu B, kas ir zinātne pati par sevi. Un šī zinātne mums nav pārāk attīstīta – ir atsevišķi cilvēki, bet katrā ziņā šeit ir jābūt arī institucionālai politikas konsultācijai. Atkārtoju – mums ir domnīcas un cilvēki, bet tas ir nepietiekami valsts mērogā.

Lai neatpaliktu, mums jāiekļaujas Eiropas Zaļajā kursā, tā sniegtās iespējas jāpielāgo mūsu specifiskajām vajadzībām. Jo Latvijai ir un drīzumā būs pieejami ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, sevišķi “Atveseļošanās un noturības mehānisma” ietvaros. Tie, protams, jāizmanto efektīvi.

Un galu galā, nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs konstatēsim pastāvošo situāciju un būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā. Šodien mēs radām nākotni.

Tas nozīmē, ka nedrīkst izpalikt nopietnas investīcijas, it sevišķi cilvēkos, viņu zināšanās un prasmēs, tāpat pētniecībā, inovācijās, tehnoloģijās un atbilstošā infrastruktūrā. Ir skaidrs, ka cilvēkorientētām investīcijām ir jābūt prioritātei mūsu reformu politikā.
Un visām šīm reformām ir jābūt iekļautām jaunās valdības deklarācijā.

Pie tās tagad būs nopietni jāstrādā, jo vienošanās par koalīciju un galvenajiem attīstības virzieniem ir panākta. Bet tagad tie būs jāieliek attiecīgos valdības deklarācijas punktos. Es atgādināšu, ka iepriekšējā deklarācijā bija 247 konkrēti punkti. Viena daļa noteikti ir izpildīti, viena daļa acīmredzot būs jāpārnes uz jauno deklarāciju un jāpieliek klāt vēl citi, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem mēs šeit runāsim.

Tādēļ deklarācija nedrīkst sastāvēt no tukšiem saukļiem un labiem nodomiem. Tai ir jābūt kā ķitei, kas satur koalīciju kopā, jo visi trīs koalīcijas partneri grib šo deklarāciju īstenot. No manis ir atkarīga Ministru prezidenta kandidāta nosaukšana, taču es vispirms gribu redzēt pietiekami nopietnu deklarācijas projektu.

Ārkārtīgi būtiska loma šo pārmaiņu procesu vadībā būs valsts pārvaldībai (no angļu val. – governance), kas pamatā fokusējas uz izpildvaras darbību. Izpildvara savukārt sastāv no diviem lieliem blokiem – politiskās, demokrātiski leģitimitētās valdības, kurā ir tikai padsmit locekļu, un nepolitiskās, profesionālās valsts pārvaldes, kas sastāv no vairākiem tūkstošiem valsts darbinieku.

Valdības struktūrai un valsts pārvaldes uzbūvei un darbībai ir jāatspoguļo attiecīgā laika valsts politikas prioritātes, un jāspēj savu darbu ātri un efektīvi pārkārtot tā, lai šīs prioritātes tiku īstenotas. Mums netrūkst labu politikas dokumentu, bet labie nodomi pārāk bieži “paliek uz papīra” vai pazūd birokrātijā. Bet par to mēs tūdaļ turpināsim diskutēt jau konkrētāk.

Bet tagad es šeit pagaidām likšu punktu. Ceru uz konstruktīvām diskusijām, kas rezultēsies konkrētos uzstādījumos par nepieciešamajām reformām nākamajos četros gados, bet ar skatu uz nākamajiem astoņiem gadiem. Paldies!

Atbildēt

Āpsis

31.10.2022. 20:52

Mani romāni, gluži kā Bībele, sniedz skaidrojumu visam. Vai arī kā Vangas pareģojumi - der visam.

Atbildēt

nu nu

31.10.2022. 19:31

Tas Cūce tik tiešām ir liela un resna cūka,karu sagribējies,fiksi uz parstādāšanu taukos!

Atbildēt

naivie letiņi

31.10.2022. 16:57

Viesstrādnieki ir noguruši, sūtīsim viņus mājās!

Atbildēt

Ojārs Paceplītis

31.10.2022. 15:26

... un vēl šo lojālo "televizora" cilvēku apdāvināšana ar valsts augstākajiem apbalvojumiem.

Atbildēt

Ojārs Paceplītis

31.10.2022. 15:23

»

vice

un papildus "kontrolēta" tiesu sistēma, kas ļauj atbildīgos nesaukt pie atbildības vai novilcināt lietas tik ilgi, ka iestājas noilgums


... un vēl papildus kontrolēts "televizors" - praktiski visi sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Nesenie piemēri - Briškens rītā un vakarā, JV lojālo "ekspertu" komentāri...

Atbildēt

mīlestība uz naudu vieno

31.10.2022. 13:42

Evita ar Knariņu vienojās pēc 69 pozas!

Atbildēt

tā viš i...

31.10.2022. 11:25

Tur tā Evika Siliņa sarkanā vamzī visu komandē, un abiem ar Kankariņu trīc rociņas kārtīgu kušķi sabāzt kabatās. Stulbās tantiņas balsoja, tagad varēs ziemā saldēt pakaļ..!

Atbildēt

---------------------------------------------------

31.10.2022. 11:12

Toties mazliet augstāk reklāmas rullītis par citu autora grāmatu, sakarā ar kuru daži kritiski vārdi radījuši tādu garīgu traumu, ka bija jāmetās uz kādu salu ārstēt nervus.

Atbildēt

Īlens izlīdis no maisa

31.10.2022. 10:37

Ja līdz šim uzskatīju, ka Kariņš ir lojāls Latvijas valstij, tad ar šo jaunās ministrijas histērisko ieviešanu saprotu, ka valsts ekonomiski tiks nogremdēta. Jau tā uz katru nodokļu maksātāju pa diviem kaklakungiem, bet nupat ir pāri mēram- astronomiskas algas deputātiem, milzīgs skaits ministriju ar tajos sēdošiem un mūsu nodoklu naudu apēdošiem , paziņu un radu iekārtošana, šaubīgi konkursi u.t.t.Vēl arī ekonomikas ministres apetīte pēc balvas, izkārtojot krievu miljonāram sankciju apiešanu. Kurp mēs ejam?

Atbildēt

princips

31.10.2022. 09:29

Ieziepēts striķis ilgojas pēc Levit/Knariņa kakliem!

Atbildēt

31.10.2022. 09:19

Tā jau tas viss diemžēl ir...

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...