Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi par pārcenšanos ar „kapitālo remontu” ir tukša d...šana
Aldis Gobzems30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi ir tukša d...šana. Opijs Delfu auditorijai. Līdzīgi kā stāsts par baltkrievu uzņēmēju gaidāmo pieplūdumu valstī. Paskaidrošu. Es runāju par finanšu sektoru un banku “kapitālo remontu”.
Pēc analoģijas principā vajadzētu apturēt Microsoft Latvijā kontu un reportēt FIB par visām transakcijām, jo Microsoft zīmols Skype tiek izmantots, lai tiesātu Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjus un protestu dalībniekus. Tas pats attiecas uz Ford, jo, cik esmu redzējis, baltkrievu VDK braukā ar tādiem. Piekritīsiet - absurds. Bet ko vajag darīt?
Manuprāt, vissvarīgākais pašreiz ir atgriezt valstij tiesiskās uzraudzības monopolu. Respektīvi, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti visi dati par uzņēmumu un tajā skaitā arī par PLG (patiesā labuma guvējiem), UR tos ir akceptējis un padarījis publiskus, tad bankām nebūtu jāveic otrreizējā vētīšana vispār.
Tas pats attiecināms uz privātpersonām. Ja privātpersona ir LR pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs un par tādu to atzīst PMLP, izdodot personu apliecinošu dokumentu, jebkurai bankai ir jāatver konts, un tā nedrīkst atteikties to darīt. Vai aizvērt - jo nesaprot “lielo USD pārskaitījumu skaitu uz Ķīnu”.
Pārskaitījumu uzraudzība un noziegumu atklāšana jāveic likumā paredzētajā kārtībā bez banku iesaistes, t.i. LR finanšu sistēmas ietvaros starp Latvijas subjektiem var veikt bez papildu nosacījumiem, jo nauda paliek šeit un tālākā uzraudzība/izmeklēšana vienkārši ir jāveic policijai, VID, ja ir aizdomas par noziegumu. Nevis bankām.
Savukārt pārskaitījumi ārpus LR, ES ietvaros jāregulē tāpat kā LR ietvaros ar tām valstīm, kurām ir atbilstoša sertifikācija no ECB (Eiropas Centrālās bankas) kā tādām, kurās ir pietiekoši stingra uzraudzība. Un atkal šī funkcija un atbildība pārbaudīt maksājuma “legalitāti” ir jānoņem no komercbankām.
Visbeidzot, pārskaitījumi uz augsta riska valstīm ir jāsniedz LB (Latvijas Bankas) klīringam saraksta veidā. Tā ir Zviedrijā. FKTK funkcijas jānodod atpakaļ LB. FKTK ir jālikvidē. Tur algas maksā vairāk nekā rūpnīcā vadošajam personālam. Un tas ir nevajadzīgi. Pietiek uzturēt divas nereāli dārgas iestādes.
FKTK iecere bija, ka tiks noņemta slodze no LB, lai varētu attīstīt finanšu sektoru. Tas vairs nav aktuāli. Tagad ir jāveic primitīva uzraudzība, un nekāds finanšu centrs ar aktīvu pārvaldnieku simtiem un ne banku finansētajiem nespīd. LB prezidents var cuncināt ar šīm atliekām vēsi pats. Turklāt vēl jau ir nevajadzīgais FID, no kura jēga šobrīd ir precīzi nekāda.
Mums ir jādomā nevis, kā apkarot finanses, bet kā radīt tādu vidi, lai tādi SEBi, Danskes un citi domātu, kā pārcelt Core operācijas uz LV, uz vietu, kur viņiem ir saprotami, iespējams, stingri, bet izpildāmi noteikumi, lai veiktu norēķinus. Uz to ir jāstrādā valdībai, ārlietu sektoram un LB.
Bet ko dara valdība? Atkal sēdēs un domās semināros, kā veicināt investīcijas finanšu sektorā, kur vissvarīgākais ir uzkodas un erotiskās fantāzijas par jaunāko FKTK un Finanšu ministrijas personālu. Tas ir LV stils - stratēģiskās plānošanas un semināri ārpus Rīgas viesu namā ar pirtiņu. Atceros to no viena sava dzīves posma. Erotiskas fantāzijas ar uzkodām ir visa valdības spēja.
Post Scriptum. Konts ir konstitucionāla cilvēktiesība sabiedrībā, kura virzās uz bezskaidras naudas norēķiniem. Nevar cilvēkam atņemt iespēju norēķināties par pārtiku un pakalpojumiem. Turklāt tehniski bez bankas var iztikt, ja norēķinu kontu sistēma ir pieejama katram. Igauņiem ir paredzēts, ka viņu VID katrai privātpersonai ir jānodrošina norēķinu konts. Līdz šim, protams, tas ir bijis vajadzīgs tikai tādiem, kuriem ir bijusi pasludināta personīga maksātnespēja, bet praktiski sistēma strādā. Padomājiet par šo visu, cik ļoti valsts par Jums nedomā.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
