Kariņa valdība atkarīga no viena konkrēta žūpas, skandalētāja un delīrija upura?
Pietiek lasītājs15.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cītīgāks Latvijas politikas vērotājs jau labu laiku varētu būt neizpratnē – kur gan palicis no partijas KPV LV ievēlētais Saeimas deputāts Aldis Blumbergs, kurš 2020. gada sākumā reizē ar Artusu Kaimiņu tika izslēgts no partijas frakcijas, kļuva par neatkarīgo deputātu un tad pievienojās partijas Jaunā Vienotība Saeimas frakcijai?
Kā tiek apgalvots Saeimas aizkulisēs, zaļais pūķis tautas kalpu varētu būt piemeklējis vēl krietni pamatīgāk nekā izbijušo aktieri A. Kaimiņu, kurš, lai gan mīlēja ne tikai iedzert, bet arī kārtīgi padzerties, nedēļām ilgstošos dzerstiņos, šķiet, tomēr nebija specializējies.
Cita lieta – deputāts A. Blumbergs, kurš, kā mēļo viņa paša frakcijas biedri, pirms kāda laiciņa pēc ilgas un pamatīgas organisma intoksicēšanas esot nolēmis doties nelielā izbraucienā uz Carnikavu un tur noskaidrot patiesību spīvā un principiālā disputā ar kādu senu oponentu.
No labā nodoma gan nekas īsti labs neesot sanācis, - vien apciemotā vai ar viņu saistītu personu iesniegums Valsts policijai. Tā rezultātā kārtības sargi bijuši spiesti ne tikai ierasties pie tautas kalpa un sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ izņemt viņa oficiāli glabāto šaujamieroci, bet, novērtējot kunga stāvokli, arī nogādāt viņu uz kādu specifiskāku gara gaismas atjaunošanas iestādi.
Tur deputāta kungs pavadījis pāris nedēļas, kaut cik atguvies, taču ne tik daudz, lai būtu atrādāms plašām tautas masām. Arī viņa atvadas no ārstniecības iestādes bijušas nedaudz patvarīgas.
Rezultātā, kā stāsta, situācija pašlaik esot šāda: tautas kalps sēdot mājās un gaidot apskaidrību vai varbūt atskaidrību, savukārt Jaunās Vienotības pārstāvji spiesti izmantot savu ietekmi un kontaktus, lai savām vajadzībām svarīgo kungu un viņa vājības piesegtu iespējami ilgāk.
Nekas cits jau arī neatliek, jo, ja A. Blumbergam nāktos pamest Saeimu, vietā nāktu kāds pavisam nepatīkams un neprognizējams personāžs no KPV saraksta, kuru Jaunajai Vienotībai noteikti neizdotos "piejaucēt". Un tas nozīmē, ka, pašreizējai valdošajai koalīcijai faktiski esot mazākumā, Krišjāņa Kariņa valdības liktenis ir atkarīgs no viena žūpas, skandalētāja un delīrija upura.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
