Kariņa valdība faktiski norāda – ja esat palikuši bez naudas, pamēģiniet veiksmi valsts piedāvātajās azartspēlēs
Pietiek lasītājs13.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākas nedēļas trekni apmaksātā AS Latvijas Loto vadība pilnā sastāvā – gan valde, gan padome – portālā Pietiek uzskatāmi demonstrē, ko tā domā par sabiedrības interesēm un cik pamatīgu, latviski izsakoties, „mīksto” tā šīm interesēm uzliek.
Bet kāpēc lai arī Latvijas Loto „treknie runči” tā nedarītu, ja reiz Finanšu ministrijas vadītāji Jānis Reirs un Baiba Bāne (attēlā kopā ar Jāni Reiru) tikpat uzskatāmi apliecina, ka tiem nodokļu maksātāju tiesības uzzināt, cik sociāli atbildīgi tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības, ir vēl vairāk „pie kājas” nekā pašiem pārvaldītājiem – Latvijas Loto valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli un padomes priekšsēdētājam Nilam Saksam.
Taču vēl būtiskāks par šo Latvijas Loto vadības visatļautības demonstrēšanu un Finanšu ministrijas pielaidīgo tiesisko nihilismu, kā arī šīs valsts kapitālsabiedrības acīmredzamo izsaimniekošanu ir tas posts, ko Latvijas valsts „vadītāji” epidēmijas apstākļos nodara, šīs valsts azartspēļu kompānijas darbību ne tikai neierobežojot, bet vēl veicinot. Tā sacīt – ja reiz jums, iedzīvotāji, pašlaik darba nav un citas izklaides iespējas ir ierobežotas, ķerieties tik pie Latvijas Loto piedāvājuma izmantošanas un pildiet valsts kasi!
Pirms nu jau ilga laika – sešiem gadiem Valsts kontrole revīzijā skaidri un nepārprotami secināja: Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas.
Valsts kontrole norādīja, ka par nozari atbildīgā Finanšu ministrija nemaz nevērtē, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai, - un runa ir arī par monopolstāvoklī esošo AS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.
Tāpat Valsts kontrole skaidri norādīja uz valsts azartspēļu kompānijas īpašo alkatību: revīzijā bija secināts, ka Latvijas Loto ziedojumi tiešā veidā bērnu labklājībai, veselībai un izglītībai nepārsniedz 1% no iepriekšējā gada peļņas, kas ir būtiski mazāk par citu komersantu ziedojumu apmēra. (Un pat tad, kad kaut kas tika ziedots, vairāk nekā desmitā daļa no ziedojumu kopapjoma izrādījās veikti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.)
Jau pirms sešiem gadiem Valsts kontrole arī norādīja uz liekēžu pulka pieaugumu uzņēmumā: Latvijas Loto valdes locekļu skaits ticis palielināts, neizvērtējot esošās valdes darba rezultātu un darba optimizācijas iespējas, tiem ticis arī atļauts apvienot amatus, turklāt viens no tiem strādā pilna laika darbu citā valsts institūcijā.
Ko mēs redzam sešus gadus vēlāk? Maija Kubli, Nils Sakss un pārējie Latvijas Loto valdes un padomes locekļi dzīvo vēl pat par ceturto daļu treknāk nekā pirms gada, uz sabiedrības interesēm viņi vienkārši nospļaujas, un nekas no Valsts kontroles norādītā netiek ņemts vērā, - un kāpēc lai tiktu ņemts, ja Jānis Reirs un Baiba Bāne uz notiekošo valsts azartspēļu uzņēmumā skatās caur pirkstiem?
Vēl vairāk – pašlaik, kad līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu citu azartspēļu kompāniju darbība ir ierobežota, Krišjāņa Kariņa valdība uzskatāmi demonstrē savus dubultos standartus, faktiski norādot Latvijas iedzīvotājiem – ja jums nav, ko darīt, jo darbavieta ir slēgta, un ja jūs esat galīgā izmisumā sakarā ar ienākumu kritumu, pamēģiniet veiksmi valsts azartspēļu uzņēmuma piedāvātajās azartspēlēs!
Ja arī neko nevinnēsiet, vismaz nopelnīsiet daudztūkstošu algu visām šīm Kubli un Saksiem! Gan jau, ja pārvaldība būs līdzšinējā līmenī, arī nākamgad viņi gribēs algas pielikumu par ceturto daļu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
