Kariņa valdība no Latvijas nodokļu maksātāju naudas pārskaitījusi 77 miljonus eiro Kremlim un "Gazprom", kas šo naudu ieguva bez konkursa
N. Andersons06.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka Latvijas valsts jau divus gadus kontrolē Inčukalna gāzes krātuvi un maģistrālos naftas vadus pārvaldošo kompāniju Conexus, vasarā Latvijas valsts uzņēmums Augstsprieguma Tīkls samaksājis Kremlim vēl 77 miljonus, lai izglābtu Gazprom no tam nepatīkamas situācijas.
Vēl 21. jūlijā Ekonomikas ministrija paziņoja: “VAS Augstsprieguma tīkls, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir noslēdzis darījumu ar Gazprom par Conexus Baltic Grid 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli Conexus līdz 68,46%. Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku Conexus Baltic Grid pārvaldību Augstsprieguma tīkls nodrošinās kopā ar MM Infrastructure Investments Europe Limited, kuram pieder 29,06%, un pārējie akcionāri, kuriem kopā pieder 2,48%. Conexus Baltic Grid ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, [kas] papildus apsaimnieko un pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.”
Darījuma summa netika izpausta, tomēr šonedēļ mediji beidzot lakoniski paziņoja: “Valsts uzņēmums Augstsprieguma tīkls iegādājies dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akcijas no Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna Gazprom par 77 miljoniem eiro, liecina Augstsprieguma tīkla publiskotā informācija.”
Publiskotā informācija atklāj, ka Augstsprieguma tīkls par Conexus akcijām Gazprom samaksājis lielāku summu, nekā 2017. gada beigās tika samaksāts, iegādājoties līdzīgu Conexus akciju skaitu no SIA Itera Latvija un Vācijas enerģētikas koncerna Uniper Ruhrgas International GmbH.
2017. gada nogalē Augstsprieguma tīkls iegādājās kopumā 34,36% Conexus akciju par 57 394 971 eiro. Toreiz neviena no darījuma pusēm neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no Itera Latvija, kurai piederēja 16,05% Conexus akciju, un par kādu summu tieši no Uniper Ruhrgas, kam piederēja 18,31% Conexus akciju.
Tomēr no Augstsprieguma tīkla tagad publiskotās informācijas var izdarīt aprēķinu, ka līdz šim brīdim pavisam kopā iepirkto 68,46% Conexus akciju iegāde valsts uzņēmumam izmaksājusi kopā 134 394 971 eiro. Atņemot no šī cipara summu, kas 2017. gada beigās samaksāta Uniper Ruhrgas un Itera Latvija, var redzēt — šīgada darījumā jābūt iztērētiem 77 miljoniem, kas aizmaksāti prom Kremlim.
Vairākkārt ir aprakstīts pats iemesls, kāpēc Gazprom bija nepieciešams pārdot sev piederošās Conexus akcijas — Latvijas valsts izlēma liberalizēt gāzes tirgu, izbeidzot AS Latvijas Gāze monopolu. Tas notika pēc tam, kad atklājās: Latvijas Gāze pati ir brīvprātīgi atteikusies no sava monopola, jo daudzus gadus atļāvusi Krievijas kompānijai caur saviem (teorētiski) monopola cauruļvadiem Latvijas teritorijā piegādāt gāzi Jūrmalas sanatorijai “Dzintarkrasts”, kas pēc 1992. gada vienošanās ar toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu formāli palika Krievijas īpašumā kā labas gribas žests no Latvijas puses par B. Jeļcina atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanai.
Monopola izbeigšanai sekoja gāzes tirgus atvēršana brīvai konkurencei, kuras gaitā no Latvijas Gāzes tika atdalīta Conexus (maģistrālie cauruļvadi un Inčukalns) ar Gaso (gāzes pārdošana gala patērētājiem). Sākotnēji Gazprom centās palikt par akcionāri gan Latvijas Gāzē, gan Conexus, taču konkurences likumdošana neļauj vienām un tām pašām personām (konkrētajā gadījumā — Kremlim) kontrolēt vienlaikus preces (gāzes) vairumpiegādātāju un tā izplatīšanas kanālus patērētājiem. Vienā brīdī Gazprom bija jāizvēlas, kurā no kompānijām paturēt akcijas — vai nu Latvijas Gāzē, vai Conexus.
Kad Gazprom gandrīz vai visa 2019. gada laikā vairs nevarēja izmantot balsstiesības Conexus akcionāru sapulcēs, krievi izdomāja shēmu: sarīkoja sev piederošo akciju izsoli vienīgajā darbadienā, kas iekrita starp aizvadītā gada Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām. 2019. gada 30. decembrī Gazprom izsolīja tai piederošos 34,10% Conexus akciju ar sevišķi dīvainiem noteikumiem — izsole notika ar... lejupejošu soli! Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, minimālā — 70 miljoni eiro, lejupejošais solis — miljons eiro, bet augšupejošais solis — 500 000 eiro.
Latvija šajā akciju izsolē nepiedalījās, līdz ar to izsolē uzvarēja kāds publiski nezināms pircējs, tomēr palika pirmpirkuma tiesības. Gada sākumā Gazprom vērsās pie Latvijas valdības, lai noskaidrotu, vai Latvija tās izmantos. Krišjāņa Kariņa valdība, nerīkojot konkursu vai sabiedrisko apspriešanu, nolēma samaksāt attiecīgos miljonu desmitus un uzdot valsts uzņēmumam Augstsprieguma tīkls samaksāt Latvijas nodokļu maksātāju naudu Kremļa kontrolētajam Gazprom. Tikai šonedēļ kļuvusi zināma summa — 77 miljoni eiro.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
