Kariņa valdība pirms vēlēšanām sola mājsaimniecības apsildīt ar “Latvijas Gāzes” gāzi, kuras tai nemaz nav
Latvijas Gāze10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 28. jūlijā Valsts prezidents ir izsludinājis Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidiens 28.07.2022., Nr. 144, oficiālās publikācijas Nr.: 2022/144.5, pieejams: https://vestnesis.lv/op/2022/144.5).
Minētais likums “Grozījumi Enerģētikas likumā” stājas spēkā 2022. gada 11. augustā, savukārt tā 68. punkts nosaka, ka šā likuma (t.i. Enerģētikas likuma) 106. panta ceturtā daļa (kas paredz aizliegumu piegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas) stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tādējādi AS “Latvijas Gāze” ar likumu tiek aizliegts saņemt dabasgāzi no Krievijas Federācijas pēc 01.01.2023.
AS “Latvijas Gāze” savas saimnieciskās darbības ietvaros veic nepieciešamās darbības, lai turpinātu dabasgāzes pakalpojuma sniegšanu, iegādājoties to no citiem alternatīviem piegādātājiem.
Likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” 107.panta 4.daļas 3.punkts uzdod dabasgāzes publiskajam tirgotājam nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam mājsaimniecību (saistīto lietotāju) patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laika posmam no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes krātuvē.
AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, kas atrodas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uz šī paziņojuma publicēšanas datumu sastāda 0,75Twh. Savukārt, uz 2022.gada 31.augustu AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, ņemot vērā jau iepriekš uzņemtās līgumiskās saistības, sastādīs 0,69 TWh.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka ar 2023.gada 1.janvāri dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas, AS “Latvijas Gāze” paziņo, ka uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.panta 4.1 daļu – situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (AS ”Latvijas Gāze”) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS “Latvenergo”.
Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi.
Red.piez. Šo paziņojumu AS "Latvijas Gāze" ir izplatījusi pēc tam, kad vakar vakarā pēc valdības sēdes ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība mājsaimniecību vajadzībām esot rezervējusi AS "Latvijas Gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē un tā pilnībā sedzot Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā. Papildu drošībai valdība esot pieņēmusi lēmumu rezervēt "Latvijas Gāzei" piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā. K. Kariņa valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkures sezonai. K. Kariņš runā par 1,15 teravatstundām gāzes, taču, kā redzams no "Latvijas Gāzes" paziņojuma, tai šāda apjoma nemaz nav, un nav šaubu, ka K. Kariņam un Ekonomikas ministrijai tas ir zināms.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
