Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zaļās enerģijas ideja un tēls Latvijā ilgstoši tika bojāti ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sāgu, kas bremzēja enerģētikas politikas ilgtspējīgu transformāciju. Pagājušā gada dramatiskie notikumi enerģijas tirgū deva tai jaunu elpu, diemžēl steiga, populisms un ilgtermiņa politikas trūkums radīja duļķainu vidi, kurā jau uzradušies "makšķernieki". Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas, diskusiju par enerģētikas politikas mērķiem un risinājumiem, riskiem, izvēlēm un sekām. Šoreiz vairāk ar uzsvaru uz tehnoloģiju izvēli, kā arī siltumenerģijas ražošanu un patēriņu.

Mērķu skaidrība

Kara radītie satricinājumi Eiropas enerģētikas nozarē Latvijai bija vārda tiešā un pārnestā nozīmē elektrošoks, kam sekoja varens ideju un pārdomu sprādziens. Mēs ne vien pārdefinējam enerģētikas politikas saturu un mērķus, bet cenšamies fokusēt vēlamo attīstību uz konkrētiem mērķiem. Visbiežāk minētie ir atteikšanās no fosilā kurināmā (klimatneitralitāte) un energoneatkarība. Ja pirmā saistīta ar globālu pasaules ekonomikas transformāciju un strīdiem par klimatneitralitātes lietderību ar, ironiski izsakoties, reliģisku raksturu, tad energoneatkarības jēdziens ir pārsteidzoši dabīgi iegūlies sabiedrības apziņā.

Laikam jebkas, kam piekarina vārdu “neatkarība”, ir savrupā latvieša sirdij tīkams, lai ko tas praksē arī nenozīmētu. Ja jebkāda veida neatkarība no agresīvā austrumu kaimiņa neizraisa jautājumus, tad ko gan nozīmē energoneatkarība mūsu ar kaimiņiem cieši sasaistītajai elektroapgādes sistēmai? Vairāk pašu ražotas elektroenerģijas nemazina vajadzību līdzsvarot apgādi, sinhronizēt frekvenci reģionālā elektrosistēmā, attīstīt starpsavienojumus ar kaimiņiem papildu drošībai un tirgot Daugavas HES kaskādē pilnūdens periodos saražoto enerģiju. Tie ir īsi jautājumi pārdomām par jēdzienu saturu, bet iesaku tomēr pievērst uzmanību arī energodrošības mērķim – stabilai, prognozējamai (vēlams, cenas ziņā pieņemamai) elektroenerģijas un siltumenerģijas pieejamībai sabiedrības vajadzībām. 

Tik dažādais siltums

Patiesa enerģētiskā neatkarība siltumapgādē ir iespējama, ja var iegūt kontroli pār siltumapgādes izmaksām – siltuma cenu ne vien uz vienu sezonu, bet pārskatāmā nākotnē. Ārēju resursu izmantošana – elektrība no biržas, šķelda vai gāze no tirgotāja – nedod šādu iespēju. Savukārt energokopienu veidošana paver šādu iespēju – aplūkosim vienu no daudzajām iespējamām tehnoloģiskām kombinācijām.

Ezera vai ūdenskrātuves tuvumā izvietota pilsēta ar centralizētu siltumapgādes sistēmu var lieliski izmantot ūdenstilpes un attīrīšanas iekārtu silto ūdeņu siltumsūkni siltuma ražošanai, iegūstot nepieciešamo elektroenerģiju no sava vēja parka, kas paralēli nodrošina arī siltuma enerģijas uzkrāšanu, piemēram, somu "Polar Night Energy" izstrādātās tehnoloģijas ar elektrības ģenerēta siltuma akumulāciju smilšu torņos (spējot saglabāt 5000C karstas smiltis vairākus mēnešus [1]). Prasmīgi konfigurēta tehnoloģija bezvēja dienās nodrošina vajadzīgo siltumapgādi, retos gadījumos (vai arī nekad) ņemot elektrību no tīkla. Vasarā pārmērīgi saražotā elektroenerģija nonāk pilsētas elektroapgādē. Mērķis ir vismaz 10-20 gadu perspektīvā pašiem kontrolēt apkures (un elektrības) cenas caur veiktajām investīcijām un to uzturēšanas izmaksām, esot brīviem no ārēju resursu masīvas piegādes. Analogs risinājums privātmājām ir siltumsūkņa un saules paneļu kombinācija (piebilde – kamēr darbojas neto uzskaites sistēma, kas imitē enerģijas uzkrāšanu).

Daudzas tehnoloģijas ir vēl attīstītā izstrādes stadijā, bet pēc 5-10 gadiem mēs ticami varēsim izvēlēties katrai situācijai piemērotus un kvalitatīvus risinājumus. Domāju, ka rūpīga analīze un pacietība mums atmaksāsies. Starplaikā visi pieejamie resursi būtu jānovirza enerģijas patēriņa mazināšanai. Mūsu zinātnieki un inovatīvie uzņēmumi varētu piedāvāt savus risinājumus un sekmīgi attīstīt to eksportu. Valsts atbalsts šādu tehnoloģiju izstrādei būtu tālredzīgs solis un apliecinājums prasmei izmantot globālus procesus savas labklājības veicināšanai.

Ģeotermālā enerģija ir nopietni apsverams pašvaldību siltumapgādes siltuma avots ar viegli prognozējamām izmaksām, īpaši interesanta situācija ir karsto pazemes ūdeņu zonā, kas stiepjas plašā lokā no Ķemeriem uz Jelgavu, Dobeli, Eleju, līdz pat Liepājai. Atkarībā no urbuma dziļuma, pazemes ūdeņu temperatūra ir 30-1600C. Lai izstrādātu vietējiem apstākļiem piemērojamas tehnoloģijas, ir jāiegulda līdzekļi izpētē un testēšanā, kā arī jāatrisina virkne juridisku un īpašuma tiesību jautājumu. Te acīmredzami nepieciešama pašvaldību sadarbība ar valdību.

Neatbildēts paliek jautājums, vai šķeldas un granulu kurināšana ir ilgtermiņa vai pagaidu risinājums? Ja tas ir pagaidu risinājums, vai esam tik bagāti vairākkārt investēt apkures jaudu izbūvē [2]? Nevajag domāt, ka bagāto Eiropas Savienības (ES) valstu dāsnā, brīžiem pat izšķērdīgā politika ātru risinājumu izvēlē ir piemērota arī mūsu finansiālajām iespējām.

Fosilais stopkrāns vai tilts?

2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā". Vizītes laikā mūsu delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftasgāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" (HH) cenai. Pagājušajā gadā HH augstākā cena vasarā bija vien 30 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), šobrīd 8 EUR/MWh un piedāvājuma izteikšanas laikā – ap 10 EUR/MWh. Ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana – dot mums iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Vācijas valdības pārstāvji ar samērā vājām sekmēm jau vairākkārt ir apmeklējuši Persijas līča valstis, cerot iegūt ilgtermiņa līgumus, savukārt Polijas "PK Orlen" nupat parakstīja 20 gadu līgumu [3] ar ASV kompāniju par 14.4 TWh LNG iegādi.

Ar ekspertiem pārrunājot iespējamo gala cenu piegādātai gāzei Latvijā, noskaidroju, ka pārvadājumu cena ir ļoti mainīga, saspringtajos tirgus apstākļos vasarā tā bija 2-15 EUR/MWh robežās, kam jāpievieno apdrošināšanas un citu risku vadīšanas izmaksas u.tml. Atgādinājumam – Eiropas gāzes biržas TTF cena 2022. gada vasarā svārstījās 200-300 EUR/MWh robežās.

Sarunas ar ASV gāzes kompānijām Latvijas valdības līmenī vai tās uzdevumā netika uzsāktas. Tā ir politiska izvēle ar tālejošām ekonomiskām un sociālām sekām, bet neapšaubāmi arī efektīva šoka terapija ātrākai fosilo resursu patēriņa mazināšanai. Atturēšanās no gāzes darījuma ar ASV iemeslu neformāli skaidrojumi satur visai vājus argumentus – biežāk minētais ir bailes slēgt ilgtermiņa darījumu, joprojām cerot uz lētās Krievijas gāzes plūsmas atjaunošanos pēc kara, kā arī nepieciešamība mazināt fosilo resursu patēriņu un reģionālo LNG termināļu trūkums. Otrais arguments ir vietā, lai gan ASV piedāvātais līguma apjoms jau sākotnēji ir mazāks par mūsu vēsturisko gada patēriņu (ap 12 TWh), un loģisks risinājums būtu līgumā iekļaut tālākpārdošanas tiesības, lai, mazinoties gāzes patēriņam, varam sūtīt tankkuģus citiem pircējiem. Grūti iedomāties, ka, piemēram, Āzija, kas ir strauji augošs LNG patērētājs, apsteigtu Eiropas valstis fosilo resursu mazināšanā un mums būtu grūtības realizēt (ar papildu peļņu) pielīgto gāzi.

Savukārt par cerībām atgriezties enerģētiskā atkarībā no Krievijas man pat trūkst vārdu. Termināļu trūkums bija pamatots arguments 2022. gada vasarā, bet kopš tā laika situācija ir kardināli mainījusies, igauņu un somu kopprojekts "Inko" terminālis ieguvis reālas aprises. Jau drīzumā pirmais kuģis ar gāzi Latvijai varētu papildināt krājumus Inčukalnā.

Zemās gāzes cenas šobrīd nav pamats optimismam par tālāko attīstību nākamajā apkures sezonā, tiešo piegāžu no ASV finansiālais ieguvums Latvijai svārstās ap vienu miljardu eiro gadā. 2022. gada 25. maijā Fiskālās disciplīnas padome, izsakot bažas par inflācijas kāpumu, slēgtā diskusijā mēģināja aktualizēt gāzes iegādes jautājumu, uzaicinot uzņēmēju organizācijas, atbildīgos ierēdņus un politiķus. Ieradās tikai viens politiķis, bet diskusijas laikā tika secināts, ka bez politiskiem lēmumiem neviena no valsts energokompānijām nevar pēc pašiniciatīvas uzsākt sarunas ar ASV. Nekāda virzība joprojām nav novērojama, vien "Latvenergo" aktīvi meklē iespējas slēgt izdevīgus gāzes līgumus, lai nodrošinātu LNG piegādes savām vajadzībām, jau publiski izskanējušas ziņas arī par rezervētām jaudām Klaipēdas terminālī. Pēc apjomiem tā ir vien daļa valstij nepieciešamā apjoma. 2022. gadā notikušās LNG piegādes veiktas par augstajām Eiropas cenām (TTF), bet mēs turpinām dancot ap "Latvijas Gāzes" pusdzīvo "rumpi".

Šķiet, ka starp rindām nolasāms arī Latvijas politikā iedzīvojies netikums neērtu dialogu ar sabiedrību un lobija organizācijām par nepopulārām, bet savlaicīgām reformām aizstāt ar situācijas eskalāciju līdz krīzei ar sekojošu tās apņēmīgu risināšanu, nepopulāros lēmumus pamatojot ar krīzes novēršanu un ārēju ietekmi. Tā ir sociāla un ekonomiska cena par politisku komfortu.

Valdības paziņotais plāns izvērtēt Latvijas dalību Paldisku-Inko termināļa būvniecībā nemanāmi izplēnēja. Klaipēdas un Paldisku-Inko termināļi, veidojot vienotu trīs Baltijas valstu energopolitiku, spētu jau šogad nodrošināt Latvijai nepieciešamās gāzes piegādes. Savulaik neveikt investīcijas Klaipēdas terminālī arī bija politisks lēmums. Bez politiska atbalsta "Latvenergo" gada vidū nespēja izcīnīt apjomīgu ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas LNG termināli, kas skaidri pierāda, ka šādās krīzes situācijās valsts aktīva un mērķtiecīga iejaukšanās ir ne vien vēlama, bet nepieciešama.

Naiva paļaušanās uz "tirgus spēkiem" nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga, vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz ticamu energodrošību un t.s. energoneatkarību.

Te vietā arī jautājums par Skultes vai jebkuru citu LNG termināli – vai plānojam to attīstīt, lai pārkrautu par Eiropas tirgus cenām iegādāto gāzi, vai Latvijai vajag savu termināli tiešām piegādēm no ASV? Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir izšķiroša termināļa īpašumtiesību un investora izvēlē.

Ja reiz mums ir gāzes infrastruktūra un piekļuve pietiekami lētai LNG dabasgāzei, varbūt tās izmantošanas turpināšana vidējā termiņā, ar skaidru dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas vai demontāžas plānu un mērķtiecīgām investīcijām modernos, klimatneitrālos siltumapgādes risinājumos, ir krietni prognozējamāks, sociāli un ekonomiski saudzīgāks ceļš?

Koksnes imperatīvs

Valdības nostāja ir aktīvi atbalstīt koksnes biomasas izmantošanu, gan centralizētajā siltumapgādē, gan privātpersonām. Šķietami pozitīvs solis – pārejam no importētiem fosiliem resursiem uz "savu" enerģiju, bet vai esam apzinājušies visas blaknes? Mūsu mežos iegūtas šķeldas cenas nosaka reģionālais tirgus, pērkam "savu", bet par svešu cenu. Šķeldas tiešās piegādes par pašizmaksu pašvaldībām no valsts mežiem liedz ES brīvās konkurences noteikumi. Koksnes cenas ir mainīgas, pieprasījums ilgtermiņā tikai pieaugs. Tā nu mēs šoziem pirkām dārgu šķeldu no pašiem piederošiem (valsts) mežiem un saucām to par energoneatkarību. Arī šķeldas pārvietošana ir apjomīgs loģistikas uzdevums, ar slodzi uz transporta infrastruktūru. Šķeldas ķīmiska (tajā skaitā bioķīmiska) pārstrāde ilglietojamos materiālos dod iespēju uzlabot oglekļa aprites bilanci, sasniegt klimatneitralitātes mērķi un jēgpilni izmantot mūsu nozīmīgāko fizisko nacionālo kapitālu. Dabas saglabāšana un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana sabiedrībai izsenis ir pabērna lomā iepretim industriālai mežu izmantošanai, kas pamazām pārvērš ierasto Latvijas ainavu primitīvu datorgrafiku atgādinošu monokultūru audzēs.

Biomasas dedzināšana rada arī ievērojamu gaisa piesārņojumu, īpaši mazās iekārtas, kas tiek izmantotas privātmājās. Īpaši bīstami, ja tas notiek blīvi apdzīvotās vietās, piemēram, Pierīgas ciematos. Visās mērījumu stacijās Latvijā uzrādās gaisa piesārņojuma ES un Pasaules Veselības organizācijas normu pārsniegums, bet valsts subsidē cietā kurināmā katlu uzstādīšanu privātmājās, neatkarīgi no apbūves blīvuma. Sīkāk par to mana kolēģa rakstā [4]. Vēlos vien uzsvērt, ka nav runa par vieglām alerģijām vai kņudošu degunu – šis piesārņojums ir daudz nopietnāks. Ietekme uz sabiedrības veselību ir pagaidām ignorēta “energoneatkarības” šķautne un apliecinājums nespējai vispusīgi aptvert notiekošās pārmaiņas, izvērtēt sabiedrības intereses un holistiski izprast un ieviest ilgtspējīgu saimniekošanu.

Jāsecina, ka klimatneitralitāte un ilgtspēja nav sinonīmi, bet formāli atjaunīgs resurss var arī nebūt patiesi "zaļš". Bezizmešu tehnoloģijas ir tālredzīgāks siltumapgādes risinājums, vispusīgāks mērķis par formālu atjaunīgumu.

Koksnes pārstrādei Latvijā paredzama iespaidīga perspektīva – tas ir vērtīgs oglekļa izejvielu avots fosilo resursu aizstāšanai. Tiklīdz parādīsies tehnoloģiskas iespējas kurināmās šķeldas pārstrādei Latvijā, pašvaldības sagaida cenu šoks, deficīts un kārtējais mulsums, veroties enerģētikas politikas sasistajā "silē". Par nozares gatavību izrādīt solidaritāti nav ilūziju, 2022. gada notikumi bija nepārprotami – vispirms skaidra nozares pārstāvju norāde, ka kurināmās šķeldas deficīta apstākļos nevajag cerēt uz augstvērtīgas ( t.s. celulozes) šķeldas izmantošanu apkurei, lai gan kurināmās šķeldas cenas šogad dubultā pārsniedza celulozes šķeldas cenu pirms gada, tad kurināmās šķeldas vagoni ceļā uz Poliju.

Nav šaubu, ka koksnes izmantošana apkurē saglabāsies viensētu apbūvē un ticami būs racionālākais risinājums vietām arī centralizētai siltumapgādei, ievērojot resursa pieejamību un alternatīvu – zaļāku – risinājumu neiespējamību. Pārējā daļā gadījumu tā ir pārejas tehnoloģija, bet, vai vajag tik apjomīgi investēt pārejas tehnoloģijās, ja varam sagaidīt nākamo tehnoloģiju vilni, piemēram, ar lētu gāzi un koncentrēties uz pētniecību, savu tehnoloģiju izstrādi, bet nešķiest līdzekļus? Tas ir viens no būtiskiem enerģētikas politikas jautājumiem, atbildi uz kuru gribētos dzirdēt pirms lēmumiem par apjomīgām valsts līdzekļu investīcijām, īpaši cietā kurināmā iekārtu iegādei. Jāsaprot, ka enerģētikas politika ir ārkārtīgi resursu ietilpīga, mums jācenšas iespējami gudri tos izmantot, risinot tālejošus mērķus.

Mūsdienīgs skatījums

"Ko lētāk sadedzināt, lai sasildītos" ir primitīvs, arhaisks jautājums, kas ignorē energoefektivitāti un desmitgades tehnoloģiskās attīstības enerģētikas jomā. Tikpat labi var apspriest tālās darbības šķēpu iegādi Latvijas armijai.

"Helsinki Energy Challenge" [5] ir izcils piemērs, kā veidot ilgtspējīgu enerģētikas politiku. Eiropas mežiem bagātākās valsts galvaspilsēta 2020. gadā izsludināja iespaidīgu konkursu, lai izvērtētu vērtīgākās idejas klimatneitrālai siltumapgādei. 252 komandas no 35 valstīm sacentās par balvu fondu 1 miljona eiro apmērā. Viens no konkursa nosacījumiem bija atteikšanās no biomasas dedzināšanas kā siltuma avota, “lai neradītu pārmērīgu slodzi uz mežsaimniecības sektoru”. Uzvarētāju piedāvājumos dominē dažāda veida siltumsūkņu un siltuma akumulācijas tehnoloģijas. Izrādās, var arī tā – ilgtspējīgi, mūsdienīgi un drosmīgi. Domu lidojums nomainīt mūsu tvaika lokomotīves ogļu krājumus ar malku, izraisa skumju smīnu, redzot, kā kaimiņi būvē lidmašīnu.

Protams, municipālo, liela mēroga siltumsūkņu tehnoloģijas vēl atrodas attīstības stadijā, bet tas vairs nav fantāzijas auglis, vien izaicinājums inženieriem. Konkrēts mūsu reģiona strādājošas iekārtas piemērs ir Malmes notekūdeņu siltumu izmantojošais siltumsūknis ar 40 MW siltuma jaudu [6].

Vēl viens interesants risinājums ir kolektīvie ģeotermālie tīkli – privātas vai municipālās “siltumtrases” siltumsūkņu pieslēgšanai [7], kas ievērojami mazina investīciju apjomu un tehniskas neērtības privātmāju zemes siltumsūkņu kontūru izbūvei (ģeotermālās kopienas/ģeotermālie tīkli). Šādas sistēmas ļauj ne vien mazināt izmaksas, bet arī līdzsvarot dažādu ēku vajadzības (piemēram, vieni dzesē telpas, citiem iegūst silto ūdeni) un integrēt kopīgā sistēmā ar enerģijas uzkrāšanas iekārtām.

Mēs pēdējā laikā bieži runājam par to, ka atpaliekam pat no tuvākajiem kaimiņiem – ko lai saka, arī enerģētikā bilde ir līdzīga. Kamēr lepojamies, ka esam gada laikā sapirkuši daudz saules paneļu un gatavojamies masīvai vēja staciju izbūvei, Igaunijā ne vien tiek sludināts 8 miljonu eiro konkurss enerģijas uzkrāšanas jaudu izstrādei un vietējo inovāciju attīstībai, bet arī turpinās darbs ar Paldisku enerģijas akumulācijas projektu [8], izmantojot vēl nebijušu, unikālu tehnoloģiju ūdens apritei caur 750 metru dziļurbumiem. Projekts tālredzīgi tiek realizēts kopš 2009. gada un paredz ap 650 miljonu eiro investīcijas, kas dotu 1.2 TWh atkārtoti saražotās elektroenerģijas gadā jeb aptuveni pusi no Daugavas HES kaskādes gadā saražotā. Projekts saņēmis iespaidīgu ES finansējumu, jo atzīts par vienu no 8 prioritārajiem ES līmeņa projektiem. Ja neko nemācēsim radīt paši, maksāsim par pakalpojumu igauņiem.

Iespējams, akumulācijas iekārtu uzstādīšana vai iesaiste lielāku projektu realizācijā būtu nosakāma kā pienākums lielo vēja un saules staciju operatoriem, protams, atvēlot laiku (piemēram, 10-15 gadus) tehnoloģiju izvēlei un investīcijām.

Šie bija tikai daži piemēri no iespaidīgā ideju un tehnoloģiju salūta enerģētikā – iedvesmai un pārliecībai par izvēļu daudzveidību. Analizējot kaimiņvalstu pieeju, jūtama vienojoša tendence – elektrotīklu un ģenerējošo jaudu masīva attīstība un uzmanīgas investīcijas ūdeņraža infrastruktūras attīstībā. Tā teikt, par pirmo nav šaubu, par otro nojausma, ka "kaut kas tur noteikti būs". Un nevajadzētu jaukt energokrīzes ātros risinājumus (tie ir atbilstoši katras valsts patēriņa īpatnībām, infrastruktūrai un iespējām) ar politikas ilgtermiņa vīziju.

Energoefektivitāte vai energoknapināšanās?

Šobrīd pieejamā statistika liecina par būtisku fosilo resursu patēriņa samazinājumu pagājušā gadā. Tas sākotnēji varētu šķist plats solis ilgtspējīgāka patēriņa virzienā, tomēr pamatā tas iegūts, nedarbinot koģenerācijas stacijas, mazinot komfortu apkurinātajās telpās vai samazinot ražošanas apjomus. ES zaļais kurss un ilgtspējības ideja nebūt neparedz tik drakoniskus risinājumus, gluži pretēji, energoefektivitātes ideju siltumapgādē varētu īsi aprakstīt kā "maksimāli izmantot iespējas netērēt enerģiju lieki, vienlaikus nezaudējot ne nieka no ierastā komforta". Tas nozīmē efektīvu siltuma ražošanu, tā pārvadi un, protams, siltinātas ēkas – vēlams ar padziļinātu renovāciju, lai parūpētos arī par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ne vien rēķina lielumu.

Kā rāda Latvijas Bankas kolēģu aprēķini [9], reālais progress, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanā, no valdības plāniem atpaliek par vairāk nekā 250 gadiem. Ja mēs nepratīsim atrisināt šo jautājumu, klimatneitralitātes mērķu un citu starpmērķu sasniegšanai nāksies pamatīgi ierobežot citas oglekļa ietilpīgās nozares, pirmkārt, intensīvo lauksaimniecību un iekšdedzes dzinēju darbināto transportlīdzekļu izmantošanu. Ne vien karš, bet arī pašu un valsts politikas kļūdas ir iemesls aukstām telpām šoziem. 

Sociālā cena

Enerģētikas politika nedrīkst ignorēt sociālos un vides aspektus. Par vides aizsardzību šoreiz gari nekomentēšu, vien jāpiebilst, ka tā nav "vai/vai" izvēle; bagātīga, dzīva daba ir sabiedrības dzīves kvalitātes neatņemama sastāvdaļa – viens no ilgtspējīgas transformācijas pamatmērķiem.

Par pārmaiņu sociālo cenu gan ir runāts mazāk, tādēļ īsi pieminēšu atsevišķus elementus.

Pēdējā laika atbalsta pasākumi siltumapgādes iekārtu nomaiņai un mikroģenerācijai ir mērķēti uz turīgākās, maksātspējīgākās sabiedrības atbalstu, tas rada viegli sasniedzamu rezultātu, bet šie "panākumi" palielina sociālo plaisu, jo vairāk tādēļ, ka acīmredzami nav pat esošā apjomā turpināmi (valsts rīcībā vienkārši nav prognozējami pieejami šādi līdzekļi), lai apmierinātu visas sabiedrības vēlmes.

Saules paneļi, elektroauto un siltinātas privātmājas prasa ievērojamas sākotnējās investīcijas, taču garantē zemus izdevumus nākotnē – turīgākā sabiedrība daļa ņipri atvieglo savu rītdienu. Tomēr mikroģeneratoru skaita pieauguma izraisītās investīcijas elektrotīkla attīstībai pāraug jaunos, augstākos tarifos, kas skar visus.

Atslēgšanās no gāzes tīkla ir prasība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta saņemšanai, lai gan diskusijas un skaidra vēstījuma sabiedrībai par gāzes tīklu nākotni, potenciālo izmantošanu zaļākām gāzēm nav bijis. Atlikušie gāzes lietotāji sadala gāzes tīkla uzturēšanas izmaksas, ko spilgti apliecina jauno AS "Gaso" tarifu pamatojums.

Faktiski, turpinot esošo politiku, mēs apzināti daļu sabiedrības dzīsim dziļāk nabadzībā, paralēli no valsts līdzekļiem vairojot turīgāko komfortu. Šāds rezultāts ir diametrāli pretējs Eiropas zaļā kursa pamatmērķiem – sociāli taisnīgas pārejas idejai.

Atliek vien atgādināt Latvijas Bankas Covid-19 pandēmijas laikā daudzkārt atkārtoto tēzi, ka atbalstam jābūt mērķētākam un šajā gadījumā acīmredzot apgriezti proporcionālam mājsaimniecību ienākumiem. Ja ir ilūzija, ka atbalsts tiks visiem, tad aplūkosim izslavēto elektroauto iegādes atbalstu – 10 miljoni eiro valsts līdzekļu ir novirzīti aptuveni 0.4% autoparka nomaiņas subsidēšanai. Kur atradīsim trūkstošos pāris miljardus?

Apkopojot iepriekš minēto

Kāda tad ir enerģētikas politikas realitāte Latvijā īsās tēzēs (gan jau iepriekš pieminēti, gan rakstā neapskatīti jautājumi):

Tiek atbalstīta pašvaldību centralizētās siltumapgādes pāreja no gāzes apkures uz šķeldu, investējot iekārtās, kuru ražošanas jaudas atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģijai nākotnē nebūs vajadzīgas. 

Ēku apjomīgas renovācijas politika neeksistē, ir stratēģija 2050. gadam, un tai pilnīgi neatbilstoša naudas plūsma. Privātā kapitāla piesaistes jautājums nav risināts, ēku īpašnieku informēšanas un motivācijas aktivitātes noris vien semināru līmenī. 

Nav izmantota iespēja iegādāties ASV piedāvāto dabasgāzi, kas ir ievērojami lētāka par Eiropas tirgū pieejamo. 

Tiek degradēta dabasgāzes apgādes infrastruktūra, neizvērtējot tās alternatīvus, ilgtspējīgākus izmantošanas veidus. 

Tiek veicināta aktīvāka mežistrāde un koksnes šķeldas mazproduktīva izmantošana Latvijā, to sadedzinot. 

Netiek veidotas īpašas atbalsta programmas, kas mērķtiecīgi veicinātu vietējās inovācijas un ekonomikas klastera veidošanos enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās un citos zaļās enerģētikas risinājumos. 

Netiek risināti enerģijas uzkrāšanas jautājumi vienoti ar jaunu, lielu nevienmērīgas ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu. 

Tiek veicināta gaisa piesārņojošu apkures iekārtu uzstādīšana blīvi apdzīvotās vietās, riskējot ar ES sankcijām un negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību. 

Realizēts sekmīgs atbalsts atjaunīgo bezemisijas elektroģenerācijas iekārtu (saules un vēja) uzstādīšanai. 

Ielikts kvalitatīvs tiesisks pamats energokopienu regulējuma izstrādei. 

Zemūdens straumes

Šķietami neloģiska, pat brīžiem kaitnieciska politika? Varbūt, bet te jāpieliek vēl viens puzles gabaliņš ainā - lobiju intereses. Papildus "Gazprom" joprojām dzīvajam lobijam, minēšu vienu, bet būtisku elementu.

Kokrūpnieku nozari izsenis interesē palielināt pieejamās koksnes apjomus un labu laiku satrauc virkne Eiropas un vietēja līmeņa procesu – ilgi atliktā, bet neizbēgami tuvojošā diskusija par papildu dabas aizsardzības pasākumiem mežos, kā arī jaunie dabas aizsardzības mērķi ES līmenī. Kas pārējai sabiedrībai nozīmē saglabāt dabisku un ierastu dzīves vidi, nozarei ir negūta peļņa. Norādes par iespējām beidzot pelnīt gudrāk un kaut nedaudz tuvoties skandināvu valstu pievienotās vērtības līmenim, nozarē izraisa atsevišķu pārstāvju niknuma izvirdumus.

Ievērojot dažu nozares uzņēmēju lūgumu nevispārināt, jo kokrūpnieku pieeja un izpratne par ilgtspējas mērķiem ir visnotaļ dažāda, kā arī informāciju, ka patiesie diedziņu raustītāji ir vien daži nozares naudasmaisi ar iespaidīgu ietekmi vairākās nevalstiskās organizācijās un valsts struktūrās, tēlaini sauksim šo rosīgo kompāniju par industriālo koksngraužu lobiju. Tad lūk – šis koksngraužu lobijs ir nonācis pie loģiska secinājuma, ka panākt tālākus koksnes ieguves apjomus nodrošinošus lēmumus nav vienkārši, un jārod argumenti dabisku mežu saglabāšanu aizstāvošas sabiedrības pārliecināšanai. Stāsts par biomasu kā vienīgo un lieliskāko veidu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā ir pārsteidzoši viegli ķēris daudzus lētticīgus un citādāk ietekmējamus lēmēju prātus. Pieradināt Latvijas sabiedrību pie šķeldas "adatas" ir cinisks, ekonomisko attīstību bremzējošs un sabiedrības interesēm pretējs plāns. Jebkura konkurējoša alternatīva, protams, ir apkarojama, diskreditējama. Pirmo uzvaru, plivinot saplēstu Ukrainas karogu, koksngraužu lobijs jau nosvinēja, kad valdība atbalstīja jaunos meža ciršanas noteikumus. Vēlos vērst uzmanību, ka tie nebija noteikumi par mērķtiecīgu šķeldas ieguvi, kopjot degradētās mežaudzes, vai jauna Zemkopības ministrijas politika par kurināmās koksnes plantāciju izveidi – nē, tie bija tieši lietaskoksnes ieguvi palielinoši noteikumi. Tā teikt – labprāt nocirtīsim tās staltās egles, ja Latvijas tautai tik ļoti vajag galotni šķeldai!

Noslēgumā

Enerģētikas zaļie un ne tik zaļie risinājumi acīmredzami ir savēlušies pamatīgā mezglā, un nav pārliecības – tas ir drošības virves stiprais mezgls vai slīdošā cilpa slazdam, cik tajā apzinātas rīcības, cik ļaušanās notikumu plūdumam un profesionalitātes trūkums. Politiskās izvēles šodien ietekmēs mūsu labklājību un konkurētspēju vēl desmitgadēm. Enerģētikas politika ir pateicīga joma principa "privatizēsim peļņu un nacionalizēsim izdevumus" realizācijai, un šīs pieejas atkārtojumu skaitu ierobežo vien sabiedrības vienaldzība un pacietība. Tāpat arī vakardienas problēmu risināšana, balstoties uz aizvakardienas zināšanām, nekādi nemazinās ekonomisko un sociālo atpalicību. Ir pēdējais brīdis drosmīgi un tālredzīgi, saskatot visas daudzās kopsakarības, atklāti un caurspīdīgi nodefinēt jaunu redzējumu enerģētikas politikā.

[1] Raksts BBC "Climate change: 'Sand battery' could solve green energy's big problem"

[2] Dzintara Jaunzema raksts vietnē makroekonomika.lv "Vai esam tik bagāti, lai sildītu atmosfēru ar atjaunojamajiem energoresursiem?"

[3] Informācija par līguma slēgšanu "PKN ORLEN and Sempra Infrastructure enter long-term LNG sales and purchase agreement"

[4] Dzintara Jaunzema raksts vietnē makrokonomika.lv ”Sarežģītā izvēle starp gaisa kvalitāti un siltumu mājās"

[5] Helsinki enery challenge oficiālā mājaslapa

[6] GEA products and services "E.ON TURNS SEWAGE INTO A VALUABLE RESOURCE WITH GEA HEAT PUMP TECHNOLOGY"

[7] Thermal earth "Shared ground loop arrays"

[8] Zero terrain "Estonian large-scale energy storage reaches next phase"

[9] Andreja Semjonova un Dzintara Jaunzema raksts vietnē makroekonomika.lv "Risinājumi stindzinoši augstiem siltuma tarifiem – šoziem dalīs zivis, bet turpmāk steidzami jālabo makšķeres"

* Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

51
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...