Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK28.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Krišjāņa Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: tiesa lēma izbeigt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo uzskatīja, ka izmeklētājs nav pierādījis līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tomēr konta arestu tiesa neatcēla.
Sieviete, kuras bankas kontā bija arestēti līdzekļi un par kuru konfiskāciju bija jālemj tiesā, 2017.gadā bija atvērusi kontu un pusgadu vēlāk no sava bankas konta Luksemburgā ieskaitījusi līdzekļus Latvijas bankas kontā.
Pēc izmeklētāju lūguma paskaidrot, kā radušies naudas līdzekļi Luksemburgas bankas kontā, sieviete bija paskaidrojusi, ka tos veido ziedojumi un mantojums no vecākiem, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas. Tomēr, pēc izmeklētāja domām, netika iesniegti pietiekami pierādījumi, kas ļautu sasaistīt norādīto labklājības izcelsmi ar līdzekļiem, kas pārskaitīti Latvijas bankas kontā.
Mantojumu un ziedojumus sieviete bija saņēmusi laikā no 2007. gada līdz 2011.gadam, bet ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas – laikā no 2002. līdz 2008.gadam. Šie līdzekļi vispirms uzkrāti Ukrainas un Turcijas bankās, bet dokumenti, kas to apliecinātu, vairs nav saglabājušies, skaidroja sieviete.
Sievietes tēvs bija darbojies Turcijas sporta klubā, taču, pēc izmeklētāja ieskatiem, izziņa par šo darbošanos nepierāda līdzekļu izcelsmi, jo nav norādes uz gūto ienākumu apjomu un saņemšanas veidu. Viņas pārstāvis arī iesniedza dokumentus no Turcijas reģistriem, kas apliecināja, ka sievietes tēvs tiešām strādājis Turcijā, kā arī paša tēva apliecinājumu, ka viņš uzdāvinājis savai meitai naudas līdzekļus gan kā pārskaitījumu uz bankas kontu, gan skaidrā naudā.
Sieviete arī saņēmusi dāvinājumu no sava tēvoča, kuram nebija bērnu. 2009.gadā, kad sievietes mātei bija nepieciešama operācija Francijā, viņa kopā ar tēvoci devusies uz banku, kur parakstījusi dokumentus par naudas dāvinājumu. Tā kā tēvocim savu bērnu nebija, viņš sievieti uzskatīja gandrīz par savu meitu, ar ko viņa skaidroja tēvoča labvēlību un dāsnumu. Tēvocis ilgus gadus strādāja Luksemburgas bankā par ekonomisko un finanšu padomnieku, viņam bija piecas augstākā izglītības, apbalvojumi, kā arī viņš zināja vairākas svešvalodas.
Aizdomīgi izmeklētājiem šķita arī tas, ka sieviete no sava konta bija veikusi pārskaitījumu kādai kompānijai, kurai ir čaulas veidojuma pazīmes, par datoriem un datoru iekārtām.
Par iemeslu, kādēļ viņa pārskaitījusi naudu no Luksemburgas bankas uz Latvijas kredītiestādi, sieviete skaidroja, ka Luksemburgas banka viņu uzskatījusi par neērtu klientu, jo viņa ir Ukrainas iedzīvotāja. Latviju izvēlējusies tādēļ, ka bieži devusies uz Franciju, tādēļ vēlējusies, lai nauda atrodas tuvāk. Ukrainas bankas viņa neuzskata par pietiekami drošām.
Sieviete ir pārliecināta – ja būtu bijis kas aizdomīgs, darījums uz Latvijas kredītiestādi nebūtu noticis.
Tiesa lēma, ka šajā situācijā procesa virzītājam ir jāpierāda, ka manta iegūta noziedzīgi un nevar piemērot Kriminālprocesa 126. panta 3.1. daļu, kas pierādīšanas pienākumu uzliek personai, kurai pieder iespējami noziedzīgi iegūtā manta. Taču tiesas ieskatā procesa virzītājs nebija pierādījis, ka mantai ir noziedzīga izcelsme. Tādēļ tiesa lēma kriminālprocesu izbeigt, bet… konta arestu nenoņemt.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
