Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK28.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Krišjāņa Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: tiesa lēma izbeigt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo uzskatīja, ka izmeklētājs nav pierādījis līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tomēr konta arestu tiesa neatcēla.
Sieviete, kuras bankas kontā bija arestēti līdzekļi un par kuru konfiskāciju bija jālemj tiesā, 2017.gadā bija atvērusi kontu un pusgadu vēlāk no sava bankas konta Luksemburgā ieskaitījusi līdzekļus Latvijas bankas kontā.
Pēc izmeklētāju lūguma paskaidrot, kā radušies naudas līdzekļi Luksemburgas bankas kontā, sieviete bija paskaidrojusi, ka tos veido ziedojumi un mantojums no vecākiem, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas. Tomēr, pēc izmeklētāja domām, netika iesniegti pietiekami pierādījumi, kas ļautu sasaistīt norādīto labklājības izcelsmi ar līdzekļiem, kas pārskaitīti Latvijas bankas kontā.
Mantojumu un ziedojumus sieviete bija saņēmusi laikā no 2007. gada līdz 2011.gadam, bet ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas – laikā no 2002. līdz 2008.gadam. Šie līdzekļi vispirms uzkrāti Ukrainas un Turcijas bankās, bet dokumenti, kas to apliecinātu, vairs nav saglabājušies, skaidroja sieviete.
Sievietes tēvs bija darbojies Turcijas sporta klubā, taču, pēc izmeklētāja ieskatiem, izziņa par šo darbošanos nepierāda līdzekļu izcelsmi, jo nav norādes uz gūto ienākumu apjomu un saņemšanas veidu. Viņas pārstāvis arī iesniedza dokumentus no Turcijas reģistriem, kas apliecināja, ka sievietes tēvs tiešām strādājis Turcijā, kā arī paša tēva apliecinājumu, ka viņš uzdāvinājis savai meitai naudas līdzekļus gan kā pārskaitījumu uz bankas kontu, gan skaidrā naudā.
Sieviete arī saņēmusi dāvinājumu no sava tēvoča, kuram nebija bērnu. 2009.gadā, kad sievietes mātei bija nepieciešama operācija Francijā, viņa kopā ar tēvoci devusies uz banku, kur parakstījusi dokumentus par naudas dāvinājumu. Tā kā tēvocim savu bērnu nebija, viņš sievieti uzskatīja gandrīz par savu meitu, ar ko viņa skaidroja tēvoča labvēlību un dāsnumu. Tēvocis ilgus gadus strādāja Luksemburgas bankā par ekonomisko un finanšu padomnieku, viņam bija piecas augstākā izglītības, apbalvojumi, kā arī viņš zināja vairākas svešvalodas.
Aizdomīgi izmeklētājiem šķita arī tas, ka sieviete no sava konta bija veikusi pārskaitījumu kādai kompānijai, kurai ir čaulas veidojuma pazīmes, par datoriem un datoru iekārtām.
Par iemeslu, kādēļ viņa pārskaitījusi naudu no Luksemburgas bankas uz Latvijas kredītiestādi, sieviete skaidroja, ka Luksemburgas banka viņu uzskatījusi par neērtu klientu, jo viņa ir Ukrainas iedzīvotāja. Latviju izvēlējusies tādēļ, ka bieži devusies uz Franciju, tādēļ vēlējusies, lai nauda atrodas tuvāk. Ukrainas bankas viņa neuzskata par pietiekami drošām.
Sieviete ir pārliecināta – ja būtu bijis kas aizdomīgs, darījums uz Latvijas kredītiestādi nebūtu noticis.
Tiesa lēma, ka šajā situācijā procesa virzītājam ir jāpierāda, ka manta iegūta noziedzīgi un nevar piemērot Kriminālprocesa 126. panta 3.1. daļu, kas pierādīšanas pienākumu uzliek personai, kurai pieder iespējami noziedzīgi iegūtā manta. Taču tiesas ieskatā procesa virzītājs nebija pierādījis, ka mantai ir noziedzīga izcelsme. Tādēļ tiesa lēma kriminālprocesu izbeigt, bet… konta arestu nenoņemt.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
