Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kariņa valdības kvintesence

Pietiek lasītājs
29.01.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kam Latvijai miera laikā Kariņa valdība? Jo laikam tuvojas tik liela krīze, ka vajadzīgs Briseles vietvaldis.

Aizvadītajā nedēļā ar milzīgām dzemdību mokām tika izradīta jauna Latvijas valdība. Medijos ne pirms, ne pēc šī notikuma nav gadījies lasīt nevienu pozitīvu vērtējumu. Varbūt izņemot parastos akadēmiskos pielīdējus, kuri neaizmirst piekodināt, ka tagad tik dodiet zinātnei lielu naudu, un katru reizi uzštancē tādu pašu viedokli par valdību.

Lai arī daudzi izsakās par šīs valdības īslaicību, to grūtāk pateikt. Skaidrs, ka nekāda vienprātība un mīlestība šo partiju starpā nav iespējama. Izdošanas kriminālvajāšanai, Prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas skaudri liks saprast, ka partiju politika ir „bellum omnium contra omnes” (visu karš pret visiem). Un liberālās Rietumu politikas pamatā esošais neuzticības princips "checks and balances" ir vissapuvušākais pamats cilvēces vēsturē. Taču alternatīvas trūkuma apstākļos var pastāvēt arī nekonkurētspējīgas sistēmas.

Dīvaini - parasti koalīcijas valdībās ministru pozīcijās iet partiju politiskie līderi un stratēģi. Kuri tad nu realizē partijas politiku noteiktā jomā un par to atbild. Šoreiz prioritāri salien otrā plāna kurmji un kurmenes, melnos matus purinot. Palīgjuristi un grāmatvedes ir Kariņa valdības galvenais resurss. 

Lai vērtējumi par šīs valdības stratēģisko būtību paliek lielākam rakstam. Lasot valdības deklarāciju virspusēji, ir visai daudz uzkrītošu lietu. Piemēram, netiek vairs apjūsmota struktūrfondu slaukšana kā attīstības pamats. Cēlonis, pirmkārt, ir tas, ka iepriekšējā valdība paspējusi visus struktūrfondus jau sadalīt mīklainos projektos. Un Latvijā perfekti darbojas Slovākijas modelis struktūrfondu apguvē - Latvijai paredzētos struktūrfondus apgūst bez Latvijas klātbūtnes.

To arī katrs ikdienā redz: ja iepriekšējā struktūrfondu periodā no 2007.-2013. gadam visur varēja redzēt plāksnes ar uzrakstu, ka tas un tas, un tas tiek darīts par struktūrfondu naudu, tad šajā apgūšanas periodā nekā tāda nav. Plūst miljardu straumes, bet šai posta krastā tās nepiestāj. Tas arī ir iemesls, kāpēc iepriekšējās valdības it kā veiksmīgā darbība neko vairāk kā zaudējumu vēlēšanās nedeva, jo parastajam vēlētājam no šiem mistiskajiem projektiem nav nekāda labuma.

No "virsbūves" viedokļa Kariņa valdība iezīmē pilnīgi jaunu līmeni melošanā un liekulībā.

Pirmais šoks ir labklājības ministre. Tīmeklis ir pilns ar cilvēku stāstiem, kā šī ministre veiksmīgi turējusi savus darbiniekus pa gabalu no Labklājības ministrijas labumiem, maksājot algu aploksnē. Nožēlojami ir ministres partijas biedru aizstāvības apgalvojumi: vai, kā nu uzbrūk mūsu biedrenei - viedajai Petračūskai. Viņa, nabadzīte, visu mūžu strādā un strādā, un beigās nekas nepaliek, jo visus nodokļus jau šajā valstī nevar samaksāt. Cik liekulības pacietīs vēlētāji?

Cita Labklājības ministrijas darba joma ir darba aizsardzība. Un te nu ministrei izcili sasniegumi - viņas un vīra kopīgā firmā strādnieki darbavietā krituši kā mušas. Šī daudznozaru firma varēja nodarboties arī ar kapsētu biznesu, sagatavotā materiāla pietiktu nelielam kolumbārijam.

Ne par matu neatpaliek izglītības un zinātnes ministre. Viņa došot Latgalei lielo prioritāti un laimi un to visu latgaliešu valodā. Īpašs atbalsts būšot Eiropas Savienības Austrumu robežā esošām skolām - valdības deklarējums saka "īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai".

Tulkojumā no Kariņa valdības valodas - ņemam lielo tuteni un likvidējam Latvijas Austrumos skolas pēc kārtas.

Un patiešām, jau otrdienas valdības sēdē iekļauts tiesību akts - TA-37 "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija rīkojumā Nr.282 "Par Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas likvidāciju"". Neceriet, jo šie grozījumi nav paredzēti skolas saglabāšanai. Gluži otrādi, tie paredzēti skolas ēku un mantas izvazāšanai, lai nekad vairs šo 1927. gadā dibināto arodskolu neatjaunotu. Runājam par atbalsta došanu Latgalei, bet likvidējam profesionālo vidusskolu, kas atrodas pāris kilometrus no Latgales un kur ilgstoši mācījās daudzi Latgales jaunieši. Ziemeļaustrumvidzeme otrās neatkarības gados ir ne mazāk izpostīta kā Latgale.

Ja jau tāda ir ministres prelūdija, bail domāt, kāda būs fūga. Tā laikam būs augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācija (lasi - mantas un īpašumu izvazāšana), lai šis konsolidētais Frankenšteins paceltos 500 labāko universitāšu sarakstā. Nav gan sīkāk paskaidrots, kādā sarakstā. Tikpat labi tas var būt G-faktora augstskolu ranžējums vai pasaules skaistāko universitāšu saraksts.

Kopsecinājums ir viens - Kariņa boiskautiskā izcelsme ir visai līdzīga VĻKJS produktam melošanā, liekulībā un intrigu pīšanā. Latviju gaida grūti laiki. Ja sāksies smaga krīze, Eirozonas agonija, tad no šīs valdības loģisku rīcību grūti gaidīt.

Novērtē šo rakstu:

59
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...