Iesaki rakstu: 
2020.gada 1.decembra Kariņa uzrunas fakts vien jau bija kaut kas nebijis. Ko līdzīgu ir darījis vēl Zatlers, paziņojot par Saeimas atlaišanu. Pēc būtības saturiskā ziņā Kariņa uzruna bija mazāk efektīva nekā pats fakts, ka šāda uzruna būs. Tomēr daži izteikumi ir uzmanību vērti, un viens pat pretendē uz iekļūšanu tautas folklorā. Jā, runāju par izteikumu: draugi, nav labi.
Vēl maigi caur puķēm tiek atzīts, ka valdības lēmumi daudziem cilvēkiem nav bijuši saprotami un ir bijuši pat pretrunīgi vai nekonsekventi. Tālāk citēju: “Kā valdības vadītājs mainīšu mūsu līdzšinējo pieeju. Es ierosināšu pieņemt ne tikai stingrākus ierobežojumus cīņā ar COVID – 19, bet vienlaikus es gribu padarīt šo sistēmu vienkāršāku un saprotamu visiem.”1
Noklausoties šo uzrunu, gribējās domāt, ka beidzot ir izdarīti secinājumi un turpmāk tik tiešām valdība rīkosies loģiski, nosakot stingrākus ierobežojumus. Sagaidīju otrdienas ilgās valdības sēdes beigas, noklausījos preses konferenci, pārlasīju visas ziņas. Trešdien no rīta pārskatīju, kas nācis klāt, un nācās secināt – jāpiekrīt Kariņa izteikumam, Draugi, nav labi, bet šo teicienu es adresētu valdībai un pašam Kariņam. Kāpēc – ļoti vienkārši. Paskatīsim kas lācītim vēderā.
Iesākumā apskatīšu trīs ļoti interesantus jautājumus. Pirmais – lai būtu precīzs, līdz 2.decembra plkst.18:00 it kā pieņemtie grozījumi nekur vēl nebija publiskoti, bet – 3.decembrī jau stājās spēkā. Kāds varētu būt kavēšanās iemesls?
Otrais, kas nedaudz savelkas kopā ar manis iepriekš minēto. Preses konferencē un turpmāk esošajās ziņās tika pateikts, ka visi veikali darba dienās varēs strādāt līdz plkst.20:00. Savukārt trešdienas rītā tika izplatīta šāda informācija: Valsts kanceleja trešdienas rītā izplatījusi precizētu informāciju par otrdien, 1. decembrī, valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Tostarp precizēts, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkst strādāt darbdienās kā ierasts. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji.2
Izdzirdot par valdības vēlmi noteikt veikalu darba laiku līdz 20:00 man raisījās izbrīns, bet vislielākais izbrīns tomēr bija pēcāk, par Valsts kancelejas paziņojumu. Sanāk, ka Valsts kanceleja koriģē MK lēmumus!?
Trešais, 1.decembrī sprieda par ierobežojumiem 10 stundas, bet, 2.decembra vakarā, ap plkst.20:41 parādījās ziņa, ka valdība aptaujas kārtībā ir pieņēmusi lēmumu, ka sportot varēs bez maskas.3 Piķis un zēvele, vai man vienam šķiet, ka bardaks lēmumu pieņemšanas procesā turpinās! Bezmaz vai šķiet, ka valdība kaut ko pieņem, bet tad no malas kāds sāk koriģēt – to esat izdarījuši nepareizi vai to. Vai šī ir tā apsolītā vienkāršākā sistēma!? Nu, nu.
Tā kā ierobežojumi normatīvā akta veidā vēl nebija pieejami, savu skatījumu veicu atbilstoši tai informācijai, kura sniegta plašsaziņas līdzekļos. (Kad savas pārdomas biju uzrakstījis, tad 2.decembrī ap plkst.23:00 vēlreiz pārskatīju Latvijas Vēstneša laidienu. Ja vēl 18:00 grozījumi nebija publiskoti, tad plkst. 23:00 bija. Tiesa, tad, kad skatīju, tad grozījumu teksts bija īsāks, nekā to apskatot 3.decembra rītā. Diemžēl to nenofiksēju. Tā arī – pieņemtie grozījumi rīkojumā var stāties spēkā tikai pēc to publikācijas. Sanāk, pēdējā brīdī publicējam un jau pēc pāris stundām kontrolējam to izpildi? Jā, Kariņ, šī tik tiešām ir jauna kārtība)
Labi, tad skatāmies tālāk.
Atgriežamies pie 2 + 2 principa. Divi metri un divi cilvēki. Pretstatā pavasarim, kad tik tiešām šis princips darbojās, tagad ir jau virkne izņēmumu. Kāda jēga ierobežojumam, ja tiem ir izņēmumi? Atbilde vienkārša – nekāda.
Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku vai to dara nepareizi (neaizsedzot gan muti, gan degunu), netiek ielaisti telpās un tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, pakalpojums netiek sniegts.4
Interesanti, kā iespējams panākt, ka šis ierobežojums tiks izpildīts!? Pakalpojuma sniedzējiem jānodrošinās ar apsardzi vai kā? Tā arī – ko maza veikala pārdevēja var iesākt ar tēvaini, kurš ienāk veikalā bez maskas? Nepārdot, ko viņš vēlas nopirkt? Viņš vienkārši paņem preci un atstāj precīzu naudu. Ko tad? Pārdevēja savu pienākumu nebūs izpildījusi? Pircējs arī neko nebūs zadzis.
Nākamais vienkārši “iespārda” savā neloģikā. Tas būtu: sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, savukārt veikalos drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu.5
Tas, ka var strādāt tikai iepriekš uzskaitītās tirdzniecības vietas, ir viena lieta, kaut arī šeit izjūtams loģikas trūkums. Proti, kāda jēga noteikto šo ierobežojumu? Protams, ka šis ierobežojums novedīs pie tā, ka brīvdienās attiecīgi šīs tirdzniecības vietas būs slēgtas, bet – ar ierobežojuma noteikšanu pircēja vēlmes pēc attiecīgās preces nemazinās. Tas nozīmē, ka vairāk brauks iepirkties darba dienās pēc plkst.17:00. Kas tiek panākts – lielāka pulcēšanās citos laikos.
Tomēr lielākais, es pat teiktu, saprāta iztrūkums ir konstatējams tajā ierobežojumā, ka drīkstēs tirgot tikai pārtikas preces, izņemot alkoholu un cigaretes (jāatzīst, ka cigaretes pēkšņi izkrita no dienas kārtības un tagad publicētajā variantā cigaretes varēs iegādāties. Laikam kāds lēmuma pieņēmējs ir kaismīgs pīpmanis). Turklāt pat veselos divos virzienos.
Pirmais, pasakiet man, kā alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegums brīvdienās mazinās COVID – 19 izplatību!? Otrs, kā aizliegums iegādāties nepārtikas preces veikalos, kuros ir plašs tirdzniecības sortiments, mazinās COVID – 19!? Ja vienā plauktā bezmaz vai stāv konservi un konservu attaisāmais, tad – konservus nopirkt var, bet attaisāmo ne?
Domājiet, ka ar šo neizpratne izsmelta!? Diemžēl ne. Pārejam pie izglītības. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Forši, bet – vai slimība šos mazos ķiparus neķer, jebšu - viņi nevar pārnēsāt? Tas, ka slimo viņi mazāk un arī nav tik daudz komplikāciju, tas priecē, bet – vai var uzskatīt, ka tiek sperti kaut kādi ierobežojoši soļi, ja vienas durtiņas infekcijas izplatībai tiek atstātas vaļā?
Palielu jautrību arī izraisīja atsevišķu ierobežojumu spēkā stāšanās laiki. Visu cieņu Vņķelei un Kariņam, kuriem izdevās vienoties ar COVID – 19, ka līdz 4.janvārim vīruss skolās iekšā neies un tur esošos neaiztiks. Kā citādāk var izskaidrot, ka maskas skolās būs jāvalkā tikai no 4.janvāra? Noticēt paustajam, ka nepieciešams laiks, lai bērni iemācītos nēsāt maskas?! Nu, beidziet, tad daži labi pieaugušie būtu jāiemāca vairāk.
Kariņam bija taisnība, - draugi, nav labi. Situācija ar COVID-19 – tas tik tiešām nav labi, bet vēl sliktāk ir valdībai ar loģisku ierobežojumu noteikšanu.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-rosinasu-pagarinat-arkartas-situaciju.a383463/
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/veikalu-darbalaiku-darba-dienas-tomer-neierobezos.d?id=52716691
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/sportot-vares-bez-maskas-vienojas-valdiba.d?id=52719293
4 https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991
5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
