Kariņš izteicis neuzticību Viņķelei, "Attīstībai/Par" iespēja izvirzīt jaunu ministra amata kandidātu
PIETIEK05.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau tika prognozēts, šodien ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasīja savu nespējību un nevarīgumu apliecinājušās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju un izteica viņai neuzticību. Jaunu amata kandidātu varēs izvirzīt partiju apvienība Attīstībai/Par, kas tik ilgi bija balstījusi līdzšinējo neizdarīgo ministri.
"Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," paziņoja ministru prezidents.
Tiesa, K. Kariņa valdības liktenis tāpat karājas mata galā, jo ir zināms, ka I. Viņķeles atlaišanu vēlas izmantot Jaunā konservatīvā partija, lai vēl palielinātu savu ietekmi valdībā. Tam savukārt kategoriski iebilst K. Kariņa pārstāvētās Vienotības vadība.
Nav arī droši zināms, kā rīkosies Attīstībai/Par (AP), - tās oficiālais viedoklis pašlaik ir šāds: "Partiju apvienība ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu. Uzskatām, ka tas krīzes grūtākajā brīdī ir pārsteidzīgs un nepamatots.
Krīzes pārvarēšanā veselības ministre Ilze Viņķele un AP balstās veselības aprūpes nozares ekspertu viedoklī. AP līdz šim un arī turpmāk iestāsies par zinātniski pamatotiem lēmumiem un nevarēs atbalstīt to pakļaušanu politiskajai konjunktūrai.
Koalīcijas līgums uzliek Ministru prezidentam pienākumu informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru ne mazāk kā divas dienas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas. Šo 48 stundu laikā partiju apvienība lems par tālāko rīcību."
Savukārt pilns K. Kariņa nostājas izklāsts ir šāds: ""Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī. Tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," norāda Ministru prezidents.
Ministru prezidents uzsver, ka vakcīnu pieejamības plāns ir nacionāla līmeņa dokuments un visas valsts prioritāte. Plānā ir jābūt atbildei uz galveno jautājumu - kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai. Tam ir jānotiek loģiskā un organizētā veidā. Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.
"Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju," pauda K. Kariņš."
Toties pati I. Viņķele šodien jau paspēja paziņot, ka visā patiesībā esot vainojams pats premjers: "Uzskatu, ka tas ir premjera mēģinājums faktiski pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie tās, diplomātiski izskaties, ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības, kas šajos sarežģītajos laikos būtu jādara premjeram. Bet katram acīmredzot ir savi komandas motivēšanas un krīzes risināšanas paņēmieni."
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks publiski izteicis izbrīnu par to, ka viņš varētu būt veselības ministra pienākumu izpildītājs savas partijas biedres vietā: "Šodien esmu dubultā pārsteigts. Vispirms par premjera negaidīto demisijas pieprasījumu I. Vinķelei, pēc tam par it kā manis nozīmēšanu par veselības ministres aizvietotāju. Šajā Covid-19 krīzes situācijā uzskatu, ka šie pienākumi jāuzņemas pašam valdības vadītājam."
Kā zināms, I. Viņķeles neizdarība un acīmredzamā vēlēšanās jebkurā izdevīgākā situācijā pretdarboties premjera nostājai jau ilgstoši bija radījusi premjera nepatiku un neizpratni.
Taču pēdējais piliens izrādījās pēdējās dienās radusies skaidrība par to, ka I. Viņķeles vadībā nav iespējams efektīvi izmantot pat to salīdzinoši nelielo Covid-19 vakcīnu daudzumu, ko Latvija ir saņēmusi.
Vēl vairāk, lai gan I. Viņķele jau decembra vidū apgalvoja, ka esot izstrādāts detalizēts vakcinācijas plāns, realitāte ir izrādījusies cita, - Ministru prezidents līdz vakardienai šādu plānu tā arī nebija saņēmis.
Vakar K. Kariņš publiski paziņoja, ka šodien vēlas no I. Viņķeles saņemt detalizētu vakcinācijas plānu, taču nopietnu, labi izstrādātu dokumentu Veselības ministrija tā arī nespēja piedāvāt.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
