Kariņš izteicis neuzticību Viņķelei, "Attīstībai/Par" iespēja izvirzīt jaunu ministra amata kandidātu
PIETIEK05.01.2021.
Komentāri (143)
Iesaki rakstu: 
Kā jau tika prognozēts, šodien ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasīja savu nespējību un nevarīgumu apliecinājušās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju un izteica viņai neuzticību. Jaunu amata kandidātu varēs izvirzīt partiju apvienība Attīstībai/Par, kas tik ilgi bija balstījusi līdzšinējo neizdarīgo ministri.
"Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," paziņoja ministru prezidents.
Tiesa, K. Kariņa valdības liktenis tāpat karājas mata galā, jo ir zināms, ka I. Viņķeles atlaišanu vēlas izmantot Jaunā konservatīvā partija, lai vēl palielinātu savu ietekmi valdībā. Tam savukārt kategoriski iebilst K. Kariņa pārstāvētās Vienotības vadība.
Nav arī droši zināms, kā rīkosies Attīstībai/Par (AP), - tās oficiālais viedoklis pašlaik ir šāds: "Partiju apvienība ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu. Uzskatām, ka tas krīzes grūtākajā brīdī ir pārsteidzīgs un nepamatots.
Krīzes pārvarēšanā veselības ministre Ilze Viņķele un AP balstās veselības aprūpes nozares ekspertu viedoklī. AP līdz šim un arī turpmāk iestāsies par zinātniski pamatotiem lēmumiem un nevarēs atbalstīt to pakļaušanu politiskajai konjunktūrai.
Koalīcijas līgums uzliek Ministru prezidentam pienākumu informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru ne mazāk kā divas dienas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas. Šo 48 stundu laikā partiju apvienība lems par tālāko rīcību."
Savukārt pilns K. Kariņa nostājas izklāsts ir šāds: ""Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī. Tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," norāda Ministru prezidents.
Ministru prezidents uzsver, ka vakcīnu pieejamības plāns ir nacionāla līmeņa dokuments un visas valsts prioritāte. Plānā ir jābūt atbildei uz galveno jautājumu - kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai. Tam ir jānotiek loģiskā un organizētā veidā. Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.
"Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju," pauda K. Kariņš."
Toties pati I. Viņķele šodien jau paspēja paziņot, ka visā patiesībā esot vainojams pats premjers: "Uzskatu, ka tas ir premjera mēģinājums faktiski pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie tās, diplomātiski izskaties, ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības, kas šajos sarežģītajos laikos būtu jādara premjeram. Bet katram acīmredzot ir savi komandas motivēšanas un krīzes risināšanas paņēmieni."
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks publiski izteicis izbrīnu par to, ka viņš varētu būt veselības ministra pienākumu izpildītājs savas partijas biedres vietā: "Šodien esmu dubultā pārsteigts. Vispirms par premjera negaidīto demisijas pieprasījumu I. Vinķelei, pēc tam par it kā manis nozīmēšanu par veselības ministres aizvietotāju. Šajā Covid-19 krīzes situācijā uzskatu, ka šie pienākumi jāuzņemas pašam valdības vadītājam."
Kā zināms, I. Viņķeles neizdarība un acīmredzamā vēlēšanās jebkurā izdevīgākā situācijā pretdarboties premjera nostājai jau ilgstoši bija radījusi premjera nepatiku un neizpratni.
Taču pēdējais piliens izrādījās pēdējās dienās radusies skaidrība par to, ka I. Viņķeles vadībā nav iespējams efektīvi izmantot pat to salīdzinoši nelielo Covid-19 vakcīnu daudzumu, ko Latvija ir saņēmusi.
Vēl vairāk, lai gan I. Viņķele jau decembra vidū apgalvoja, ka esot izstrādāts detalizēts vakcinācijas plāns, realitāte ir izrādījusies cita, - Ministru prezidents līdz vakardienai šādu plānu tā arī nebija saņēmis.
Vakar K. Kariņš publiski paziņoja, ka šodien vēlas no I. Viņķeles saņemt detalizētu vakcinācijas plānu, taču nopietnu, labi izstrādātu dokumentu Veselības ministrija tā arī nespēja piedāvāt.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
