Kariņš izteicis neuzticību Viņķelei, "Attīstībai/Par" iespēja izvirzīt jaunu ministra amata kandidātu
PIETIEK05.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau tika prognozēts, šodien ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasīja savu nespējību un nevarīgumu apliecinājušās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju un izteica viņai neuzticību. Jaunu amata kandidātu varēs izvirzīt partiju apvienība Attīstībai/Par, kas tik ilgi bija balstījusi līdzšinējo neizdarīgo ministri.
"Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," paziņoja ministru prezidents.
Tiesa, K. Kariņa valdības liktenis tāpat karājas mata galā, jo ir zināms, ka I. Viņķeles atlaišanu vēlas izmantot Jaunā konservatīvā partija, lai vēl palielinātu savu ietekmi valdībā. Tam savukārt kategoriski iebilst K. Kariņa pārstāvētās Vienotības vadība.
Nav arī droši zināms, kā rīkosies Attīstībai/Par (AP), - tās oficiālais viedoklis pašlaik ir šāds: "Partiju apvienība ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu. Uzskatām, ka tas krīzes grūtākajā brīdī ir pārsteidzīgs un nepamatots.
Krīzes pārvarēšanā veselības ministre Ilze Viņķele un AP balstās veselības aprūpes nozares ekspertu viedoklī. AP līdz šim un arī turpmāk iestāsies par zinātniski pamatotiem lēmumiem un nevarēs atbalstīt to pakļaušanu politiskajai konjunktūrai.
Koalīcijas līgums uzliek Ministru prezidentam pienākumu informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru ne mazāk kā divas dienas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas. Šo 48 stundu laikā partiju apvienība lems par tālāko rīcību."
Savukārt pilns K. Kariņa nostājas izklāsts ir šāds: ""Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī. Tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," norāda Ministru prezidents.
Ministru prezidents uzsver, ka vakcīnu pieejamības plāns ir nacionāla līmeņa dokuments un visas valsts prioritāte. Plānā ir jābūt atbildei uz galveno jautājumu - kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai. Tam ir jānotiek loģiskā un organizētā veidā. Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.
"Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju," pauda K. Kariņš."
Toties pati I. Viņķele šodien jau paspēja paziņot, ka visā patiesībā esot vainojams pats premjers: "Uzskatu, ka tas ir premjera mēģinājums faktiski pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie tās, diplomātiski izskaties, ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības, kas šajos sarežģītajos laikos būtu jādara premjeram. Bet katram acīmredzot ir savi komandas motivēšanas un krīzes risināšanas paņēmieni."
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks publiski izteicis izbrīnu par to, ka viņš varētu būt veselības ministra pienākumu izpildītājs savas partijas biedres vietā: "Šodien esmu dubultā pārsteigts. Vispirms par premjera negaidīto demisijas pieprasījumu I. Vinķelei, pēc tam par it kā manis nozīmēšanu par veselības ministres aizvietotāju. Šajā Covid-19 krīzes situācijā uzskatu, ka šie pienākumi jāuzņemas pašam valdības vadītājam."
Kā zināms, I. Viņķeles neizdarība un acīmredzamā vēlēšanās jebkurā izdevīgākā situācijā pretdarboties premjera nostājai jau ilgstoši bija radījusi premjera nepatiku un neizpratni.
Taču pēdējais piliens izrādījās pēdējās dienās radusies skaidrība par to, ka I. Viņķeles vadībā nav iespējams efektīvi izmantot pat to salīdzinoši nelielo Covid-19 vakcīnu daudzumu, ko Latvija ir saņēmusi.
Vēl vairāk, lai gan I. Viņķele jau decembra vidū apgalvoja, ka esot izstrādāts detalizēts vakcinācijas plāns, realitāte ir izrādījusies cita, - Ministru prezidents līdz vakardienai šādu plānu tā arī nebija saņēmis.
Vakar K. Kariņš publiski paziņoja, ka šodien vēlas no I. Viņķeles saņemt detalizētu vakcinācijas plānu, taču nopietnu, labi izstrādātu dokumentu Veselības ministrija tā arī nespēja piedāvāt.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
