Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējais ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir nobijies no jautājumiem par savu un valdības politisko atbildību vakcinācijas sakarā un mēģina no tiem atbrīvoties, nogrūžot atbilžu sagatavošanu Veselības ministrijas ierēdņiem, - tas izriet no Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska oficiālās atbildes.

„Nepārsūtiet vēstuli atbildes sniegšanai viens otram, bet labas pārvaldības principa ietvaros atbildiet patstāvīgi, savas kompetences un politiskās atbildības sabiedrības priekšā ietvaros, ja tāda Jums ir,” bija norādīts K. Kariņam adresētajā iesniegumā.

Taču tieši to arī pašreizējais ministru prezidents ir izdarījis. Citskovskis norāda, ka „atbilstoši Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcijā Nr. 2019-1.1.1./5-5 Valsts kancelejai dotajam deleģējumam” apjomīgais iesniegums, kurā valsts prezidentam un ministru prezidentam tiek uzdota virkne jautājumu Covid-19 vakcinācijas sakarā, tiek nosūtīts Veselības ministrijai „izskatīšanai un atbildes sniegšanai atbilstoši Iesniegumu likuma 4. panta otrajai daļai”.

Faktiski tas nozīmē, ka J. Citskovskis atzīst – K. Kariņš nevēlas vai nevar sniegt skaidras atbildes, vai viņam kā valdības vadītājam ir kaut jel kāds skaidrs un zinātniskos argumentos balstīts Covid-10 vakcinēšanas plāns vai vismaz nojausma, kā šī vakcinēšana būtu organizējama.

Pietiek šodien atkārtoti publicē jautājumus, no kuriem ir nobijies pašreizējais ministru prezidents:

„Valsts politikas prognozējamība un pārskatāmība ir būtiska demokrātiskas valsts politikas īstenošanas procesu sastāvdaļa, kas palīdz vairot sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem un arī veicina sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Sabiedrībai pašlaik ir daudz jautājumu saistībā ar COVID-19 vakcīnu ražotāju publiskajā telpā sniegto informāciju gan par vakcīnu testēšanas rezultātiem, gan par vakcīnu piemērotību atsevišķām iedzīvotāju grupām – piemēram, bērniem, grūtniecēm, personām, kurām ir izteikti alerģiskas reakcijas pret vakcīnās iekļautajiem komponentiem, u.c.

Sabiedrībā arvien augošā neizpratne par laika grafiku vakcīnu pret COVID-19 ieviešanai prasa, lai ne tikai atbildīgās iestādes, bet arī augstākās valsts amatpersonas sniegtu sabiedrībai kompetentas un skaidrojošas atbildes uz virkni jautājumu, kas ir radušies minēto vakcīnu sakarā.

Ievērojot minēto, gatavojot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai, vēlos saņemt no Jums atbildes uz vairākiem jautājumiem. Izsaku cerību, ka šajā sabiedrībai grūtajā laikā Jums pietiks politiskās atbildības un godaprāta, lai atbildes sniegtu personiski, nevis no šiem jautājumiem noslēptos, tos mēģinot pārsūtīt kādām citām iestādēm vai uzdodot atbildes sniegt saviem padotajiem iestāžu darbiniekiem.

Jautājumi ir šādi:

1. Kā ziņoja mediji šī gada 11.decembrī, Latvija ir pieteikusies četru ražotāju COVID vakcīnām – Astra Zeneca, Johnson&Johnson, BioNTech/Phizer, CureVac. Miniet konkrētas amatpersonas, kuras Latvijas vārdā ir pieteikušās tieši uz šīm vakcīnām, kā arī savas kompetences un valstiskās un politiskās atbildības īstenošanas ietvaros aprakstiet, uz kāda pamata (zinātnē balstītiem apsvērumiem u.c.) šis lēmums pieņemts un kāda bijusi Jūsu loma šī lēmuma/lēmumu pieņemšanā un/vai izvērtēšanā.

2. Kā valsts amatpersonas, tostarp Jūs, ir izvērtējušas visus riskus un draudus Latvijas iedzīvotāju veselībai, kas var rasties, īstenojot vakcināciju pret COVID-19 vai to neīstenojot? Kas konkrēti ir darīts (kādi pasākumi ir veikti), lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā noteiktajam valsts pienākumam - aizsargāt cilvēku veselību - valsts garantētu vakcīnu nekaitīgumu un drošumu. Nosauciet konkrētus zinātnē balstītus, risku izvērtējuma apliecinājumus un pasākumus.

Vakcīnu ražotāji Pfizer un Moderna nesen publicēja paziņojumus medijiem, kuros vakcīnu ražotāji, atsaucoties uz provizoriskiem pierādījumiem, pauž viedokli, ka COVID – 19 vakcīnas vairāk nekā 90% ir efektīvas tikai vieglu infekcijas simptomu novēršanā. Tomēr klīnisko pētījumu balstīšanās uz PCR testiem, lai noskaidrotu pētījumu dalībnieku SARS- CoV-2 infekcijas klātbūtni organismā, rada daudz jautājumu.

Tas pamudināja diagnostikas ekspertu Dr.Sin Hang Lee – Konektikutas (ASV) Milfordas Molekulārās diagnostikas laboratorijas dibinātāju, 2020.gada 25.novembrī iesniegt ASV Pārtikas un Zāļu Administrācijā (Food and Drug Administration) vakcīnas seritificēšanas apturēšanas petīciju (Petition for Administrative Action Regarding Confirmation of Efficacy End Points of the Phase III Clinical Trials of COVID 19 Vaccines (Dr.Sin Hang Lee, Petitioner). United States Department of Health and Human Services and the Food and Drug Administration. Docket No.FDA-2020-P-2225. Via electronic filing, November 25, 2020.)

Petīcijā Dr.Lee apgalvo, ka Pfizer pētījumu uzbūve ir nepietiekama, lai precīzi novērtētu efektivitāti un lūdz ASV Pārtikas un Zāļu Administrāciju veikt atbilstošāku vakcīnas efektivitātes izpēti, norādot, ka PCR testēšana, kuras laikā iespējams liels viltus pozitīvu rezultātu procents, nevar kalpot par primāro SARS-COV-2 pierādījumu. Viņš apgalvo, ka ir absolūti nepieciešams, lai PCR pozitīvie rezultāti tiktu pārbaudīti, izmantojot zelta standarta DNS sekvencēšanas metodi (gold- standart DNA sequencing).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Vēl vairāk – kā redzams no British Medical Journal publikācijām, – gan Pfizer, gan Moderna klīnisko pētījumu mērķis nav bijis novērtēt, vai vakcīnas novērš smagas sekas (piemēram, smagus infekcijas simptomus vai nāvi).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

2020.gada oktobra beigās starptautiski atzītā izdevuma British Medical Journal (BMJ) asociētais redaktors Dr. Pīters Doshi (Associate editor Dr.Peter Doshi), kurš ir arī Merilendas Universitātes profesors, BMJ rakstīja: “Pasaule uz kārts ir likusi vakcīnas kā pandēmijas risinājumu, bet vakcīnu izmēģinājumi nav vērsti uz to, lai atbildētu uz jautājumiem, kuri daudzus interesē.” (Doshi P.(2020) Will covid 19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037) Dr. Doshi turpina: "Neviens no pašlaik notiekošajiem vakcīnu izmēģinājumiem nav paredzēts, lai atklātu jebkādu nopietnu slimības izpausmju samazināšanu, piemēram, uzņemšanu slimnīcā, intensīvās terapijas izmantošanu vai nāves gadījumus."

Saskaņā ar Dr. Doshi teikto Moderna medicīnas personāls labi zina šo vakcīnas dizaina trūkumu, paskaidrojot, ka, lai izpētītu tādus vakcīnas ietekmes rezultātus kā hospitalizācija vai nāve, izmēģinājumiem vajadzētu būt “10 reizes apjomīgākiem” un tos vajadzētu veikt daudz ilgāk .Doshi P.(2020) Will Covid -19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Līdzīgu viedokli pauž arī zinātnieks un bijušais Hārvārdas Medicīnas skolas profesors Dr.Viljams A.Haseltains (Dr.William A.Haseltine) Viņš uzskata, ka vakcīnu izmēģinājumu šaurais fokuss uz vieglai gripai līdzīgiem simptomiem padara izmēģinājumu protokolus “tālus no adekvātiem”. Dr. Haseltains apgalvo, ka izmēģinājumi šķiet paredzēti, lai pārvarētu pēc iespējas zemāku barjeru, ļaujot ražotājiem ātri iesniegt lūgumu par vakcīnas apstiprināšanu. (Haseltine WA.Covid-19 vaccine protocols reveal that trials are designed to succeed. Forbes, September23,2020.https://www.forbes.com/sites/williamhaseltine/2020/09/23/covid-19-protocols-reveal-that-trials-are-designed-to-succeed/?sh=edd015247)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

3. Vai Latvijas valsts amatpersonas, tostarp Jūs, var uzrādīt pierādījumus, kas apliecina COVID 19 vakcīnu īstermiņa un ilgtermiņa drošību? Vai Jūs esat iepazinušies ar šādiem pierādījumiem? Miniet tos. Ja ar šādiem pierādījumiem neesat iepazinušies, pamatojiet lēmumu pieņemšanu bez šādiem pierādījumiem. Sniedziet paskaidrojumus, kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas uzglabāšanas apstākļiem? Norādiet konkrētus zinātnē balstītus pierādījumus.

Vakcīnās izmantotā tehnoloģija (messenger RNA technology) medicīnas zinātnē iepriekš ir saskārusies ar kritiku drošības apsvērumu dēļ. Vēl pavisam nesen bažas par mRNA drošību kavēja centienus izstrādāt mRNS vakcīnas. (Pardi N., Hogan MJ, Porter FW, Weissman D. mRNA vaccines-a new era in vaccinology. Nat Rev Drug Discov. 2018;17(4):261-279.doi:10.1038/NRD.2017.243) COVID – 19 vakcīnās piedāvātie tehnoloģisko risinājumu efektivitāte šīs problēmas pārvarēšanai – tostarp nano daļinu iekļaušana vakcīnas sastāvā un Pfizer vakcīnas gadījumā – prasība uzglabāt šīs vakcīnas mīnus 94 (pēc Fārenheita, mīnus – 70 pēc Celsija, vēstules autora piezīme) grādu temperatūrā – arī joprojām nav sabiedrībai izskaidrota.

Pfizer līdz šim nav sniedzis detalizētu informāciju par iemesliem, kādēļ to ražotajai vakcīnai ir vēl nebijušas uzglabāšanas prasības, kurās norādīts, ka atdzesēšanas kastes drīkst atvērt īsi tikai divas reizes dienā, sausais ledus jāpapildina ik pēc piecām dienām un vakcīnu ledusskapja temperatūrā var uzglabāt tikai 24 stundas. (Harrison D, Salzman S. Pfizer may win the Covid vaccine race. But the distributing it could be another matter. ABC News, September 10, 2020. http://abcnews.go.com/Health/pfizer-win-covid-vaccine-race-distributing-matter/story?id=72862724) Kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas?

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Apspriežot Pfizer vakcīnu, profesors Alans Čens (Allan Cheng), Austrālijas Viktorijas štata Galvenā veselības dienesta amatpersona, vakcīnas drošību raksturo kā “būtiskāko nezināmo” (“key unknown”) un pašas mRNS vakcīnas kā diezgan reaktogēnas (“pretty reactogenic”) un pakļautas “daudzām blakusparādībām”(lots of side effects) (Davey M., Knaus C., What does the Pfizer Covid vaccine breakthrough mean for Australia?The Guardian, November 9, 2020.http://www.theguardian.com/australia-news/2020/nov/10/what-does-the-pfizer-covid-vaccine-breakthrough-mean-for-australia).

II/III fāzes pētījumu laikā 50% Pfizer pētījuma dalībniekiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem mēneša laikā pēc otrās vakcīnas tika konstatētas sistēmiskas blakus parādības. (Walsh EE, Frenc R, Falsey AR et al.RNA-based COVID-19 vaccine BNT162b2selected for a pivotal efficacy study. MedRxiv preprint, August 28, 2020.doi:https://doi.org/10.1101/2020.08.17.20176651) Tāpat kā 100 % no tiem, kuriem tika ievadītas Moderna vakcīnas. (Jackson LA, Anderson EJ,Rouphael NG et al.An mRNA vaccine against SARS-CoV-2- preliminary report. N Engl J Med. 2020;383:1920-1931.doi:10.1056/NEJMoa2022483)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Tā kā mRNS vakcīna balstās uz sintētisko RNS, tā ir būtiska atkāpe no citām, bioloģiski balstītām vakcīnu tehnoloģijām. Virusologs, Dr. Luks Montanje (Dr. Luc Montagnier), kuram 2008.gadā tika piešķirta Nobela prēmija par sasniegumiem HIV atklāšanā un citi ievērojami zinātnieki pat apstrīd šī preparāta apzīmējumu “vakcīna”, apgalvojot, ka tā ir nevis vakcīna, bet jauna veida gēnu terapija. (Al-Wassiti H.mRNA therapy: a new form of gene medicine. The Startup, December 10, 2019. https://medium.com/swlh/mrna-therapy-a-new-form-of-gene-medicine-5d859dadd1e) Tādēļ – vēl jo vairāk ir strīdīgs jautājums, vai ātrs preparāta apstiprināšanas un ieviešanas grafiks ir piemērots pilnīgi jaunai vakcīnu tehnoloģijai, kas būtībā paredzēta ķermeņa šūnu pārvēršanai “vīrusa olbaltumvielu ražošanas rūpnīcās”. (Cross R. Will the coronovirus help mRNA and DNA vaccines prove their worth? Chemical &Engineering News. 2020:98(14).https//cen.acs.org/pharmaceuticals/vaccines/coronovirus-help-mRNA-DNA-vaccines/98/i14)

Profesors Montanje, kurš iebilst pret mRNS vakcīnu lietošanu cilvēkiem, vienā no intervijām Roberta F.Kenedija Jr. vadītajai organizācijai “Children’s Health Defence” ir paudis šādu viedokli: “Cilvēka genomā ir 7% līdz 9% endogēno retrovīrusu sekvenču. Vakcīna var veicināt gan imunitāti pret vīrusu, gan arī ilgtermiņā – izraisīt kaitīgu iedarbību, piemēram audzēja rašanos. Pat ja pārbaudes uz dzīvniekiem pierāda šūnu aizsardzību, neviens ilgtermiņā nevar garantēt, ka attiecībā uz cilvēku populāciju šīm vakcīnām nebūs patoloģiska iedarbība. Tāpēc tās pielietojumā ir jāievēro visi piesardzības pasākumi.”

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Zināms, ka vakcīnas (messenger RNA) nedarbosies bez “iebūvēta piegādes mehānisma”, kas ļautu mRNS iekļūt šūnu citoplazmā. Moderna (Vardi N. Moderna’s mysterious coronavirus vaccine delivery system. Forbes, July 29, 2020.https://www.forbes.com/sites/nathanvardi/2020/07/29/modernas-mysterious-coronavirus-vaccine-delivery-system/?sh=5a961d2362d9) un Pfizer (Blanchini E.Acuitas Therapeutics: the Canadian technology that the Phizer and BIOnTECH Covid 19 vaccine “can’t work without” Yahoo! News, November 10, 2020. https://news.yahoo.com/covid19-vaccine-coronavirus-canada-acuitas-therapeutics-pfizer-biontech-211410040.html.) izvēlētais risinājums – izmantot lipīdu nano daļiņas (LNP) kā minēto “piegādes mehānismu”. Bažas rada fakts, ka abu COVID 19 vakcīnu nano daļiņas ir pārklātas ar sintētisko, nesadalāmo un pretrunīgi vērtēto polietilēnglikola (PEG) polimēru. PEG ir potenciāls alergēns, kā arī papildus tam – zinātnieki ir pauduši savas bažas arī par tā kancerogēnās dabas risku. (Greene MH, Young TI.Polyethylene glycol in suppostitories:carcinogenic?Ann Intern Med.1980;93(5):781.doi:10.7326/0003-4819-93-5-781_1) Moderna 2018.gada korporatīvajā prospektā ir atzīts, ka “nevar būt pārliecība, ka nano daļiņu iedarbībai nebūs nevēlamu seku”, ieskaitot reakcijas, kas “varētu izraisīt nozīmīgus negatīvus notikumus”. (http://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1682852/000119312518323562/d577473ds1.htm.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Ir zināms, ka vispār nav veikti pētījumi par antivielu pastiprināšanās (Antibody Dependent Enhancement (ADE)) sindromu. (Wen J, Cheng Y, Ling R et al.Antibody-dependent enhancement of coronavirus. Int J Infect Dis.2020; 100:483-489.doi:10.1016/j.ijid.2020.09.015.) ADE gadījumā vakcīnas var ne tikai palielināt slimības smagumu, bet pat radīt orgānu bojājumus. Bažas rada tas, ka COVID 19 vakcīnu pētījumi pat nav paredzēti ADE noteikšanai. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem jau ir kāda autoimūna saslimšana, varētu būt īpaši jūtīgi pret COVID 19 vakcīnu.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

4. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts plāno nodrošināt ar COVID 19 vakcīnām saistīto vakcinācijas rezultātu publiskošanu, informējot sabiedrību par blaknēm (ja tādas būs), un kā tiks nodrošināta vakcīnu nevēlamo blakusparādību uzraudzība, kompensācija un citi ar to saistīti valsts atbalsta pasākumi? Miniet konkrētus pasākumus.

Kā zināms, Pfizer apstiprinātais 3.fāzes protokols aicina “aktīvi” apkopot informāciju par “nevēlamiem notikumiem” un “nopietniem nevēlamiem notikumiem” tikai otrā mēneša laikā pēc pēdējās devas. (http://pfe-pfizercom-d8-prod.s3.amazonaws.com/2020-11/C4591001_Clinical_protocol_Nov2020). Turklāt pēc 24 mēnešiem Pfizer vairs nebūs “pienākuma” pievērst uzmanību nevēlamiem notikumiem.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

5. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts ir izvērtējusi COVID 19 vakcīnu drošību iedzīvotāju dažādām vecuma grupām, tostarp vecāka gada gājuma cilvēkiem, grūtniecēm un bērniem? Miniet konkrētus, zinātniski pamatotus izvērtējumus.

Kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos, vecākā gadagājuma personas, kuras dzīvo sociālās aprūpes centros, ir viena no ierosinātajām agrīnās fāzes vakcinācijas mērķgrupām. Vecākā gada gājuma cilvēkiem un sabiedrībai kopumā ir tiesības uz pilnīgu informāciju un valsts skaidrojumu par to, kādi ir valsts veiktie COVID 19 vakcīnu drošības izvērtējuma rezultāti attiecībā uz atsevišķām Latvijas iedzīvotāju grupām. Neviens, īpaši jau seniori, nevarēs pieņemt pamatotus lēmumus par veselības risku un vakcīnas ieguvumu izvērtējumu bez kompetentām, vispusīgām, uz zinātni balstītām atbildēm uz šajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem.

Attiecībā uz bērnu vakcināciju – viens no vadošiem pētniekiem Dr. Luidži Notarandželo (Dr. Luigi Notarangelo) atklāti ir pateicis, ka koronavīrusa vakcīnas bērniem “šajā brīdī pat nav apspriežamas” un piebilda, ka iesniegtie pierādījumi nav bijuši pietiekami, lai atbildētu uz visiem aktuāliem jautājumiem par bērnu drošību. (Center for Biologics Evaluation and Research .161st Vaccines and Related Biological Products Advisory Cimmittee (VRBPAC) Meeting: Open Session (Via Web Conference). FDA, October 22) 2020.gada novembra sākumā Pfizer galvenais pētnieks, kurš vadīja vakcīnas izmēģinājumus 12-17 gadus veciem bērniem, žurnālam “Time magazine” gandrīz mierinoši atklāja, ka “plāns var būt vienkārši “Mums nav plāna”, norādot, ka noteikums ir saudzējošs līdz vietai, kurā vispār nav noteikumu”. (Kluger J.Kids are participating in CoVID -19 vaccine trials. Here’s what their parents think. TIME, November 2, 2020.https://time.com/5905272/covid-19-vaccine-trials-kids/.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Šajā vēstulē izdarīti secinājumi par publiski pieejamiem datiem attiecībā uz divām vakcīnām – Pfizer un Moderna. Uz vienu no tām, kā ziņo Latvijas nmediji, ir “pieteikusies arī Latvija”. Gatavojot atbildes, vēlos saņemt atbildi arī uz jautājumu, vai un kā šajā vēstulē norādītie riski izvērtēti arī attiecībā uz pārējām vakcīnām, kurām “Latvija ir pieteikusies”.

Nepārsūtiet vēstuli atbildes sniegšanai viens otram, bet labas pārvaldības principa ietvaros atbildiet patstāvīgi, savas kompetences un politiskās atbildības sabiedrības priekšā ietvaros, ja tāda Jums ir.”

Novērtē šo rakstu:

128
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi