Kariņš par VID pasūtījuma lietām: patiesība vienmēr parādās, puvekļi ir jāatrod un jāizravē arī visaugstākajā politiskajā elitē
PIETIEK16.03.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) „pēdējā gada laikā ir parādījušies arī vairāki publiski skandāli, kur KNAB darbību rezultātā tika atklātas milzu korupcijas un nelikumības. Mums iekšā sistēmā kaut kur ir puvekļi, tos ir jātrod un jāravē ārā”, - tā TV24 raidījumā „Nedēļa. Post Scriptum” saistībā ar VID pasūtījuma lietu skandālu paziņoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ir jāspiež, cik vien augstā ķēdē aiziet, un viss jāizravē, - tāds esot ministru prezidenta viedoklis. Bet kas notiks, ja tas viss aizies līdz visaugstākajai politiskajai elitei? „Bet, ja viņš tā sagadās, nu, tad tas arī atklāsies”, jo „patiesība agri vai vēlu vienmēr parādās”, un „lai tas viss iznāk ārā”, TV raidījumā paziņoja K. Kariņš.
Neierasti asi ministru prezidents saistībā ar VID lietām izteicās arī trešdien Latvijas Televīzijas rīta raidījumā: „Mums tiešām tagad ir kompetentas iestādes. Mēs redzam no tā, kas ir atklāts ieņēmumu dienestā. Tas ir nepieļaujami, bet ir atklāts. Tātad mūsu valsts tiesībsargājošām iestādēm ir zobi.”
Kā zināms, pēc 17. februāra laikraksta „Diena” publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” vismelnākā šaubu ēna krīt uz nu jau bijušo VID darbinieci Kristīni Prusaku-Brinkmani un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kura jau publiski piedraudējusi trauksmes cēlājiem, kā arī pasūtījuma lietu piesedzēju – LR ģenerālprokuroru Juri Stukānu un I. Jaunzemes „jumtotāju” – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Atklāts joprojām ir jautājums par to, kas tad īsti ir bijis Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka „pasūtītājs”. Ir norādes Rīgas pils virzienā, un valsts prezidents Egils Levits, kura kancelejas vadītājs Andris Teikmanis 2020. gadā pēc grāmatas „Viltvārdis” iznākšanas atklāti piedraudēja tās autoram Lato Lapsam ar kriminālprocesu, šonedēļ, tuvojoties grāmatas „Valstsgribis” iznākšanai, pirmoreiz uz to reaģēja publiski.
Egils Levits izmantoja precīzi tos pašus apgalvojumus, ar kādiem viņš mēģināja atbildēt uz grāmatā „Viltvārdis” publicētajiem faktiem pirms nepilniem trim gadiem, - tie esot nenopietni izdomājumi, ļaunprātīgas interpretācijas un muļķības, kam saprātīgi cilvēki nepievēršot uzmanību.
Fragmentu no TV3 ziņu raidījuma, kurā Egils Levits 14. martā nāca klajā ar šiem apgalvojumiem, iespējams noskatīties Lato Lapsas YouTube kanālā:
https://www.youtube.com/watch?v=i1eW4LJNSxg.
Spilgtāko fragmentu no Krišjāņa Kariņa izteikumiem TV24 iespējams noskatīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=-gfAkJVOK_g
Un arī šeit:
https://www.tiktok.com/@latolapsa/video/7210998548324797701
Pilns TV24 raidījuma fragments noskatāms šeit:
https://www.la.lv/karins-par-vid-skandaliem-sistema-ir-puvekli-tie-jaatrod-un-jarave-ara
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
