Iesaki rakstu: 
Krišjāņa Kariņa sieva ir ārste. Ļoti laba ārste. No šī vērtējuma raugoties, Krišjānis Kariņš ir labākā premjera kandidatūra. Andrim Šķēlem, kad viņš kļuva premjers, sieva bija medicīnas māsa.
Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā Vienotība atgriežas pie varas sestajā klonā, šoreiz savienotībā ar Attīstībai/Par! un Jauno konservatīvo partiju, kas arī ir kaut kādi kloni no Vienotības – liela daļa šo partiju, kā arī visu pārējo Saeimā ievēlēto partiju biedru savulaik pārstāvēja vārdos agresīvi antikoruptīvo Repšes radīto politisko spēku.
Lai pierādītu savu ilgo dzīvotspēju, Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā Vienotība par finanšu ministru stumj Jāni Reiru. Latvijas politiskajai elitei tāda savienība – ārzemju latvietis un padomju komjaunietis/komunists, draudzīgi apskāvušies, – ir pierasta lieta jau kopš Latvijas ceļa, Saimnieka, Tautas partijas laikiem. Arī Kariņš un Reirs tagad kopā gatavi vadīt Latvijas valsti, priecīgi dungojot: Tu kā dille, es kā lociņš, Tu kā maize, es kā sviestiņš, Tu kā podiņš, es kā vāciņš, Tu kā roka, es Tavs cimdiņš.
Savulaik jau Reirs bija klusi no aizkrāsnes izvilkts premjera kandidāts – glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs Prudentia direktors. Toreiz tas bija tāds neliels kompromiss ar Prudentia – neiedeva viņiem miljonu par airBaltic investora meklējumiem, piedāvāja viņiem savējo pie teikšanas. Kaut kā nesanāca – par premjerministru kļuva Māris Kučinskis.
Toties finanšu ministra amatā Jānis Reirs jau ir pabijis. Tajā izcilnieku plejādē – Einars Repše, Atis Slakteris, Vasilijs Meļņiks, Andris Šķēle, Aivars Kreituss un citi – Jānis Reirs mums atmiņā palicis ar vislabāko kaklasaiti, labi piegrieztu un, šķiet, piekrāsotu frizūru, žilbinošiem Holivudas smaida zobiem.
Šķiet, budžeta gatavošanu un valsts finanšu struktūru vislabāk pārzināja Uldis Osis, Gundars Bērziņš, Roberts Zīle, Andris Vilks un Edmunds Krastiņš, diemžēl kompetentāko zinātāju vidū Reiram vieta neatradās.
Visiem tiem, kas balsoja par pārmaiņām, proti, par KPV, JKP, Attīstībai/Par!, Progresīvajiem un Reģionu partiju, Jāņa Reira iecelšana finanšu ministra amatā patiesībā nozīmētu spļāvienu vismaz sejas virzienā. Un kā nu ne – ar Jauno laiku/Vienotību/Jauno Vienotību mums vispirms asociējas tas Valsts ieņēmumu dienests, kas ievācās Talejas ielā 1, – arogants, pret uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem neiecietīgs, birokrātisks, taču tautas skatījumā neticami korumpēts dienests, kur darbinieki azartspēlēs vinnē neticami lielus laimestus, kur zibens iesper muitas novērošanas kamerās un darbiniekiem mātes un vecāsmātes noraksta mantojumā milzīgas summas.
Man Jānis Reirs asociējas ar viņa panākumiem medicīnas jomā. Viņš savulaik bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet tur parādīja fantastisku nekompetenci. Toties pirms četriem gadiem kā finanšu ministrs viņš aktīvi pretojās Veselības ministrijas vēlmei atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas sanitārā transporta autobāze Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Nelabvēļi kaut ko runāja par pusotru miljonu, bet KNAB tolaik Vienotību redzēja gaišās krāsās.
Man Jānis Reirs asociējas ar jaunās Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ēkas celtniecību – ar faktu, ka būvējām nevis to korpusu, kurā operāciju bloks, reanimācija, sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorija, uzņemšanas nodaļa, bet to, kur ambulatorais dienests ar lielāko foajē valstī, milzīgiem gaiteņiem un nemājīgām telpām.
Ne jau Ingrīda Circene tolaik pieņēma lēmumu – kā, par kādu naudu un ar kādiem celtniekiem slimnīcu būvēt, bet gan ietekmīgie puiši Reirs un Kampars. Toties tad, kad 2015. gadā kļuva skaidrs, ka Stradiņa Klīniskās slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma SBRE vadība un Jānis Reirs teica – taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.
Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas.
VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi sliecās noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības otkata saņēmējs.
Man jau vēl ir daži stāstiņi – piemēram, par Inčukalna gudrona dīķu smelšanu kopā ar Skonto būvi...
Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazinājās proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam un valsts budžeta ieņēmumiem. Mediķi ļoti labi atceras krīzes menedžmentu ar algu samazinājumiem.
Man jau parasti šķiet, ka nevis veselības ministrs izsit vairāk naudas vai samazina finansējumu, bet finanšu ministrs – dod vai ņem. Tad nu man šķiet, ka Dana Reizniece-Ozola ir veselības jomai labvēlīgākā finanšu ministre pēdējos trīsdesmit gados, bet Jānis Reirs – nelabvēlīgākais.
Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājās pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.
Es nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas vēl citiem sāpes, slimības. Tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību. Tabakas industrijas aizstāvis Reirs patiesībā vēl citiem slimības. Tagad viņu virza uz finanšu ministra amatu. Viņš gatavos budžetu mums visiem.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
