Kārļa Krastiņa iesaiste “Latvijas valsts mežiem” draud ar “Liepājas metalurga” likteni
Pietiek lasītājs09.10.2023.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Jau teju par tradīciju kļuvusi kāda finanšu konsultanta un “profesionālā investīciju baņķiera”, kā viņam labpatīk sevi dēvēt[1], Kārļa Krastiņa aktivizēšanās dažādu jaunu un vēl neapgūtu profesionālo izaicinājumu (lasīt – shēmošanas un naudas raušanas iespēju uz citu rēķina ar ne pārāk likumīgām metodēm) meklēšanā. It sevišķi, ja tie saistīti ar lieliem uzņēmumiem vai, vēl labāk, lieliem valsts uzņēmumiem, kuriem vajag mācēt veiksmīgi “piesūkties”. Kārlis Krastiņš nenoliedzami to pieprot visai labi, un tieši tādēļ mūs priekšā, iespējams, sagaida jauna Kārļa Krastiņa jau tā ne pārāk spožās profesionālās biogrāfijas epizode, ar ko gribēju padalīties.
Kārlis Krastiņš jau pirms daudziem gadiem caur savu firmu “Prudentia” sāka konsultēt tobrīd vēl dzīvotspējīgo “Liepājas Metalurgu” finanšu jautājumos. Nokonsultēja “veiksmīgi” – kā rakstīja Pietiek.com, no valsts (lasīt – mūsu visu nodokļu maksātāju naudas) par “konsultēšanu” “Prudentia” saņēma 384 tūkstošus eiro.[2]
Pēc tam, kad kādu laiku bija “pakonsultējis”, “Liepājas Metalurgs” tomēr kļuva maksātnespējīgs, un tā galvgalī “nejauši” nonāca neviens cits kā labs Kārļa Krastiņa domubiedrs (arī shēmošanas jautājumos) Haralds Velmers, kurš, protams, tāpat kā Kārlis Krastiņš mācēja izmantot arī savu iespēju nopelnīt uz uzņēmuma rēķina maksātnespējas procesā. Tā nu šīs abu kungu saimniekošanas rezultātā no kādreiz slavenā “Liepājas Metalurga” palika tikai izsaimniekota manta un atmiņas par uzņēmumu, kurā gandrīz 2000 cilvēku zaudēja darbu, bet Kārlim un Haraldam – liela nauda kabatās.
Tad Kārlis Krastiņš pēc dažiem gadiem ne tikai piedalījās, bet, kā izrādās, ar savu “Prudentia” pat organizēja debates par tēmu “Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi.”[3] Laba papildu reklāma jau “Liepājas Metalurgā” sevi apliecinājušajam “profesionālajam investīciju baņķierim” Kārlim Krastiņam.
Turklāt viņš ar šo pasākumu neapšaubāmi ieguva sev papildu bonusa punktus, jo kā gan neticēt tādam konsultantam, kas rīko un piedalās pasākumā kopā ar pašu biržas NASDAQ vadītāju Daigu Auziņu-Melalksni, kura ir sena Krastiņa sabiedrotā, un kas nu demonstrē gatavību vairs jau ne tikai iedrošināt un konsultēt kaut kādus “Liepājas Metalurgus” (kas tobrīd jau bija sen kā “nokonsultēti” līdz maksātnespējai), bet arī krietni nopietnākiem valsts uzņēmumiem stāstīt par to, kā vajag kotēties biržā un kā tas veicina ekonomisko izaugsmi. Piemēram, AS “Airbaltic” konsultēšanā gan stratēģiskā investora jeb 0,05% akcionāra piesaistīšanā, gan nevajadzīgu lidmašīnu detaļu iegādē, gan, protams, vairāku simtu tūkstošu vērtās konsultācijās par akciju kotēšanu biržā.
Taču šie plāni bija dažus gadus jāatliek (pie tiem vēl atgriezīsimies), jo pa vidu taču parādījās jauns projekts, jauns uzņēmums, kam “piesūkties” – nu jau slavenās shēmas par un ap AS “Olainfarm”. Presē publicētā informācija par notikumiem AS “Olainfarm” iepriekšējos gados iezīmē visai skaidru ainu par Kārļa Krastiņa profesionālajām aktivitātēm un prasmēm shēmošanā un sava pašlabuma meklēšanā ar ne pārāk likumīgiem līdzekļiem.
Iesācis darboties AS “Olainfarm” padomes locekļa amatā, Kārlis Krastiņš sāka vēl salīdzinoši pieklājīgi, izmantojot tikai iespēju, atrodoties šajā amatā, nopelnīt vismaz ceturtdaļmiljonu eiro gadā.[4] Taču ne jau tādi sīkumi kā nieka ceturtdaļmiljons acīmredzot interesēja “profesionālo investīciju baņķieri” Kārli Krastiņu – jādomā, ka tā bija tikai gatavošanās kam daudz lielākam, jo viņu patiesībā interesēja iespēja “nokonsultēt” AS “Olainfarm” “pareizā” investora piesaistē.[5]
Tāda investora, lai pats Kārlis Krastiņš 90.gadu reiderisma manierē, bet ar smalkāku izpildījumu un shēmām (kurās, protams, bez “profesionālā investīciju baņķiera” zināšanām neiztikt) pārņemtu AS “Olainfarm” savā kontrolē kopā ar Čehijas čaulas kompāniju „Black Duck Invest a.s.” un, protams, ne ar vienu citu kā savu paziņu jau no “Liepājas Metalurga” laikiem – Haraldu Velmeru.[6] Un kā nu nenokonsultēt, ja tev kā padomes loceklim turklāt ir pieejama visa uzņēmuma iekšējā informācija, finanšu dati, stratēģiskās attīstības plāni, biržas dati, kurus var mierīgi nopludināt un uzrādīt visiem vajadzīgajiem “investoriem”?[7]
Tomēr šoreiz pašam “profesionālajam investīciju baņķierim” nogāja greizi – AS “Olainfarm” izdevās izglābties un tikt vaļā no krastiņiem un velmeriem[8], to nepiemeklēja “Liepājas Metalurga” liktenis, un, šķiet, tas beidzot nostājies uz attīstības ceļa[9], bet pašam Kārlim Krastiņam (un arī viņa draugam Haraldam Velmeram) aktivitātes AS “Olainfarm”, kā liecina presē publicētā informācija, beidzās ar diviem kriminālprocesiem.[10] Vienā no tiem Kārlis Krastiņš ir jau nonācis aizdomās turētā statusā par krāpšanu (sekas Kārļa Krastiņa mēģinājumiem piesaistīt “investoru”, kas acīmredzot bija reiderisma mēģinājums). Otrā savukārt Kārlis Krastiņš figurē saistībā ar uzņēmuma iekšējās, konfidenciālās, komercnoslēpumu saturošās (tajā skaitā, kā var saprast, biržas) informācijas, kas Kārlim Krastiņam bija pieejama kā padomes loceklim, nopludināšanu kādam ārvalstu uzņēmumam.[11]
Atgriežoties pie stāsta par Kārļa Krastiņa ieceri konsultācijām par “valsts uzņēmumu kotēšanu biržā”, nevaru nepadalīties jaunākajā informācijā, kas norāda uz nākamo soli Kārļa Krastiņa aktivitātēs un jauna “konsultāciju upura” meklējumos.
Vai nevarētu būt tā, ka, arvien aktuālākai un reālākai kļūstot idejai un tēmai par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, Kārlis Krastiņš, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu un figurē kā potenciāli aizdomās turētais par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu (izpaušanu) un ar likumu aizliegtām manipulācijām finanšu tirgos, tagad ir patiešām iecerējis ne tikai padiskutēt, bet grib reāli “konsultēt” šajā “akciju kotēšanas biržā” procesā vienu no Latvijas valsts lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem – “Latvijas valsts meži”?
Pavisam nesen Kārlis Krastiņš ir dedzīgi organizējis tikšanos ar AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, turklāt ārpus AS “Latvijas valsts meži” telpām.
No ticamiem avotiem iegūta informācija liecina, ka ne jau par laikapstākļiem viņi tur runāja, bet gan Krastiņš ar dažādām metodēm un piedāvājumiem mēģināja pārliecināt Putniņu, ka tieši viņš būs īstais “konsultants” šim valsts uzņēmumam saistībā ar iespējamo akciju kotēšanu biržā. Un kā te neatcerēties Kārļa Krastiņa organizētajā diskusijā minēto “ekonomisko izaugsmi”, kam acīmredzot būtu jāseko pēc Kārļa Krastiņa konsultācijām par valsts uzņēmuma akciju kotēšanu biržā. Retorisks jautājums – kā jūs domājat, vai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ekonomiskā izaugsme būs uzņēmumam vai tikai pašam Kārlim Krastiņam?
Atliek vien novēlēt, lai “Latvijas valsts meži” neatkārto “Liepājas Metalurga” kļūdas un tos nepiemeklē “Liepājas Metalurga” liktenis ar bēdīgi slavenā konsultanta, “profesionālā investīciju baņķiera” ar jau vismaz divu kriminālprocesu bagāžu, piesaisti. Cerams, ka “Latvijas valsts mežu” padome un akcionārs pratīs uzdot neērtus jautājumus Pēteram Putniņam par to, ar kāda izmēra un skaita argumentiem Krastiņš ir pārliecinājis viņu par savu ideālo piemērotību konsultāciju sniegšanā.
Ja nepratīs, tad būsim spiesti lasītājus informēt par to, kā saviem partneriem Krastiņš šos argumentus apzīmējis grāmatvedības pozīcijā, kas varētu rezultēties ar Pētera Putniņa atbrīvošanu no amata sakarā ar uzticības zaudēšanu.
[1] https://puaro.lv/ietekme-un-nauda/izgazies-olainfarm-akciju-izkrapsanas-meginajums-aiztur-cehu-investorus-un-milanu-belevicu/
[2]https://www.pietiek.com/raksti/prudentia_pern_par_palidzibu_liepajas_metalurga_lieta_sanemusi_vairak_neka_380_000_eiro?nomob?nomob
[3] https://nasdaqbaltic.com/lv/news/top101-debates-ka-valsts-uznemumu-kotesana-birza-veicina-ekonomisko-izaugsmi/
[4]https://pietiek.com/raksti/dizeni,_razeni_sheeeemojoti!___daudzbalsigi_apsveikumi_velmeram_un_krastinam_dzimsanas_dienas!/?nomob
[5]https://pietiek.com/raksti/kluse_pilnigi_visas_ar_black_duck,_4_wind_un_cehu_investoru_darijumiem_iesaistitas_puses_un_personas/
[6] https://www.db.lv/zinas/reiderisma-meginajums-kas-izmainija-olainfarm-510868
[7] https://www.db.lv/zinas/reiderisma-meginajums-kas-izmainija-olainfarm-510868
[8] https://nra.lv/latvija/349737-olainfarm-reiderisma-meginajums-pa-soliem.htm
[9] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-talaka-izaugsme-arpus-birzas-un-ar-stabilu-ipasnieku-sastavu-505995
[10] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisma-izmeklesana-pieci-aizdomas-turamie-507528
[11] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisms-petam-fktk-uzraudzibas-divainibas-507758
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
