Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Karš

Juris Rubenis
26.02.2022.
Komentāri (59)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sāp sirds. Vārdi, šķiet, ir tik nepilnīgi, nepietiekami, lai kaut nedaudz izpaustu skumjas un bēdas.

Es zinu, ka tā jūtos ne jau es viens.

Varbūt tāpēc savas agresijas nomocītā cilvēce dziļākās atziņas paudusi tēlos, simbolos, mītos.

Grieķu-romiešu mitoloģijā svarīgu vietu ieņēma kara dievs Marss. Tik daudz dusmu, naida, aizvainojuma cilvēki nes sevī, ka tas tika personificēts varenā spēkā, kas kā neapturams ūdenskritums atkal un atkal izlaužas vēlmē karot.

Joprojām pats lielākais jautājums: ko tu darīsi ar savām sāpēm?

Parasti tās tikai nododam tālāk. Citiem. Ievainoti cilvēki parasti tikai vēl vairāk ievaino citus.

Jeb… es varētu sāpes uzņemt sevī, izturēt to radīto nepanesamo spriedzi, līdz tā kaut ko ar mani paveic. Maina.

Varbūt tā ir pati lielākā cīņa, kas jāiztur.

Ievainojumi ne tikai sagrauj, tie spēj atvērt un atmodināt manu sirdi.

Laikam tiešām ir tikai divas iespējas ko darīt, ja sāp sirds – nodot sāpes tālāk, atkal un atkal ievainot citus vai ļaut tām mainīt sevi.

Iespējams, tieši tā ir vēsts, kas atklājas visiem pazīstamajā krustā sistā tēlā.

Ciešanu spazmās savilkts, asiņains ķermenis, kas piesiets, cieši pienaglots pie vienas vietas.

Pie tā neizbēgamā viena punkta telpā un laikā, kurā katru nolikusi noslēpumainā Dzīve.

No tā nav iespējams izkāpt, es nevaru pāršķirt vēstures lapu un aizbēgt citur.

Es varu tikai noraidīt vai pieņemt savu dzīvi ar visām tās bēdām. Taču kā būtu, ja es uzdrīkstētos pārbaudīt – kas notiek, ja tās pieņemu, izturu, panesu?

Protams, lielas sāpes spēj sagraut un iznīcināt, bet tās var arī pamodināt manu sirdi, pamodināt tajā apslēpto mīlestības spēku, kas ir vienīgais drošais orientieris sāpju un izmisuma tumsā.

Grieķu-romiešu mitoloģija atklāj kādu apjaustu iespēju paradoksālā tēlā: kara dievs Marss salaulājas ar mīlestības dievieti Venēru. Un viņiem piedzimst bērns – Konkordija (grieķu versijā – Harmonija).

Neticami, neiespējami, vai ne?

Vai tas nozīmē, ka manī un mūsos visos mītošo agresiju var pārspēt, mainīt, transformēt vienīgi mīlestība?

Karam manī ir jāsatiekas ar mīlestību, kas sākumā var būt dziļi apslēpta, nesaprasta, nenovērtēta. Kas krīžu brīžos, iespējams, pat šķiet nederīga, kaitīga, traucējoša.

Taču, ja atmostas šis spēks, iespējams atklāt jaunu iespēju, kā dzīvot sāpju plosītā pasaulē.

Mīlestība nav skaistas frāzes, bet pats jaudīgākais spēks, kas patiešām ļauj savādāk dzīvot.

Mīlestība ir mūsu noslēpumainās dzīves iemesls un mērķis.

Mīlestība ir pats drošākais kompass, jo tā ļauj savādāk rīkoties. Mīlestība sniedz citu apgaismojumu dzīvei. Tā nepadara mūs nespējīgus, ja nepieciešams rīkoties radikāli, bet atklāj, kā īstenot savus nodomus un mērķus vislabākajā iespējamajā veidā, nenodarot pāri citiem. Ar tās palīdzību tiešām var kaut ko paliekošu uzcelt. Savukārt bez mīlestības mēs parasti vairāk sagraujam, nekā uzceļam.

Vai tad par to neesam jau neskaitāmas reizes pārliecinājušies?

Cauri sāpēm un rūgtas vilšanās pieredzēm dzimst Harmonija.

Vai tā ir vienmēr?

Mēs tikai taustāmies.

Cilvēks veidojas, aug lēni. Ļoti lēni. Dažkārt liekas - pārāk lēni.

Izrāvieni un atkritieni seko viens pēc otra.

Jautājums nav par citiem, bet par mani. Kā jau vienmēr.

Ko es varētu darīt, lai mana agresija satiktu mīlestību?

Lai izmisums, bēdas, skumjas par agresiju manī, mani aizvestu pie mīlestības?

Ko man darīt, lai ātrāk piedzimtu Harmonija?

Novērtē šo rakstu:

72
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...