Iesaki rakstu: 
24. februārī apritēja trīs gadi kopš kara sākuma. Līdz ar Krievijas karaspēka pārvietošanās sākumu Ukrainā Latvija sāka ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu aizsardzībā. Šādos apstākļos armijas stiprināšana patiešām šķiet saprātīgs solis. Problēma ir tā, ka valsts naudu ne vienmēr pārvalda, maigi izsakoties, uzticami cilvēki. Es aicinu jūs atcerēties piecus skandālus, kas tā vai citādi saistīti ar ierēdņu korupciju formas tērpos. Runāsim par gadījumiem, kas notikuši Latvijā un nav saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai (jo par līdzekļu piesavināšanos tur varam runāt jau sen).
1. “Militarizētās tēlniecības kompozīcija”
Manuprāt, stāsts par “militarizētās tēlniecības kompozīciju” ir visizklaidējošākais. Nav runa par milzīgām naudas summām vai sarežģītām krāpnieciskām shēmām. Taču absurda līmenis...
Pirmā nauda projektam tika izmaksāta 2022. gada 14. februārī. Projekta izstrāde izmaksāja gandrīz trīsdesmit tūkstošus eiro. 2023. gada 31. augustā tika parakstīts līgums ar uzņēmumu R.A.J., un būvniecība sākās. Viss projekts izmaksāja 183 tūkstošus eiro.
Valdībai nebija šaubu par iespēju piešķirt līdzekļus šim projektam līdz brīdim, kad cilvēki sāka uzdot Sprūdam un Kalniņam neērtus jautājumus par 7. septembrī nokritušo dronu.
Rekonstruēsim notikumus hronoloģiskā secībā:
— 7. septembrī netālu no Rēzeknes avarē militārais drons;
— 8. septembrī Kalniņš apgalvo, ka Latvijas armija un NATO izseko drona lidojuma trajektoriju. A la “nav par ko satraukties, militāristi ne velti saņem naudu”;
— cilvēki sāk uzdot militārajiem dienestiem neērtus jautājumus par šo dronu;
— 2024. gada 11. oktobrī Sprūds ierosina ministru izmeklēšanu par “militarizētās tēlniecības kompozīcijas” būvniecību. Ministrs norāda uz iespējamu valsts līdzekļu nelietderīgu izlietojumu;
— 13. oktobrī TV vēsta, ka Sprūds un Kalniņš melojuši par dronu. Patiesībā kāds vietējais iedzīvotājs uzzināja par dronu, izsauca policiju, un policija jau bija informējusi armiju. Nav izsekošanas, nav NATO. Tikai tam vairs nav nozīmes, jo tagad visi runā par “militarizēto skulptūru”. Cik ērti sakritība, vai ne?
Lai saskatītu saikni, nav nepieciešamas trīs acis. Sprūda kungs uzsāka revīziju, lai novērstu sabiedrības sašutumu no stāsta par droniem. Tā patiešām ir neprātīga naudas izšķiešana. Starp citu, pārbaudes rezultāti parādīja, ka viss ir kārtībā, neviens neko nav nozadzis.
2. CVR(T)
“Militarizētās tēlniecības kompozīcijas” pamatā Kadagā ir no ekspluatācijas noņemts “Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked)” vai saīsināti “CVR(T)”. Pērn Latvija šādus transportlīdzekļus nodeva Ukrainai. Nu, parunāsim par tiem.
Patiesībā šis stāsts ir risinājies jau ilgu laiku. 2014. gada septembrī Latvija vienojās ar Apvienoto Karalisti par 123 lietotu CVR(T) transportlīdzekļu iegādi. Latvija par šiem transportlīdzekļiem iztērēja 40 miljonus eiro. Tas nav daudz, izņemot to, ka bija nepieciešama arī munīcija, infrastruktūra, personāla uzturēšana utt. Tas viss kopā ar transportlīdzekļiem izmaksāja... ceturtdaļmiljardu eiro!
Nav brīnums, ka bija neapmierināti cilvēki. 2016. gadā Andrejs Elksniņš uzdeva daudz jautājumu toreizējam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par CVR(T) iegādes lietderību. Ļoti ieteicams to izlasīt. Tajā pašā gadā Elksniņš lūdza Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli pārbaudīt situāciju.
“Tā ir nepārprotama noziedzīga nolaidība un izšķērdība, ja tā vietā, lai iegādātos jaunu militāro aprīkojumu, kā to izdarīja Igaunija un Lietuva, tiek iegādāts no ekspluatācijas izņemts aprīkojums no Apvienotās Karalistes. Šāds lēmums pēc būtības ir nepareizs, jo valsts aizsardzības spējas mūsdienu apstākļos tiek samazinātas līdz nullei. Turklāt bruņutransportieru piegādes nosacījumi Latvijai ir ļoti neizdevīgi. Rodas sajūta, ka mūsu aizsardzības ministri faktiski strādā Lielbritānijas labā. Neviens Latvijas uzņēmums nav bijis iesaistīts, sākot no tehniskās apkopes un beidzot ar bruņutransportieru piegādi ar britu kuģiem. Un tagad nav nekādu garantiju, ka vismaz daļa naudas atgriezīsies mūsu ekonomikā.”
Atbildot uz pretenzijām, kas izrietēja no neatbilstības starp faktiskajām un līgumā norādītajām izmaksām, Aizsardzības ministrija norādīja, ka līgumā bija iekļautas ne tikai bruņumašīnas, bet arī prettanku ieroči, kas nepieciešami CVR(T) aprīkošanai. Un, lūk, ko par to teica toreizējais prezidents Raimonds Vējonis: “Šis ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības stiprināšanā. Mēs iegādājamies uzlabotas bruņumašīnas, kas ir aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem.” Ļaujiet mums pierakstīt šo paziņojumu.
2017. gada beigās kļuva zināms, ka Apvienotā Karaliste ir slēgusi visas rūpnīcas, kas ražoja CVR(T) čaulas. Mūsu Aizsardzības ministrija munīcijas ražošanu uzticēja Latvijas uzņēmumam D Dupleks. Tādējādi pavērās jauna iespēja zādzībām.
Tikmēr 2018. gadā Izraēlā tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Latvija iegādāsies prettanku raķešu sistēmas Spike. Jaunais līgums paredzēja 108 miljonus eiro. Un kā jūs domājat, kādam nolūkam tika noslēgts šis līgums? Ar Spike sistēmām tika aprīkoti arī CVR(T) transportlīdzekļi. Tie paši transportlīdzekļi, kas it kā bija aprīkoti ar tik skaistu, skaistu prettanku ieroci (kur tas pazuda?).
Īsāk sakot, CVR(T) vēsture ir caurausta ar korupciju. Beļģija 2000. gadā sāka pārdot šos transportlīdzekļus Jordānijai, un 2004. gadā Jordānija dažus no tiem piegādāja Irākai. Latvijai vajadzēja vairāk laika — 10 gadus. Bet ne jau tāpēc, ka valstij būtu bijis vajadzīgs ilgāks laiks, lai saprastu automobiļu nelietderīgumu, vienkārši korupcija prasa laiku. Tā ir piramīdas shēma: bagāta valsts pārdod transportlīdzekļus nabadzīgākai valstij, un šī valsts tos pārdod vēl nabadzīgākai valstij.
Starp citu, CVR(T) vietā. Latvija pasūtīja spāņu ASCOD transportlīdzekļus. Kaut kas liek domāt, ka vēsture atkārtosies.
3. Inga Kaminska un Lanekss
Protams, ir viegli nopelnīt naudu ar militāro aprīkojumu. Ir ļoti viegli kaut kur kaut ko nepietiekami uzskaitīt, nopirkt papildus un tā tālāk. Tomēr pārtikas jomā šādas mahinācijas ir daudz pamanāmākas. Par to mums var pastāstīt Inga Kaminska, NBS 3. reģionālā apgādes centra apgādes uzņēmuma pārtikas apgādes grupas noliktavas vadītāja. Precīzāk, Inga ieņēma šo amatu.
Ne pārāk sen Militārā policija atklāja krāpšanas gadījumu Ādažu bāzē. Lūk, stāsts.
Lanekss, otrs lielākais pārtikas piegādātājs Latvijas armijai, un Inga Kaminska ir panākuši vienošanos. Inga saka: “Piegādājiet mums tikai pusi no tā, kas būs ierakstīts rēķinos.” Un Lanekss saka: “Labi, tikai dalieties ar mums ieņēmumiem.” Tādā veidā tika nozagti aptuveni 100 000 eiro. Lanekss savu vainu atzina, bet Inga ne. Lanekss joprojām ir to uzņēmumu sarakstā, kas piegādā pārtiku militārajiem dienestiem. Ingas nākotne joprojām ir neskaidra.
Šis gadījums ir piemērs tam, ka zādzības plaukst dažādos līmeņos. Sodanauda Laneksam un nosacīti piespriestais sods uzņēmuma darbiniekiem netraucē uzņēmumam turpināt savu darbību. Uzskatiet, ka tas ir “tikai sods”, tas ir taisnīgums.
4. Zītari LZ
Tie paši jautājumi par tieslietu un militārās pārtikas sistēmu rodas citā, plašākā lietā.
2022. gadā Nacionālie bruņotie spēki paziņoja, ka ir noslēguši pārtikas piegādes līgumu ar uzņēmumu Zītari LZ. Līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem, un tā cena bija 220 miljoni eiro. Līgumā bija noteikts, ka summa var pieaugt par 50% un visa atbildība gulstas uz pārtikas ražotāju, Zītari LZ ir atbildīgs tikai par piegādi. Tomēr uzņēmums ir diezgan mazs. Kā saka, par maza uzņēmuma pakalpojumiem mēs maksāsim mazāk (sarkasms).
NBS konkursa komisija noteica nepamatoti zemus dalībnieku kvalifikācijas kritērijus, un iepirkuma komisija vairākkārt grozīja nolikumu un darba uzdevumu. Valsts kontrole konstatēja milzīgu pārkāpumu kaudzi. Īsāk sakot, bija acīmredzams, ka uzņēmums Zītari LZ negodīgi uzvarēja pārtikas iepirkuma konkursā.
Pirms NBS bija spiesta lauzt līgumu ar Zītari LZ, armija bija iztērējusi 200 tūkstošus eiro. Zītari LZ nopelnīja tikai 6 tūkstošus, bet viņi varēja nopelnīt daudz, daudz vairāk. Neviens netika sodīts. Ā, pareizi, prokuratūra Pabrika padomniekam uzlika 3500 eiro naudas sodu, kas vienkārši izskatījās pēc kukuļa.
5. Skandāls par robežžogu
Protams, es nevaru nepieminēt robežžoga skandālu. Komentāros mani būtu apēduši dzīvu.
Sākumā Valsts robežsardze noslēdza līgumu ar Brief par dzeloņstiepļu piegādi, taču kaut kas aizgāja greizi, un stiepļu nebija noliktavā.
Tad šis stāsts ar Igati, kura nespēja laikus uzbūvēt žogu. Sākās tiesvedība, līgumu nevarēja lauzt, un valsts bija uzņēmumam parādā naudu. Par nodokļu maksātāju naudu tika nopirkts nevis žogs, bet gan biļetes uz Cirque Du Soleil.
Tomēr, iespējams, tikai slinks cilvēks nav runājis par šo skandālu. Tāpēc es par to daudz nerunāšu, tikai atstāšu saites uz interesantiem materiāliem.
Ko es gribēju pateikt ar šo rakstu?
Pirmkārt, korupcija militārajā jomā ir izplatīta visos līmeņos. Protams, mēs varam atcerēties citus skandālus, piemēram, brigādes ģenerāļa Kopeikas krimināllietu vai stāstu par militāro orķestri. Taču man šķiet, ka pieci gadījumi, par kuriem esmu rakstījis, ir pietiekami. Pietiek, lai parādītu, ka Aizsardzības ministrijai labāk piestāvētu nosaukums “ministrija, kas atmazgā naudu”.
Otrkārt, jo vairāk naudas, ar ko rīkojas, jo lielākas korupcijas iespējas tiem, kas pārvalda šo naudu. Kopš 2022. gada korupcijas gadījumu skaits NBS ir krasi pieaudzis. Latvija sāka piešķirt vairāk naudas armijai, un armija nekautrējās zagt.
Treškārt, Latvijai ir jāizdara izvēle. Pēc šī raksta izlasīšanas cilvēki teiks: “Ja kritizē, tad iesaka.” Es ierosinu: vai nu piešķirt mazāk naudas aizsardzībai (kas, manuprāt, pašreizējos apstākļos ir nepieņemami), vai arī izmest visus zagļus uz ielas. Zivs sāk pūt no galvas, tātad Sprūds, Pudāns un citi būtu jāatlaiž no darba. Armija ir pilnībā jāpārveido, un tas jādara pēc iespējas skarbāk. Tas ir vienīgais veids, kā salabot situāciju, citādi zādzības turpināsies.
Atsauces uz izmantotajiem materiāliem:
“Militarizētā tēlniecības kompozīcija”
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2024-spruds-rosina-dienesta-parbaudi-par-183-000-eiro-vertas-militarizetas-kompozicijas-izbuvi-pie-adazu-bazes.a572562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin
https://www.la.lv/apvienota-saraksta-deputati-aicina-silinu-nomainit-aizsardzibas-ministru
CVR(T)
https://www.calcalistech.com/ctech/articles/0,7340,L-3731901,00.html
https://www.la.lv/citats-s-nepatiesas-ir-zinas-ka-brunumasinam-municiju-nekur-vairs-nerazo
https://tanknutdave.com/the-british-cvrt-family/
Inga Kaminska un Lanekss
Zītari LZ
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.03.2023-aizsardzibas-ministre-atstadina-divas-ar-armijas-partikas-iepirkumu-saistitas-amatpersonas.a501294/
https://nra.lv/latvija/456956-bijusa-aizsardzibas-ministra-padomniekam-piemerots-3500-eiro-sods.htm
Skandāls par robežžogu
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
