Iesaki rakstu: 
“Par Jūsu un mūsu brīvību”- šāds uzraksts bija vērojams uz plakāta vienā no Ukrainas 2014.gada revolūcijas (Maidana) barikādēm, un šo saukli es izmantoju sava raksta virsrakstam, kas tika publicēts portāla Pietiek 2014.gada 27.februārī Maidana notikumu laikā. Raksts beidzās ar vārdiem: „Ja kāds domā, ka Ukrainas scenārijs šeit nav iespējams, tad lai domā tālāk un dziļāk, savukārt pārējos aicinu sniegt atbalstu ukraiņiem jebkādā veidā - ar piketiem, rakstiem, komentāriem. Par Jūsu un mūsu brīvību!” (Saite uz rakstu - https://pietiek.com/raksti/par_jusu_un_musu_brivibu/.)
Šodien tikai retais no apskatniekiem (šeit nav ruma par Kremļa piebarotiem) nerunā par to, kā pašreiz Ukrainā izšķiras ne tikai ukraiņu liktenis. Tas, kā beigsies šis karš, lielā mērā noteiks turpmāko notikumu gaitu pasaulē. Vai nu rietumvalstu neizlēmības priekšā nostiprināsies Kremļa saimnieka nekaunība, konsekventi realizējot savu jau iepriekš paziņoto mērķi - atjaunot Krievijas ietekmes sfēru atbilstoši tam, kāda tā bija pirms PSRS sabrukuma, vai arī patiesi iedarbīgu Rietumu sankciju (embargo uz energoresursu eksportu, atslēgšana no SWIFT, Krievijas valdošās elites un viņu ģimenes locekļu naudas konfiskācija) un pilnīgas Krievijas izolācijas rezultātā šis režīms sabruks tādā vai citādā veidā.
Abos variantos gala vinnētājs būs Ķīna, kas pašreiz mēģina nosēdēt uz diviem krēsliem, cenšoties nesaraut attiecības ar ASV un citām rietumvalstīm - saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem – un vienlaikus izmantojot Krieviju kā savu kabatas vaukšķi, lai pārbaudītu Rietumu patieso spēku vai vājumu. Pirmajā gadījumā Ķīna nostiprināsies kā superlielvalsts uz neizlēmīgo un gļēvo rietumvalstu fona, savukārt otrajā variantā Ķīna no novājinātās Krievijas dabūs tās dabas resursus par pusvelti un, iespējams, realizēs savu senloloto sapni - atgūt teritorijas Sibīrijā un Tālajos austrumos (apt. 1,5 milj. kvadrātkilometru), ko, kā ķīnieši uzskata, Krievijas impērija tai netaisnīgi atņēma 19.gadsimtā.
Vēl viens būtisks moments. Daudzi apskatnieki, analizējot Putina it kā neracionālo rīcību, uzbrūkot Ukrainai. apgalvo, ka vecis ir nojūdzies, nav pie pilna prāta, dzīvo citā realitātē utt., utml. Patiesībā radīt šādu iespaidu ir izdevīgi pašam Putinam - turēt Rietumus patstāvīgā stresā, gaidot, kad aptrakušais vecis uzsāks kodolkaru, un tādējādi, eicinot rietumvalstu neizlēmību savas agresivitātes priekšā. Tāpēc jau arī tiek tiražēti šie apokaliptiskie scenāriji par ASV pārvēršanu kodolpelnos, šausminošu triecienu ar hiperskaņas raķetēm, par savu nokļūšanu paradīzē un rietumvalstu vietu peklē utml. Vienlaicīgi Kremļa augstākās amatpersonas atklāti apsver iespēju izmantot taktiskos kodolieročus lokālos konfliktos (N.Patruševa doktrīna). Un pēdējā “odziņa”- atklāti draudi Rietumiem “iemaukt tā, ka maz neliksies”, ja kāds mēģinās iejaukties, ko viņš izteica savā uzrunā, sākoties iebrukumam Ukrainā.
Protams, ne es, ne kāds cits nezina, kas Kremļa saimniekam ir galvā, tomēr iepriekš minētais scenārijs ir maz ticams, kaut vai tāpēc, ka tam nepiekritīs pašreiz vienīgais Krievijas sabiedrotais un vienlaicīgi sizerēns - Ķīnas Tautas Republika. Turklāt diez vai Kremļa elite un viņu Rietumos dzīvojošie ģimenes locekļi visi bez izņēmuma ir pašnāvnieki, un, pat ja vecim tiešām jumts būs aizbraucis, tad gan jau kādam trāpīsies pa rokai kāda smaga tintnīca, “novičoks” vai vēl kas cits. Lūgsim Dievu, lai rietumvalstis un, pirmkārt, jau ASV nepakļautos šai šantāžai, tā lai baltiešiem kārtējo reizi nenāktos pielāgoties iekarotāju spēles noteikumiem un viņu “vērtību” skalai.
Var likties, ka šeit sarakstītais ne visai atbilst virsrakstam, tāpēc paskaidrošu, ka nākamajā rakstā, kas paredzēts kā turpinājums šim, tiks apskatītas konkrētas lietas Latvijas drošības kontekstā un, proti, – Ukrainas karadarbības analīze no militāri taktiskā viedokļa, iespējamie notikumu scenāriji atklātas agresijas gadījumā pret Latviju un nepieciešamie pasākumi.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
