Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts ir turpinājums 27.02.2022 šajā portālā publicētajam, un, kā jau tas tika pieteikts, šeit būs īsa Ukrainas karadarbības analīze, kā arī apskatīts viens no iespējamiem scenārijiem atklātas agresijas gadījumā no Krievijas puses attiecībā pret kādu no Baltijas valstīm.

Un tā – par karadarbības gaitu Ukrainā. Cik var spriest no publiski pieejamas informācijas, tad agresors savā taktikā nav ieviesis neko jaunu, tas pats, kas WWII, tikai ieroči nāvējošāki - spēku koncentrācija un izvēršana pierobežā, ultimāts vai provokācija, raķešu apšaude un aviācijas triecieni infrastruktūras un militāriem objektiem, sauszemes iebrukums vairākos virzienos ar mērķi sasaistīt pretinieka spēkus, lai atvieglotu uzbrukumu galvenajā virzienā - uz galvaspilsētu.

Raksta tapšanas brīdī (27.februāris) izskatās, ka Krievijas ofensīva ir nobremzējusies un no agresora puses tiek doti mājieni par miera sarunām. Acīmredzot Kremļa saimnieks nebija gaidījis ukraiņu sīvo pretošanos, plašo atbalstu viņu cīņai un nopietnu sankciju ieviešanu.

Galvenais, lai ukraiņi iztur un neparakstās zem agresora ultimatīvajām prasībām. Pašreiz laiks ir viņu sabiedrotais. Izskatās, ka Kremlis ir apjucis, un tas man atgādina Vācijas uzbrukumu PSRS 1941.gadā, kad Staļins līdz pēdējam brīdim neticēja notikušajam, jo tika barots no savu izlūkdienestu un pietuvināto puses ar informāciju, kas atbilda viņa uzskatiem un plāniem un kas rezultātā izrādījās tālu no realitātes.

Cepuri nost prezidenta Zeļenska priekšā, kurš, atbildot uz amerikāņu piedāvājumu viņu evakuēt no Kijevas, atbildēja - “evakuēt mani nav nepieciešams, dodiet labāk munīciju”. Šai sakarā prātā nāk “mačo” Putins, sēdošs iepretim savam sarunu biedram 10 m gara galda galā, lai tik, pasargi, Dievs, nesaķertu Covid.

Un tomēr, cik var saprast no tīmeklī pieejamās informācijas tad Kijeva pienācīgi sagatavojusies aizsardzībai nebija. Kā izsakās paši Kijevas iedzīvotāji, tad viņi līdz pēdējam brīdim neticēja pilna mēroga uzbrukuma iespējamībai un pat pats Ukrainas prezidents, atbildot uz Baidena vairākkārtējiem brīdinājumiem, izteicās, ka nav nepieciešams celt paniku, jo ukraiņiem pašiem labāk redzams.

Ir šaubas par to, vai savlaicīgi ir bijusi sagatavota pilsētas aizsardzība atbilstoši kaujas taktikai blīvi apdzīvotā vietā, par ko būs runa šī raksta 3.daļā. Civiliedzīvotāju evakuācija savlaicīgi netika veikta, komandantstunda tika ieviesta 24.februārī, bet vispārēja mobilizācija tika izsludināta nākošajā dienā, kad Kijevas ielās jau bija parādījušies Krievijas diversanti.

Ja Zeļenskis ar valdību ir izlēmis neatstāt Kijevu, tad acīmredzot būtu nepieciešams izveidot alternatīvu valdību ar atbilstošām pilnvarām, izvietojot to valsts rietumdaļā, tā lai Kijevas krišanas un valsts okupācijas gadījumā tai būtu iespējas evakuēties uz Poliju un no turienes vadīt partizānu karu Ukrainā.

No sirds novēlot ukraiņiem nosargāt savu valsti, bet neuzņemoties prognozēt turpmāko notikumu gaitu, apskatīšu hipotētisku scenāriju gadījumam, ja agresoram izdodas pievilkt papildspēkus un aplenkt Kijevu.

Kā piemērs tam tiks apskatīta Groznijas ieņemšana otrās Čečenijas kampaņas laikā, kad atšķirībā no iepriekšējās Krievija realizēja pilsētas ieņemšanas operāciju atbilstoši kara mākslas likumiem.

2003.gadā izdotajā ASV sauszemes karaspēka instrukcijā „Kaujas operācijas pilsētā” ir rakstīts: „Krievijas pieredze Čečenijā 1994.gadā nodemonstrēja arvien pieaugošo kaujas operāciju lomu pilsētvidē. Čečenu kaujinieki pēc neveiksmīga mēģinājuma noturēt pozīcijas ārpus pilsētas nolēma pārvērst Groznijas pilsētu kaujas laukā. Kaujas darbības sarežģītība pilsētvidē un acīmredzamas priekšrocības, realizējot aizsardzību, kompensēja viņu atpalicību skaitliskajā un tehniskajā ziņā. Pilsētvide nodrošināja čečeniem patvērumu no uguns, palīdzēja slēpt pozīcijas un manevrus.”

Otrās Čečenijas kampaņas laikā 2000. gadā krievu taktika jau ievērojami atšķīrās. Tā vietā, lai sūtītu bruņutehniku frontālā uzbrukumā, tā tika izmantota pilsētas aplenkšanai un pilnīgai izolācijai. Pilsētā tika iesūtīti snaiperi, lai iznīcinātu pretinieka dzīvo spēku un veiktu izlūkošanu. Artilērijas vadība netika veikta centralizēti, bet tika pakļauta atsevišķām apakšvienībām, veicot apšaudi nevis pa platībām, bet pa konkrētiem mērķiem. Krievijas BS vadība pa radio paziņoja par mierīgo iedzīvotāju evakuācijas maršrutiem, paredzot, ka to izmantos čečenu kaujinieki, lai pamestu pilsētu. Rezultātā čečeni nokļuva mīnu laukos un iepriekš sagatavotos slēpņos.

Tagad par NATO plāniem Baltijas valstu un Polijas aizsardzībā.

Visa līdzšinējā Latvijas drošības politika vismaz līdz 2014. gadam tika balstīta uz NATO līguma 5. pantu. Turklāt netika pat apsvērts jautājums par to, cik efektīvs būs NATO atbildes trieciens agresoram un kādas konsekvences tas izraisīs Latvijas valstij, jo tika uzskatīts, ka NATO līgums darbojas ka 100% drošs jebkura agresora noturēšanas faktors, pēdējam apzinoties atbildes trieciena neizbēgamību.

Tas, ka agresijas gadījumā pret Baltijas republikām NATO reaģēs ar zināmu nobīdi laikā, acīmredzot tika paredzēts arī 2010. gadā izstrādātajā šo valstu aizsardzības plānā, kas paredzēja, ka Krievijas agresijas gadījumā tiks iesaistītas deviņas NATO divīzijas - ASV, vācu, britu un poļu. Tāpat plāns paredzēja NATO jūras spēku izvietojumu Polijas ostās Gdaņskā un Gdiņā, kā arī iznīcinātāju F - 16 eskadriļu un transportlidmašīnu C - 130 Hercules izvietošanu Polijas lidlaukos. Agresijas gadījumā uz Poliju tiek pārsviesti NATO ātrās reaģēšanas spēki, izmantojot jau minētās ostas un lidlaukus.

Par to liecināja arī NATO mācību Steadfast Jazz - 2013 scenārijs, kas paredzēja NATO spēku iesaistīšanos jau pēc Igaunijas okupācijas no nenosaukta agresora puses. Nav jābūt militāristam, lai saprastu, ka NATO spēku pārsviešanai, pirmkārt, ir jākontrolē desantzonas - jūras ostas un lidostas, kas spēj uzņemt attiecīgus transportlīdzekļus un, otrkārt, jākontrolē akvatorija un gaisa telpa desantoperāciju zonā - pasākumi, kuru realizācija pretinieka okupētā teritorijā ir problemātiska.

Plānu pārvietot NATO spēkus pa sauszemi caur 65 km plato Suvalku koridoru var droši atmest, ņemot vērā, ka Kaļiņingradas apgabalā izvietotie Iskander taktisko raķešu kompleksi ar darbības rādiusu 500 km ļauj ne vien pilnībā bloķēt šo šauro zemes strēli, bet, iespējams, arī sasniegt Polijā izvietotos NATO lidlaukus. Pievienojiet tam Baltkrievijā izvietotos Smerč (70 - 120 km). Viss tas radīja iespaidu, ka šis “plāns” tika radīts, vadoties pēc principa - te jums būs jūsu plāns, tikai atšujaties.

2020. gadā pēc baltiešu un Polijas uzstājīgiem lūgumiem NATO beidzot apstiprināja atjaunoto aizsardzības plānu Polijai un Baltijas valstīm. Plāns saprotamu iemeslu dēļ ir noslepenots, un man, atvaļinātam seržantam, tas nav pieejams. Var pieņemt, ka tas paredz pakāpenisku NATO spēku klātbūtnes palielināšanu un pretgaisa aizsardzības sistēmu nostiprināšanu šajās valstīs. Turklāt saskaņā ar J.Stoltenberga teikto tiek palielināta esošo NATO spēku gatavības pakāpe. Tas paredz tā saucamo “četru trīsdesmitnieku” izveidi, kur dalībvalstis izdala 30 bataljonus, 30 kaujas lidmašīnu eskadriļas un 30 kaujas kuģus, kas izvietoti savās valstīs, bet krīzes gadījumā būs kaujas gatavībā 30 dienu laikā. Plāns arī paredz infrastruktūras izveidi, kas nodrošinātu šo spēku pārvietošanu Eiropā.

Iepriekš NATO ietvaros jau bija izveidoti ātrās reaģēšanas spēki (NATO Response Force - NRF) 40 tūkstošu vīru sastāvā. Savukārt NRF ietvaros 2014. gadā tika izveidota Apvienotā paaugstinātas gatavības operatīvā grupa (Very High Readiness Joint Task Force - VJTF) 6400 vīru sastāvā. Šos spēkus NATO dalībvalstis vada rotācijas kārtībā, un tos tiek plānots izvērst iespējamā krīzes rajonā 5 dienu laikā. Cik zināms, tad šie spēki tiek komplektēti ar kaujas tehniku un munīciju, ko nodrošina vadību veicošā dalībvalsts. Šeit uzreiz rodas jautājums - cik ilgam karadarbības periodam tiek veikts munīcijas un tehnikas rezerves daļu aprēķins? Un vēl viens, varbūt ne visai korekts jautājums - vai attiecīgās dalībvalsts, kas nodrošinās VJTF vadību, personālsastāvam būs nepieciešamais morālais stimuls aizstāvēt svešu teritoriju? Viena lieta ir mācības, bet kaut kas cits reāls karš.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā, var prognozēt līdzīgu agresora rīcību iebrukuma sākuma stadijā jau zināmā secībā, kā tas tika aprakstīts raksta sākumā, bet ar dažām niansēm. Nianses var noteikt atšķirības teritorijas reljefā - Ukrainā pamatā līdzenumi, Latvijā meži un purvi, kas apgrūtina kolonnu izvēršanos kaujas formācijā un piesaista pie ceļiem.

 Ka jau minēju iepriekš, NATO atjaunotais aizsardzības plāns ir noslepenots, tādēļ šajā rakstā nav iespējams prognozēt tālāku notikumu attīstība gaitu, un man atliek nobeigumā pievienot dažus jautājumus NATO plānotajiem, negaidot atbildi, bet ar pārliecību, ka atbildes būtu precīzas un apstiprinošas.

Sākotnējie pieņēmumi:

Krievija plāno pilna mēroga uzbrukumu vienai no Baltijas valstīm;

Agresora spēku izvēršana iebrukumam tiek realizēta, veicot nepieciešamos maskēšanas pasākumus, piemēram mācības.

Jautājumi:

Cik ilgs laiks nepieciešams agresoram spēku izvēršanai pierobežā, lai sākotnējā stadijā nodrošinātu vismaz trīskārtēju spēku pārsvaru?

Vai Baltijā esošā pretgaisa aizsardzības sistēma nodrošinās vismaz daļēju militāro objektu, tai skaitā komandcentru, lidlauku, armijas noliktavu un ostu aizsardzību pret agresora raķešu apšaudi un aviācijas triecieniem?

Vai tiks nodrošināta gaisa telpas kontrole virs Baltijas valstu un Baltijas jūras akvatorijas, kas nepieciešams NATO papildspēku nogādāšanai krīzes skartajā teritorijā?

Nākošajā rakstā, kurš plānots kā turpinājums šim, tiks apskatīts otrais variants - scenārijs, kad dažādu iemeslu dēļ NATO ātrās reaģēšana spēki netiek nosūtīti un 5.pants netiek iedarbināts vai iedarbināts daļēji, neparedzot NATO tiešu militāru iejaukšanos.

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

62
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem

FotoGrieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Lasīt visu...

21

Porcelāna skandāli un Nacionālā apvienība

FotoTrīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Lasīt visu...

21

Jaunā politiķa solījums

Foto1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Lasīt visu...

21

Tiesības būt stulbam

FotoRit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Lasīt visu...

21

Sargsuņi rej, karavāna mīcās tālāk

FotoNesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Lasīt visu...

21

Kluso apvērsumu mehānisms

FotoLikumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Lasīt visu...

21

Vai viņi uzbruks arī Rainim un Čakam? Karš pret kultūru Rīgā

FotoTik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Andrejs Upīts bija jauks un labs okupācijas varas kolaborants

Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka...

Foto

Kad beigsies karš Ukrainā?

Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim...

Foto

Es esmu tikls un šķīsts, ticiet man!

Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas...

Foto

Nacionālās apvienības viltus patrioti: Ogres mēra Egila Helmaņa gadījums

Lai turpinātu diskusiju par Ogrē nenotikušo bēdīgi slavenā “Latvijas pilsoņa/latvieša” Pētera Avena porcelāna “podu” un “podiņu” izstādi,...

Foto

Gruzijas mācībstundas

Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies...

Foto

Kam traucē Upīša piemineklis?

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem,...

Foto

Vērtību arguments (jebkura) pieminekļa aizstāvībai

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas nenogremdējamais Jānis tiešām nenogrims?

Šodien notika Latvijas jaunlaiku vēsturē lielākais brīnums. Pati bezgrēcīgākā un tautas mīlētākā - Aizsardzības ministrija atzina, ka tiešām būs...

Foto

Par nelikumībām un reputācijas graušanu Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā „Rīdzene”

Atkārtoti lūdzam nepieļaut kārtējo Rīgas nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu sporta skolā Rīdzene....

Foto

Kāpēc kolektīvais Soross zaudē Ukrainā?

Dzirdu bāleliņu - patriotu gaudas, tāpēc lietošu maksimāli precīzus apzīmējumus, distancējoties no plašplūsmas ziņu avotu paredzamās indoktrinācijas un nu jau pavisam...

Foto

Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija

Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un...

Foto

Par LIZDA falšumu

Skolotāji ATKAL draud ar Vislatvijas streiku, ja mēneša laikā netiks izpildītas "viņu" prasības. Tas, ka valdības vadītāji ar Krišjāni Kariņu un LIZDA vadītāju...

Foto

Iespējamā kļūda VID EDS saistībā ar gada ienākumu deklarāciju

Informēju, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D3 sadaļu, parādās šāda absurda formula, rēķinot apliekamus ienākumus no citiem...

Foto

Veselības budžets: daudz aizņemsimies, daudz tērēsim un cerēsim, ka veselības joma zels un plauks, bet mums nav nojēgas, kā šo veselības jomas uzplaukumu sasniegt

Savu iepriekšējo...

Foto

Vai Latvijas vēsturiskajām zemēm jāatgriežas Dzimtenes ostās?

Mēs nokavējām 30 gadus no brīža,kad sajuka Teherānas-Jaltas-Potsdamas pēckara ģeopolitiskā arhitektūra. Varbūt mēs nesapratām, kāpēc San Francisko antihitleriskā koalīcija...

Foto

Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās

Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas....

Foto

Populisms un sabiedrība

Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas...

Foto

Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?

AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijai: pieteikums darbam Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam

Ar šo vēlos pieteikties darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam. Mans vārds ir...

Foto

Vēlēšanās zaudējušie paristi un bordānisti vēlas jums atriebties, ogrēnieši

Godātie ogrēnieši un pilsētas viesi! Vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka plānoto masku šovu* Jūsu pilsētā organizē...

Foto

Galvenais atbildīgais pasūtījuma lietā pret Lapsu un Liepnieku “atrast jebko” ir ģenerālprokurors Stukāns

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav oriģināls, tā ir viņa būtība izvairīties no atbildības,...