Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr valdības politiķi komentē medijiem centienus pārliecināt ES valstis vērienīgām sankcijām (kas tagad ir veiksmīgi izdevies), mums būtu laiks beidzot ieklausīties vienmēr nenopietni uztvertajos ekspertu aicinājumos sakārtot arī savu pagalmu. Neatkarīgi no tā, vai tiks lemts par kopējām sankcijām Krievijas gāzei un naftai, ir laiks maksimāli atteikties no dabasgāzes Latvijas enerģētikā.

Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kas neiegūst ne kilograma akmeņogļu, ne litra naftas un ne kubikmetra dabasgāzes. Par spīti tam Krievijas dabasgāzes lobijs ir bijis klātesošs gandrīz katrā lēmumu pieņemšanā, lai veidotu Latviju atbilstoši savām interesēm. Ilgus gadus nerisinātā atkarība no Krievijas gāzes šogad būs viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem, ja Krievija atteiks piegādes. Un, protams, jāapsver atteikšanās no tās arī pašiem.

Kamēr Ukrainā Krievijas armija veic kara noziegumus, katrs Latvijas iedzīvotājs diemžēl turpina tos apmaksāt. Dabasgāzei ir loma gan apkures, gan elektroenerģijas un, pateicoties aktīvai lobēšanai, – nedaudz pat transporta nodrošināšanā.

Daži valdības paziņojumi pēc Krievijas iebrukuma un kara noziegumiem Ukrainā liecina par atskurbšanu un vēlmi tomēr kaut ko mainīt. Šādos brīžos aiz simboliskajiem un politiskās atrādīšanās soļiem svarīgi nepazaudēt tiešām svarīgās rīcības. Lai nodrošinātu reālas pārmaiņas, ir nepieciešams skaidri atzīt aizvadīto gadu kļūdainos lēmumus.

Nav dabasgāzes patēriņa, kas nestiprinātu Krieviju

Atkarība no dabasgāzes ir un būs atkarība no Krievijas, neatkarīgi no šī brīža plāniem par citiem gāzes piegādātājiem vai skaistās nākotnes ūdeņraža sapņiem, kas piepildīšot esošo infrastruktūru. Krievijas dabasgāzes daļa Eiropas un pasaules patēriņā un līdz ar to – ietekmē uz cenām – ir liela. Jo mazāks būs mūsu kopējais gāzes patēriņš, jo mazāka arī Kremļa lēmumu ietekme uz Latviju.

Atteikšanās no dabasgāzes Latvijas enerģētikā jau tuvākajās desmitgadēs ir neizbēgama, vai to vēlamies vai nē. Latvijas interesēs šai pārejai uz energoneatkarību jābūt savlaicīgai un sagatavotai. Taču Krievijas gāzes lobijs vēlējies redzēt pāreju uz vietējiem resursiem novēlotu, haotisku un nesamērīgi dārgu.

Kremlim Latvijā bija nepieciešama nespējīga enerģētikas un klimata politika bez ilgtermiņa lēmumiem. Neraugoties uz Eiropas Savienības sniegtajām iespējām stratēģiski ieguldīt atjaunojamā enerģijā, tieši šādu nostāju Latvijas valdības politiķi gadiem ilgi ir snieguši. Daži no ekspolitiķiem apmaiņā saņēmuši Krievijas gāzes apmaksātus siltus amatus.

Izgāšanās arī Eiropas līmenī

Latvijā ierasts sarežģītākās tēmās klausīties Briseles padomos. Dabasgāzes jautājumos tas gan noticis ļoti selektīvi. Regulāri ticis aizmirsts, ka ES klimatneitralitātes mērķi neizbēgami ietver atteikšanos no teju visa dabasgāzes patēriņa līdz 2050. gadam un ka tam nepieciešams sagatavoties. Taču skandalozi izskanējušais Eiropas Komisijas priekšlikums savā ieguldījumu taksonomijā atzīt dabasgāzi par ilgtspējīgu (kas tāda nav) ticis plaši izplatīts kā mierinājums un aicinājums neveikt pārāk straujas poltiskās kustības. Šī politiskā kļūda tiek izmantota kā pamatojums ar dabasgāzes aizvietošanu nekur nesteigties, lai arī tajā iekļautie nosacījumi nekad uz Latviju neattiektos.

Pat Eiropas Investīciju banka paudusi, ka šādai taksonomijai nesekos, tā vietā piemērojot augstākus standartus. Ļoti ticams, ka līdzīgu pieeju izmantos arī privātie ieguldītāji, tādā veidā potenciāli padarot visu ES ilgtspējas taksonomijas veidošanu par bezjēdzīgu vingrinājumu. Balstīt lēmumus par enerģētiku šajā EK katastrofālajā kļūdā nevar. Līdzīgi kā Vācija labojusi Nord Stream 2 kļūdu, jācer, ka (ar Latvijas atbalstu) tiks izlabota arī šī.

Kopējā enerģētiskā drošība un klimata politika regulāri vājināta valstu ekonomisko interešu dēļ. Diemžēl Latvijas pārstāvji biežāk uz Eiropas politiskās skatuves pārstāvējuši fosilo resursu nekā nacionālās intereses. Tādā veidā Latvija pielikusi arī savu roku Eiropas nesagatavotībā dabasgāzes krīzēm, kā arī mazinājusi ieguldījumu iespējas vietējos energoresursos.

Latvijas interesēs vienmēr ir bijusi zinātnei atbilstoša Eiropas klimata un enerģētikas politika. Taču tās stiprināšanā nozīme ir nevis vārdiem, bet darbiem. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir viduvējs, taču pat tajā iekļautajiem mērķiem nav paredzēts finansējums.

Latvija ar katru gadu zaudē savas vēsturiski augstās pozīcijas zaļās enerģijas īpatsvara līderu sarakstā. Igaunijā un Lietuvā strauji attīstās lēta vēja enerģija. Tikmēr Latvijā dažu pašvaldību nemākulība un valdības intereses trūkums kavē nacionāli stratēģisku vēja parku būvniecību ar privāto uzņēmumu iniciatīvu.

Līdzīga bēdu ieleja ir energoefektivitātes jomā, kur ēku renovācijā vairākas reizes atpaliekam no Lietuvas tempiem un arī pašu nospraustajiem mērķiem.

Visus šos trūkumus apkopo jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022). Latvija tajā pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Katra reize, nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus, padziļinājusi atkarību no Krievijas gāzes. Tāpat tā vājinājusi Latvijas pozīcijas, lai panāktu nostājas maiņu arī starptautiskajā klimata politikā.

Rīgā gāzi glābj… vides aizsardzība

Īpaši spilgti Krievijas gāzes lobija darbs parādās tad, kad beidzot kādi būtiski lēmumi tiek pieņemti. Rīgas dome gada nogalē apstiprināja speciālistu sagatavotos noteikumus par apkures iekārtām, kuros gaisa kvalitātes mērķi salāgoti ar klimata mērķiem.

Saprotu, ka šie noteikumi daudziem radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo iepriekš nekādu norāžu par dabasgāzi kā nevēlamu resursu no lēmumu pieņēmējiem nav bijis. Saprotu, ka tie radījuši bažas par kārtējiem apgrūtinājumiem un izmaksām, jo, atzīstu, Rīgas dome tiešām neizdarīja nepieciešamo skaidrojošo darbu pirms noteikumu pieņemšanas.

Taču šajos plānos ar dabasgāzes katlu uzstādīšanas aizliegumu no 2030. gada beidzot tika pateiks skaļi tas, kas ministriju gatavotajos plānos un ilgtermiņa dokumentos atrodams starp rindiņām – dabasgāzei kā energoresursam Latvijā nav nākotnes un tam jāgatavojas laikus. Skaidrs, ka līdztekus tam nepieciešama arī pašvaldības un nacionālo atbalsta programmu darbība, lai pakāpeniski pāreju uz vietējiem resursiem veicinātu tiem, kas nekādus ieguldījumus atļauties nevar.

Pat ignorējot Krievijas armijas finansēšanu, iedzīvotājiem nevajadzētu šodien ieguldīt tehnoloģijās, kuras nākotnē skars plaši ierobežojumi. Jāpiemin, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra ieteikusi ES liegt pārdot fosilās gāzes katlus jau no 2025. gada. Šīs priekšlikums gan politisku atbalstu neguva, taču tas noteikti atgriezīsies dienaskārtībā.

Rīgas domes lēmums izsauca plašu dabasgāzes lobija kampaņu, kurā tika uzstāts uz dabasgāzes draudzīgumu videi un gandrīz vai dziedinošo ietekmi uz gaisa kvalitāti. Šajās kampaņās tika noklusēta slāpekļa piesārņojuma ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgā, kura būtisks avots ir tieši individuālā gāzes apkure. Tomēr būtiskākā maldināšana ir dabasgāzi, Latvijas otro lielāko oglekļa dioksīda piesārņojuma avotu, nosaukt par videi draudzīgu.

Šādas maldinošas kampaņas mūsu sabiedrībai izmaksā dārgi. Tas liek apsvērt dabasgāzei piemērot ātro kredītu vai farmācijas uzņēmumiem piemērotos aizliegumus reklāmas materiālos paust maldinošu informāciju. Iespējams, jāskatās uz dabasgāzes reklāmu tabakas produktu līmenī – un jāaizliedz jebkādas reklāmas aktivitātes dabasgāzes uzņēmumiem, tajā skaitā – atbalsts.

Jāpiebilst, ka pēc šīs kampaņas vairākas dabasgāzes lobija minētās frāzes diemžēl parādījās arī VARAM sagatavotajā atzinumā par noteikumiem, kas neļāva tiem Rīgā stāties spēkā. Arī ministrijas atzinumā ignorēta slāpekļa piesārņojuma ietekme, kas rada labvēlīgu kontekstu dabasgāzei. Šajā pašā atzinumā gan Rīgas plāni savienot gaisa kvalitātes un klimata mērķus novērtēti kā vērtīgi un pilnībā atbilstoši nacionālajai politikai. Taču vienlaikus tie neesot pieļaujami.

Paredzams, ka jau tuvākajās dienās notiks sarunas ar VARAM ekspertiem, lai atrisinātu pārpratumus un virzītos tālāk.

Latvija bez dabasgāzes

Ar šo problēmu uzskaitījumu nevēlos grimt pesimismā vai nepiemērotā laikā sākt vainīgo meklēšanu. Šā gada 24. februāris ir izmainījis Eiropu. Šveice ir gatava atteikties no neitralitātes Krievijas sankciju jautājumā. Vācija ir pārskatījusi visu savu ārpolitiku un enerģētikas politiku. Ceru, ka tas ir iemesls atstāt neizdarības un mazspēju pagātnē arī Latvijā.

Jau šobrīd Latvijā veidojas jauna speciālistu, politiķu un iedzīvotāju koalīcija pret dabasgāzi. Tai ir jāpanāk pārmaiņas. Ir jādod skaidrs mandāts Latvenergo ieguldīt vēja parku attīstībā un jānoņem šķēršļi citiem uzņēmumiem, kas to gatavi darīt.

Ir jānoņem sistemātiskie ierobežojumi ēku renovācijai, no lēmumu pieņemšanas līdz finansējumam. Pirmais solis būtu atbalstīt PVN samazināšanu ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas šobrīd lieki sadārdzina īpašnieku līdzmaksājumus jaunajās atbalsta programmās. Tāpat ir jāsagatavo skaidrs plāns, laika grafiks, lai maksimāli samazinātu dabasgāzes īpatsvaru enerģijas patēriņā.

Ir jāpārskata viss īstermiņa rīcību plāns, lai samazinātu dabasgāzes patēriņu jau tagad. Rīgā esam gatavi to darīt un aicinām līdzīgu nostāju īstenot arī citviet. Vislabākais brīdis visiem šiem pasākumiem būtu bijis pirms 10 vai 20 gadiem. Nākamais labākais ir tagad.

* Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (Par!/Progresīvie)

Novērtē šo rakstu:

8
119

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...