Kārtējā Krievijas specdienestu neprofesionalitātes paraugstunda vai izplānota speciālā operācija
Kasīklis20.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik dzīvojam ļoti piepildītā laikā. Visapkārt notiek daudzi un dažādi notikumi. Protams, ka vieni no aktuālākajiem ir notiekošie procesi Baltkrievijā un Krievijā. Protams, ka arī COVID – 19 nekur nav pazudis. Tomēr starp notikušajiem notikumiem ir atrodami arī savā ziņā nopietni, vienlaikus arī uzjautrinoši notikumi.
Viens no šādiem notikumiem ir Krievijas Ārlietu ministrijas pirmdienas paziņojums, ka tā ir izsaukusi Nīderlandes pilnvaroto lietvedi, lai izteiktu protestu saistībā ar, kā apgalvo Maskava, Krievijas militārā atašeja izspiegošanu Nīderlandē.1 Tiek pausts, ka Krievijas militārā atašeja oficiālajā automašīnā ir atklāta “spiegošanas iekārta”.
Savukārt Krievijas ziņu portālā informācija bija jau nedaudz precīzāka. Pirmkārt, ziņu virsraksts vēstīja - Krievijas militārā atašeja Nīderlandē automašīnā atrasts “žučoks” (slēpta sarunu noklausīšanās iekārta). Savukārt ziņas tekstā bija norādīts, ka militārā atašeja automašīnā atrasta izsekošanas iekārta.2
Tagad pēc kārtas – kamdēļ uzskatu, ka šis notikums ir uzjautrinošs? Iesākumā, ja paskatāmies pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas, tad izriet, ka viņi paši tā līdz galam pat nezina, kas īsti ir atrasts. Proti, vai atrasta slēpta noklausīšanās ierīce vai izsekošanas iekārta.
Piekritīsiet, ir paliela atšķirība starp šīm ierīcēm. Ja ar vienas palīdzību noklausās automašīnā sēdošo sarunas, tad ar otro var fiksēt automašīnas pārvietošanos. Automašīnu pārvietošanos parasti fiksē GPS iekārta. Tiesa, kādu laiku automašīnas jau no rūpnīcas ir aprīkotas ar GPS iekārtām.
Tālāk nelielai atkāpei, manuprāt, jau nu nevienam vairs nav noslēpums, ka tā saucamie Krievijas militārie atašeji darbojas nevis diplomātiskajā, bet gan izlūkošanas jomā, tautas valodā runājot – ir spiegi.
Manis minēto izteikti raksturo tas, ka Albānija par izlūkdarbību izraidīja Krievijas vēstniecības diplomātu Vladislavu Fiļipovu, kurš ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkvedis, taču tagad diplomāts-spiegs nominēts militārā atašeja pozīcijai netālu no Albānijas esošajā Bosnijā un Hercegovinā.3
Nevar nepieminēt, ka Viktora Suvorova grāmatā „Spiegošanas pamati” izsmeļoši ir aprakstīts, kādās pozīcijās darbojas GRU virsnieki, un viena no tām tieši ir – militārie atašeji. Tie, kuri nezina, V.Suvorovs ir bijušais GRU legālās rezidentūras Ženēvā darbinieks (īstajā vārdā – Vladimirs Rezuns).
Labi, varam secināt, ka Krievijas militārais atašejs ir spiegs un no publiskajā telpā izskanējušās informācijas nav iespējams saprast, kas tad īsti viņa automašīnā ir ticis atrasts.
Vislielāko jautrību, manuprāt, tomēr rada fakts, ka kaut kas ir ielikts militārā atašeja automašīnā. Protams, ja izskanējusī informācija ir patiesa. Kamdēļ jautrība – tamdēļ, ka tas nozīmē, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Kamdēļ tā – pavisam vienkārši.
Sāksim ar to, ka diplomātu automašīnas parasti atrodas vēstniecību teritorijās, kuras no ārpuses apsargā attiecīgās valsts policija, bet no iekšpuses jau Krievijas specdienestu pārstāvji. Ja agrāk PSRS vēstniecības iekšpusē apsargāja Valsts drošības komitejas cilvēki (VDK), tad pašlaik Krievijas vēstniecības apsargā Ārējā izlūkošanas dienesta speciālā uzdevumu vienība “Zaslon” kaujinieki. (Jāatzīmē, ka līdzšinējais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir VDK Pirmās galvenās pārvaldes un PSRS Centrālās izlūkošanas dienesta pēctecis).
Papildus, kā noprotams pēc V.Suvorova grāmatām, katrā PSRS, un loģiski, ka tagad arī Krievijas vēstniecībā ir arī GRU specvienību kaujinieki. Turklāt vēstniecībās ir saucamās tehniskās daļas, kuru uzdevumi ir nepieļaut nekādu tehnisko iejaukšanos kā vēstniecības teritorijā, tā arī vēstniecību automašīnās.
Arī ārpus vēstniecības sienām diplomātiskās automašīnas netiek atstātas bez uzmanības. Varbūt arī paši esat ievērojuši, automašīnas ar sarkanajām numura zīmēm (šādā krāsā ir tikai diplomātisko transportlīdzekļu numuri) parasti nestāv pilsētas ielās bez cilvēku klātbūtnes.
Līdz ar to jebkādu ierīču ievietošana šādās automašīnās nevar palikt nepamanīta. Nu, ja nu vienīgi attiecīgie dienesti ir nekompetenti pēc būtības vai arī attiecīgajā gadījumā, maigi sakot, gulējuši. Te nu kaut kā šim negribētos ticēt.
Zinot visu iepriekš minēto, tad rodas cita versija – stāsts par it kā ievietoto ierīci Krievijas militārā atašeja automašīnā ir izdomāts un faktiski ir kāds elements kādai citai, bet tagad jau Krievijas speciālajai operācijai.
Ja kāds man tagad pārmet, ka veidoju “sazvērestības” teoriju, tad nu gan paliek secinājums, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Turklāt pat divas reizes. Pirmā reize – noguļot, ka militārā atašeja automašīnā tiek ievietota kāda ierīce. Otrā reizi – par savu neprofesionalitāti paziņojot to sabiedrībai.
1 https://www.tvnet.lv/7041341/krievija-parmet-niderlandei-militara-ataseja-izspiegosanu
2 https://ria.ru/20200817/1575887198.html
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-albanijas-izraiditu-krievijas-diplomatu-spiegu-nomine-diplomata-amatam-bosnija.d?id=51661881
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
