Kārtējā Krievijas specdienestu neprofesionalitātes paraugstunda vai izplānota speciālā operācija
Kasīklis20.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik dzīvojam ļoti piepildītā laikā. Visapkārt notiek daudzi un dažādi notikumi. Protams, ka vieni no aktuālākajiem ir notiekošie procesi Baltkrievijā un Krievijā. Protams, ka arī COVID – 19 nekur nav pazudis. Tomēr starp notikušajiem notikumiem ir atrodami arī savā ziņā nopietni, vienlaikus arī uzjautrinoši notikumi.
Viens no šādiem notikumiem ir Krievijas Ārlietu ministrijas pirmdienas paziņojums, ka tā ir izsaukusi Nīderlandes pilnvaroto lietvedi, lai izteiktu protestu saistībā ar, kā apgalvo Maskava, Krievijas militārā atašeja izspiegošanu Nīderlandē.1 Tiek pausts, ka Krievijas militārā atašeja oficiālajā automašīnā ir atklāta “spiegošanas iekārta”.
Savukārt Krievijas ziņu portālā informācija bija jau nedaudz precīzāka. Pirmkārt, ziņu virsraksts vēstīja - Krievijas militārā atašeja Nīderlandē automašīnā atrasts “žučoks” (slēpta sarunu noklausīšanās iekārta). Savukārt ziņas tekstā bija norādīts, ka militārā atašeja automašīnā atrasta izsekošanas iekārta.2
Tagad pēc kārtas – kamdēļ uzskatu, ka šis notikums ir uzjautrinošs? Iesākumā, ja paskatāmies pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas, tad izriet, ka viņi paši tā līdz galam pat nezina, kas īsti ir atrasts. Proti, vai atrasta slēpta noklausīšanās ierīce vai izsekošanas iekārta.
Piekritīsiet, ir paliela atšķirība starp šīm ierīcēm. Ja ar vienas palīdzību noklausās automašīnā sēdošo sarunas, tad ar otro var fiksēt automašīnas pārvietošanos. Automašīnu pārvietošanos parasti fiksē GPS iekārta. Tiesa, kādu laiku automašīnas jau no rūpnīcas ir aprīkotas ar GPS iekārtām.
Tālāk nelielai atkāpei, manuprāt, jau nu nevienam vairs nav noslēpums, ka tā saucamie Krievijas militārie atašeji darbojas nevis diplomātiskajā, bet gan izlūkošanas jomā, tautas valodā runājot – ir spiegi.
Manis minēto izteikti raksturo tas, ka Albānija par izlūkdarbību izraidīja Krievijas vēstniecības diplomātu Vladislavu Fiļipovu, kurš ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkvedis, taču tagad diplomāts-spiegs nominēts militārā atašeja pozīcijai netālu no Albānijas esošajā Bosnijā un Hercegovinā.3
Nevar nepieminēt, ka Viktora Suvorova grāmatā „Spiegošanas pamati” izsmeļoši ir aprakstīts, kādās pozīcijās darbojas GRU virsnieki, un viena no tām tieši ir – militārie atašeji. Tie, kuri nezina, V.Suvorovs ir bijušais GRU legālās rezidentūras Ženēvā darbinieks (īstajā vārdā – Vladimirs Rezuns).
Labi, varam secināt, ka Krievijas militārais atašejs ir spiegs un no publiskajā telpā izskanējušās informācijas nav iespējams saprast, kas tad īsti viņa automašīnā ir ticis atrasts.
Vislielāko jautrību, manuprāt, tomēr rada fakts, ka kaut kas ir ielikts militārā atašeja automašīnā. Protams, ja izskanējusī informācija ir patiesa. Kamdēļ jautrība – tamdēļ, ka tas nozīmē, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Kamdēļ tā – pavisam vienkārši.
Sāksim ar to, ka diplomātu automašīnas parasti atrodas vēstniecību teritorijās, kuras no ārpuses apsargā attiecīgās valsts policija, bet no iekšpuses jau Krievijas specdienestu pārstāvji. Ja agrāk PSRS vēstniecības iekšpusē apsargāja Valsts drošības komitejas cilvēki (VDK), tad pašlaik Krievijas vēstniecības apsargā Ārējā izlūkošanas dienesta speciālā uzdevumu vienība “Zaslon” kaujinieki. (Jāatzīmē, ka līdzšinējais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir VDK Pirmās galvenās pārvaldes un PSRS Centrālās izlūkošanas dienesta pēctecis).
Papildus, kā noprotams pēc V.Suvorova grāmatām, katrā PSRS, un loģiski, ka tagad arī Krievijas vēstniecībā ir arī GRU specvienību kaujinieki. Turklāt vēstniecībās ir saucamās tehniskās daļas, kuru uzdevumi ir nepieļaut nekādu tehnisko iejaukšanos kā vēstniecības teritorijā, tā arī vēstniecību automašīnās.
Arī ārpus vēstniecības sienām diplomātiskās automašīnas netiek atstātas bez uzmanības. Varbūt arī paši esat ievērojuši, automašīnas ar sarkanajām numura zīmēm (šādā krāsā ir tikai diplomātisko transportlīdzekļu numuri) parasti nestāv pilsētas ielās bez cilvēku klātbūtnes.
Līdz ar to jebkādu ierīču ievietošana šādās automašīnās nevar palikt nepamanīta. Nu, ja nu vienīgi attiecīgie dienesti ir nekompetenti pēc būtības vai arī attiecīgajā gadījumā, maigi sakot, gulējuši. Te nu kaut kā šim negribētos ticēt.
Zinot visu iepriekš minēto, tad rodas cita versija – stāsts par it kā ievietoto ierīci Krievijas militārā atašeja automašīnā ir izdomāts un faktiski ir kāds elements kādai citai, bet tagad jau Krievijas speciālajai operācijai.
Ja kāds man tagad pārmet, ka veidoju “sazvērestības” teoriju, tad nu gan paliek secinājums, ka Krievijas specdienesti kārtējo reizi ir parādījuši savu nekompetenci. Turklāt pat divas reizes. Pirmā reize – noguļot, ka militārā atašeja automašīnā tiek ievietota kāda ierīce. Otrā reizi – par savu neprofesionalitāti paziņojot to sabiedrībai.
1 https://www.tvnet.lv/7041341/krievija-parmet-niderlandei-militara-ataseja-izspiegosanu
2 https://ria.ru/20200817/1575887198.html
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-albanijas-izraiditu-krievijas-diplomatu-spiegu-nomine-diplomata-amatam-bosnija.d?id=51661881
Seko mums 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
