Kārtējais „Attīstībai/Par” apmaksātais raksts „Delfos”: nesmejieties, bet es jums mēģināšu iestāstīt, ka esam nozīmīgi nostiprinājuši veselības aprūpes sistēmu
Daniels Pavļuts22.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Liberāļi ir cilvēki, kuri jau tagad grib dzīvot nākotnē, bet ir pārāk slinki vai augstprātīgi, lai pie tā pieliktu roku," tā filmā "Skandāls" (Bombshell, 2019) ironiski nosaka konservatīvā ASV televīzijas kanāla "Fox News" vadītājs Rodžers Eils. Šie vārdi man iespiedās atmiņā, jo tie satur gan patiesu, gan arī, manuprāt, kliedzoši nepatiesu apgalvojumu.
No vienas puses, mēs, liberāļi, piedāvājam sabiedrībai ideju par labāku nākotni, atvērtāku sabiedrību un modernāku valsti. Citiem vārdiem, virzību uz priekšu, nekavējoties aizspriedumos, pagātnes romantikā un novecojušās prāta konstrukcijās. No otras puses, mēs bieži tiekam uzskatīti par augstprātīgiem.
Tomēr cilvēki ar atvērtu un liberālu skatu uz pasauli saprot to, ka labāka nākotne vienmēr prasa enerģiju, personisko ieguldījumu un drosmi. Četros gados mēs apvienībā "Attīstībai/Par!" esam darījuši, reformējuši un, tā nu ir sanācis, bijuši atbildīgi par jomām, kuras "iznesa" smagākās krīzes.
Pienākums ir atbildība. Apvienība "Attīstībai/Par!" vēlējās uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari. Mums bija idejas par tās reformu. Bet 2020. gadā no Vuhaņas atnāca pavisam cita veida un apjoma uzdevums – pasargāt Latvijas cilvēku dzīvības no pandēmijas.
Pateicoties pašaizliedzīgam veselības nozares cilvēku darbam, mums ir izdevies izglābt vairākus tūkstošus cilvēku. Vēl nezinām, vai varam uzskatīt pandēmiju par uzvarētu, bet divu gadu laikā esam nozīmīgi nostiprinājuši savu veselības aprūpes sistēmu un izejam no krīzes laika daudz spēcīgāki.
Ir veikti milzīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Daudzās Latvijas slimnīcās notiek būvdarbi, tās paplašinās un modernizējas. Mediķu algas ir teju dubultojušās. Ieguldījumi veselības aprūpē ir sasnieguši aptuveni 4,5% no IKP (neskaitot vienreizējos Covid-19 īstermiņa izdevumus).
Bet arī ar šo līmeni Latvija vēl arvien ir priekšpēdējā vietā ieguldījumos veselībā Eiropas valstu vidū. Tāpēc tie būs jāpalielina arī turpmāk. To dara visas saprātīgas valstis – pieejama, efektīva, kvalitatīva un precīza medicīna kļūst aizvien dārgāka, sabiedrība noveco, un ieguldījumi veselības un sociālajā aprūpē aug straujāk, nekā IKP.
Mēs esam reformu spēks. Tās tagad jāturpina. Pārveidot birokrātiski smagnējo, fragmentēto nozari par tādu, kuras centrā ir cilvēks. Pacients, ārsts, topošais ārsts, mācībspēks, palīgpersonāls. Cilvēcīga veselības aprūpe. Tas varbūt izklausās vienkārši un pašsaprotami, taču patiesībā, lai sasniegtu šādu veselības aprūpes nākotni, būs vajadzīga gan milzīga enerģija, gan drosme, gan empātija.
Pārmaiņas nepieciešamas jau izglītības līmenī, – t.s. veselības pratība ir jāintegrē Latvijas skolu programmā (t.s. kompetenču modeļa ietvaros). Skolēniem jāveido pamatizpratne par cilvēka veselību un tās kopsakarībām. Īpaši jāatbalsta skolotāji, lai tiem būtu pievilcīgs mācību saturs veselības pratībai. Tā ir svarīga visa mūža garumā – par veselīgu dzīvesveidu izglītots cilvēks uzņemas atbildību par savu veselību, izdara labākas izvēles un dzīvo ilgāk un labāk.
Mūsu uzdevums ir pārbūvēt veselības aprūpes sistēmas pamatu, modernizēt, padarīt pieejamāku un kvalitatīvāku primāro jeb ģimenes ārstu līmeni visā Latvijā. Mēs zinām, cik liela slodze gulstas uz ģimenes ārstiem, ka jauni profesionāļi vairās kļūt par ģimenes ārstiem un viņu darba kvalitāte ir dažāda. Pandēmijas laiks ir parādījis, ka bez papildu resursiem un modernizācijas ģimenes ārstu darbā mums būs grūti uzlabot iedzīvotāju apmierinātību un veselības iznākumus.
"Attīstībai/Par!" ir spēks Latvijas modernizācijai. Arī veselības aprūpē. Iespējams, visspilgtāk to atspoguļo veselības aprūpes digitalizācija. Tā nepieciešama ne tikai lielās sistēmiskās lietās (topošā jaunā digitālās veselības platforma klibojošās "E-veselības" vietā), bet arī ikdienā – pacientu aprūpē un ikdienas dzīvē. Šodienas pacienti jau dabiski sagaida, ka saņems atgādinājumu par nepieciešamību potēties, ka varēs digitāli pieteikties pie speciālista, varēs sazināties ar ģimenes ārstu arī attālināti, ka viņu veselības stāvokli varēs novērtēt ar internam pieslēgtas, valkājamas ierīces palīdzību.
Digitalizācija lielās un mazās lietās būs nozīmīgs faktors, lai Latvijā taptu patiešām integrēta, cilvēkam draudzīga veselības aprūpe. Lai tiktu nojauktas aprūpes līmeņu, ārstniecības iestāžu, medicīnisko profilu mākslīgās robežas un pirmkārt tiktu domāts par pacientu un mediķu ērtībām. Tā nav nekāda fantastika, taču priekšā stāv milzīgs darbs, lai padarītu to par realitāti.
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis saka – mūsu lielākais uzdevums ir veidot nevis tādu sistēmu, ar kuru cilvēkam ir jācīnās, bet sistēmu, kura cīnās par cilvēku. Tāpēc pāri slimnīcu tīkla sakārtošanai un ieguldījumiem infrastruktūrā, pāri digitalizācijai un pārvaldības reformām, ir vesels, veselīgs cilvēks. Psihiski, fiziski, sociāli vesels, labklājīgs un pilnvērtīgi darboties spējīgs cilvēks.
Veselība ir pamatvērtība, no kuras izriet viss pārējais, vesels cilvēks ir arī mūsu nacionālās drošības jautājums. Un mums, liberāļiem, ir jāturpina atcerēties, ka drošāka un labklājīgāka rītdiena ir jāizcīna, tā nepienāks pati par sevi.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
