Iesaki rakstu: 
Kā norāda avots no Valsts drošības dienesta, 2023.gada 7.augustā Latvijas drošības iestādes darbinieki, par apdraudējumu valsts drošībai, citiem vārdiem sakot, par sadarbošanos ar Krievijas Federācijas drošības dienestiem, aizturēja vairākas personas, starp kurām ir Igors Bobirs un Raitis Dolgovs. Abas šīs personas ir cieši saistītas ar Latvijas tiesībusargājošās iestādēs strādājošām amatpersonām, partijai Jaunā vienotība pietuvinātām personām un atsevišķiem Latvijā vadošajiem uzņēmumiem. I.Bobira un R.Dolgova iztikas pelnīšana ir tieši saistīta ar cigarešu kontrabandu un “jautājumu risināšanu” Valsts ieņēmumu dienestā.
Īpašu uzmanību pelnījis bijušais kriminālpolicijas darbinieks R.Dolgovs, kurš neskatoties uz to, ka oficiāli ir izšķīris laulību, turpina kopdzīvi ar VID Iekšējās drošības pārvaldes līdzšinējā direktota Aigara Prusaka labo roku - direktora vietnieci izmeklēšanas jautājumos Natāliju Dolgovu, kas tostarp aizvieto A.Prusaku viņa prombūtnē.
Jāatzīmē, ka tieši Iekšējās drošības pārvalde ir tā VID struktūrvienība, kura ir atbildīga par kontrabandas un korupcijas apkarošanu, tāpat katra VID darbinieka, radinieku un viņu dzīves biedra reputācijas izskatīšanu. VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki var skatīties un skatās jebkuru informāciju, neatskaitoties nevienai citai drošības iestādei, un, iegūstot informāciju un nododot to trešajām personām, ne tikai var radīt, bet reāli arī rada apdraudējumu valstij.
VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, neskatoties uz virkni publiskajā telpā izskanējušo kompromitējušo informāciju par viņu, neskatoties uz to, ka viņš ir saistīts ar Juri Jurašu, 2023.gada augustā partijas Jaunā vienotība pārstāvētā Finanšu ministrija atļāva iecelt par VID Nodokļu un muitas lietu pārvaldes direktoru, kā saka, “āzi par dārznieku”.
Otrā persona, kurai ir vērts pievērst uzmanību, ir 1970.gadā dzimušais Igors Bobirs, kurš ir bijušais VDK darbinieks un labs aktīvā dienestā esoša Kaļiņingradas ģenerāļa draugs.
I.Bobiram un R.Dolgovam tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kas vienlaicīgi ietekmēja Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka vietnieces Natālijas Dolgovas veselības stāvokli, un viņa bija spiesta doties uz “slimības lapas”.
I.Bobira uzņēmums SIA “Lake Property” nomā telpas Rīgā, Klijānu ielā 23. Šīs telpas tiek iznomātas ne tikai SIA “Lake Property” vajadzībām, bet arī, lai nodrošinātu drošu tikšanās vietu īpaši nozīmīgām personām. Šīs telpas dažreiz apciemo Aleksandrs Rjabkins un cigarešu ražotnes Latvijā un Ukrainā īpašnieks D.Bezdolnijs.
Minēto draugu kompāniju vieno viens viņu sens paziņa Juris Jurašs. Jau „miljona kukuļa piedāvājuma” lietā Jurašam figurēja I.Bobirs. Cigarešu biznesa paplašināšanas nolūkā J.Jurašs iepazīstināja D.Bezdolniju ar bēdīgi slaveno uzņēmēju, SIA “Stiga RM” īpašnieku Andri Ramoliņu, kurš, kā apgalvo avoti, mantkārības dzīts, savulaik nodrošināja D.Bezdolnijam iespēju savā uzņēmumu teritorijā Kuldīgā uzglabāt nelegālās cigaretes.
A.Ramoliņa veiksmīgās uzņēmējdarbības pamats ir pazīšanās ar J.Jurašu, kurš ilgus gadus ir nodrošinājis viņam “jautājumu kārtošanu” dažādās ministrijās, LIAA, Konkurences padomē, kā arī nodrošinājis milzīga atbalsta saņemšanu no VID Covid pandēmijas laikā.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
