Iesaki rakstu: 
Jau kārtējo reizi uz Ministru kabinetu (MK) tiek virzīts veselības ministres I.Viņķeles (A/Par) pieprasījums pēc papildu naudas no finansēm neparedzētiem gadījumiem Covid 19 analīžu veikšanai, un atkal tie ir tuvu 3 miljoni eiro, kas būtiski neatšķiras no iepriekšējā. Kaut testēšana tiek veikta jau no pavasara, Veselības ministrija (VM) izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" ir virzījusi uz MK tikai 9. jūnijā, kad arī tie tikuši apstiprināti.
Tie paredz, kādi papildu pakalpojumi saistībā ar analīžu ņemšanu tiks apmaksāti, taču nepasaka ne principus, ne arī ko citu, kā tie tiks parēķināti, kā tiek pārbaudīti piestādītie rēķini un cik katru mēnesī saņem katrs sniedzējs.
VM kārtējā pieprasījumā var lasīt, ka papildus Latvijas infektoloģijas centra laboratorijai analīzes - veic divas privātās laboratorijas (E.Gulbja un Centrālā laboratorija) un nu jau zinātniskais institūts Bior, kaut papildu miljoni tika piešķirti tieši lielo slimnīcu iekārtām un aprīkojumam, lai tās labāk sagatavotos otrajam vilnim un būtu gatavas uzņemt smagi slimos pacientus.
Izskatās, ka ne P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PKUS), ne Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca aparatūru diagnostikai nav uzskatījusī par vajadzīgu iegādāties un uzsākt Covid 19 testēšanu. Minētās iekārtas var izmantot arī citu infekciju diagnostikai, bet tas nav bijis ministres I.Viņķeles dienas kārtībā, un, piemēram, PKUS ir iegādājusies skapīšus un ginekoloģiskos krēslus it kā dzemdības Covid 19 pacientēm notiktu tikai šajā klīnikā, kur varbūt citas vietas ir jau piemērotas.
Cik noprotams, par šo naudu arī stiprinās psihiatrijas dienestu, būvējot jaunus korpusus. Šo līdzekļu pamatu izlietojumu jau ir sākusi vērtēt Valsts kontrole, bet jau tagad var teikt, - ja arī būs kādi pārkāpumi, tad ministre I.Viņķele arogantā balsī pamācīs, ka mediķi taču zina labāk, ko vajag, un visi oponenti tiks kaunināti un apklusināti.
Visām Universitātes slimnīcām gan tagad ir jaunas padomes pilnā sastāva, taču diemžēl neredz, ka kaut kas būtu mainījies to darbā, izņemot to, ka slimnīcu valdes priekšēdētājiem katram ir alga 8000 eiro mēnesī.
Atbilstoši minētajiem MK noteikumiem nr.555 par veiktu testu skaitu tiek maksāts par pozitīvu un negatīvu rezultātu, taču publiski nekur nav redzama summa - cik tā ir. Nacionālais veselības dienests neatklāj, cik ir šī cena un kā tikusi aprēķināta. Arī laboratorijas cenu nenosauc, jo visiem viss ir pa brīvu un var nākt jebkurš kaut katru dienu. Pārskatot iepriekšējos pieprasījumus, var redzēt, ka Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) tikuši apmaksāti reaktīvi, taču privātajiem - izmeklējums.
Rodas jautājums, kādēļ LIC strādā faktiski par pašizmaksu, bet citiem ir iespējams saņemt cenu, kurā, iespējams, ietverta arī peļņa. Aptuveni rēķinot, LIC izmaksas par vienu paraugu uz reaktīviem ir 20-30 eiro robežās atkarībā no iekārtas, Centrālās laboratorijas mājas lapā atrodama cena - 80 eiro kā par maksas analīzi.
Lieki piebilst, ka atbilstoši MK nr.555 noteikumiem apmaksā arī transporta izdevumus, aizsarglīdzekļus un citus izdevumus, kas saistīti ar testēšanu un vairāk attiecas uz privāto sektoru. Kaut vai aptuveni pieņemot, ka uzcenojums par vienu analīzi ir vairāk par 100%, tad pavisam vienkārši varam aprēķināt privāto laboratoriju peļņu, un tai pat laikā nav skaidri ministres I.Viņķeles efektīvās pārvaldības principi.
Ir redzams, kā tiek pārmaksāts un arī tiks pārmaksāts katru mēnesi par to, ko var, bet negrib veikt valsts universitāšu slimnīcu laboratorijas. Tai pat laikā atkal tiek runāts par zemām mediķu algām un līdzekļu trūkumu sistēmā.
Pārskatot privāto laboratoriju pelņu, izskatās, ka tik augsts peļņas procents ir arī citām analīzēm un tās nevar sūdzēties par finanšu līdzekļu trūkumu, jo uz laboratorijas pakalpojumiem ir atceltas kvotas un, jo vairāk strādā, jo vairāk saņem. Kārtējais melnais caurums, kur aiziet valsts nauda, - tieši tāpat kā radioloģijas jomā, kur uzcenojums bijušajam ministram I.Eglītim ļauj pelnīt miljonus ar SIA Vizuālā diagnostika starpniecību kā tās līdzīpašniekam.
Seko mums 
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
