Kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu
Ingārs Daibe*07.04.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Tiekam nostādīti dilemmas priekšā – no vienas puses ir ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīva atteikties no ūdens skaitītāju biežās verifikācijas, uzstādot modernākus un it kā uzticamākus, bet no otras puses ir TV3 apzinātie kāda konkrēta piegādātāja lobēšanas riski.
Šis ir kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu, bet politiķu kritiķi visur saskata ieinteresētību. Taču abas šīs puses aizmirst, ka ir arī trešie – tie, uz kuriem attiecas rosinātās un nopeltās normas. Šajā gadījumā tie ir mājokļu īpašnieki.
Privātmājās dzīvojošos ūdens skaitītāju nomaiņa rada mazākas problēmas. Tur skaitītāju regulāro nomaiņu verifikācijai varētu aizstāt ar pārbaudēm gadījumos, ja novērojamas netipiskas ūdens patēriņa izmaiņas.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās skaitītāju neprecizitāte rada ļoti būtiskas problēmas – ar visu verifikāciju pārsvarā gadījumu nesakrīt dzīvokļos esošo skaitītāju uzrādītā patēriņa summa ar maģistrālā ievadmezgla skaitītāja uzrādīto. Vai skaitītāju regulāra nomaiņa ar mērķi pārbaudīt to precizitāti šo problēmu atrisina? Nē! Varbūt glābiņš būtu veco nomaiņa pret attālināti nolasāmiem? Nav par to pārliecības! Vai uzņēmuma „Rīgas ūdens” veiktā maģistrālo skaitītāju nomaiņa ir risinājums? Kā prakse rāda, ne vienmēr.
Kā rīkoties?
Šķiet risinājums ir vienkārša pieejā: beidziet visu regulēt, jau tā viss pārlieku saregulēts! Beidziet uzspiest kādu vienīgo jums šķietami pareizo rīcības modeli! Ļaujiet dzīvokļu īpašnieku kopībai pašai izlemt, vai uzticēties skaitītajiem vai ne. Tajos gadījumos, kad sakritīs mājas un dzīvokļu kopuma skaitītāju rādījumi, nebūs pamata ne skaitītājus mainīt, ne lieku reizi pārbaudīt. Taču, ja būs rādījumu atšķirība, pati dzīvokļu īpašnieku kopība kopā ar pārvaldnieku būs tieši ieinteresēta atrast un novērst problēmas cēloni. Gluži kā tas ir gadījumos ar nestrādājošu ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, televizoru vai viedtālruni.
Arī to, vai izvēlēties klātienē vai attālināti nolasāmo skaitītāju un no kura piegādātāja, lai nosaka patērētājs, izvērtējot produkta kvalitāti un uzticamību nevis kādus vecus vai jaunus regulējumus.
Kāds oponēs, ka nu tik visi sapirksies sazin kur ražotus, vislētākos un neuzticamos? Nepārspīlēsim! Kā jau teikts, – ja ar skaitītāju rādījumiem būs problēmas, tad tās tieksies pēc iespējas ātrāk novērst. Cita lieta, ka patērētājam jāvar izvēlēties savām iespējām un līdzdalības gatavībai atbilstīgu produkta veidu – vieni negrib sevi apgrūtināt ar skaitītāju rādījumu ziņošanu un attiecīgi ir gatavi par to vairāk maksāt, tas ir maksāt par savu komfortu, bet citi skaita katru centu savā maciņā tāpēc labāk lietos ne tik modernu skaitītāju toties lētāku.
Vai pakalpojuma sniedzējs, Rīgas gadījumā SIA “Rīgas ūdens”, var ar pārliecību teikt, ka uz maģistrālā ievadmezgla uzstādītais ūdens skaitītājs skaita precīzi? Kāpēc tas nav moderns attālināti nolasāms?
Mēs, namu pārvaldnieki, sava darba ikdienā redzam, cik atšķirīgi ir cilvēki. Visus pēc vienas mērauklas mērīt nevajadzētu un visiem vienādu inovatīvo pakalpojumu uzspiest noteikti nevajadzētu. Toties tas, kas būtu atbalstāms – papildu pilnvaru došana dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas noteikti kalpotu arī katalizatots lielākām rūpēm par dzīvojamām mājām kopumā.
* Domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
