Kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu
Ingārs Daibe*07.04.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Tiekam nostādīti dilemmas priekšā – no vienas puses ir ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīva atteikties no ūdens skaitītāju biežās verifikācijas, uzstādot modernākus un it kā uzticamākus, bet no otras puses ir TV3 apzinātie kāda konkrēta piegādātāja lobēšanas riski.
Šis ir kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu, bet politiķu kritiķi visur saskata ieinteresētību. Taču abas šīs puses aizmirst, ka ir arī trešie – tie, uz kuriem attiecas rosinātās un nopeltās normas. Šajā gadījumā tie ir mājokļu īpašnieki.
Privātmājās dzīvojošos ūdens skaitītāju nomaiņa rada mazākas problēmas. Tur skaitītāju regulāro nomaiņu verifikācijai varētu aizstāt ar pārbaudēm gadījumos, ja novērojamas netipiskas ūdens patēriņa izmaiņas.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās skaitītāju neprecizitāte rada ļoti būtiskas problēmas – ar visu verifikāciju pārsvarā gadījumu nesakrīt dzīvokļos esošo skaitītāju uzrādītā patēriņa summa ar maģistrālā ievadmezgla skaitītāja uzrādīto. Vai skaitītāju regulāra nomaiņa ar mērķi pārbaudīt to precizitāti šo problēmu atrisina? Nē! Varbūt glābiņš būtu veco nomaiņa pret attālināti nolasāmiem? Nav par to pārliecības! Vai uzņēmuma „Rīgas ūdens” veiktā maģistrālo skaitītāju nomaiņa ir risinājums? Kā prakse rāda, ne vienmēr.
Kā rīkoties?
Šķiet risinājums ir vienkārša pieejā: beidziet visu regulēt, jau tā viss pārlieku saregulēts! Beidziet uzspiest kādu vienīgo jums šķietami pareizo rīcības modeli! Ļaujiet dzīvokļu īpašnieku kopībai pašai izlemt, vai uzticēties skaitītajiem vai ne. Tajos gadījumos, kad sakritīs mājas un dzīvokļu kopuma skaitītāju rādījumi, nebūs pamata ne skaitītājus mainīt, ne lieku reizi pārbaudīt. Taču, ja būs rādījumu atšķirība, pati dzīvokļu īpašnieku kopība kopā ar pārvaldnieku būs tieši ieinteresēta atrast un novērst problēmas cēloni. Gluži kā tas ir gadījumos ar nestrādājošu ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, televizoru vai viedtālruni.
Arī to, vai izvēlēties klātienē vai attālināti nolasāmo skaitītāju un no kura piegādātāja, lai nosaka patērētājs, izvērtējot produkta kvalitāti un uzticamību nevis kādus vecus vai jaunus regulējumus.
Kāds oponēs, ka nu tik visi sapirksies sazin kur ražotus, vislētākos un neuzticamos? Nepārspīlēsim! Kā jau teikts, – ja ar skaitītāju rādījumiem būs problēmas, tad tās tieksies pēc iespējas ātrāk novērst. Cita lieta, ka patērētājam jāvar izvēlēties savām iespējām un līdzdalības gatavībai atbilstīgu produkta veidu – vieni negrib sevi apgrūtināt ar skaitītāju rādījumu ziņošanu un attiecīgi ir gatavi par to vairāk maksāt, tas ir maksāt par savu komfortu, bet citi skaita katru centu savā maciņā tāpēc labāk lietos ne tik modernu skaitītāju toties lētāku.
Vai pakalpojuma sniedzējs, Rīgas gadījumā SIA “Rīgas ūdens”, var ar pārliecību teikt, ka uz maģistrālā ievadmezgla uzstādītais ūdens skaitītājs skaita precīzi? Kāpēc tas nav moderns attālināti nolasāms?
Mēs, namu pārvaldnieki, sava darba ikdienā redzam, cik atšķirīgi ir cilvēki. Visus pēc vienas mērauklas mērīt nevajadzētu un visiem vienādu inovatīvo pakalpojumu uzspiest noteikti nevajadzētu. Toties tas, kas būtu atbalstāms – papildu pilnvaru došana dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas noteikti kalpotu arī katalizatots lielākām rūpēm par dzīvojamām mājām kopumā.
* Domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
