Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kārtējais tieslietu ministra Jāņa Bordāna skaļais publiskais paziņojums – šoreiz par „ļoti daudzām apspriedēm”, kurās tiekot spriests, kā atbrīvoties no „tādiem cilvēkiem” kā viņa partijas biedrs Juris Jurašs – faktiski ir izrādījies blefs.

„Šobrīd notiek ļoti daudzas apspriedes šeit valstī starp ļoti ietekmīgiem cilvēkiem ar milzīgiem finanšu resursiem, kā panākt to, lai tādi cilvēki kā Juris Jurašs nemaisītos viņiem pa kājām,” – šādas ziņas tieslietu ministrs pagājušā gada 31. oktobrī pauda Latvijas radio tiešraidē.

Pēc šī nopietnā paziņojuma gan Tieslietu ministrijai, gan pašam ministram tika pieprasīts par katru no šīm „ļoti daudzajām apspriedēm”, par kurām viņš esot informēts, sniegt ziņas par to norises laiku, vietu, dalībniekiem, apspriestajām tēmām un arī veidu, kādā šīs ziņas tieslietu ministram izdevies iegūt.

Tāpat tieslietu ministrs tika aicināts atklāt, vai viņš ar šo informāciju, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem pret ļoti augstu valsts amatpersonu – Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ir vērsies tiesībsargāšanas iestādēs un kādas tieši ziņas tām sniedzis.

Taču izrādījās, ka ne ministrija, ne ministrs nekādu informāciju par „ļoti daudzajām apspriedēm” un it kā iecerēto atbrīvošanos no J. Juraša un viņam līdzīgiem ļaudīm nav gatavi sniegt: ministrija, kuras vadītājs regulāri piemin bezkompromisa tiesiskumu, nolēma ignorēt Informācijas atklātības likumā noteikto informācijas sniegšanas termiņu.

Tā kā saistībā ar skaļo paziņojumu un iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija aicināta rīkoties arī Valsts policija, tā veica savu pārbaudi, kuras rezultāti tagad liek secināt – tieslietu ministra apgalvojumi ir bijuši tikai blefs.

Kā izriet no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina oficiālās atbildes, policija ir aicinājusi sniegt paskaidrojumus par viņiem zināmiem faktiem ne tikai J. Bordānu, bet arī „ietekmīgajiem cilvēkiem pa kājām maisošos” J. Jurašu.

Taču nekādu konkrētu informāciju amatpersonas nav varējušas sniegt. „Iepazīstoties ar saņemtajiem paskaidrojumiem, informācija par, iespējams, izdarītiem vai plānotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem attiecībā pret Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru J. Jurašu netika konstatēta,” apliecina A. Grišins. Nekāda informācija, kas liecinātu par izdarītu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu, tā arī neesot saņemta.

Tikai pēc Valsts policijas veiktās pārbaudes beigām un gandrīz pusotru mēnesi pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas savu oficiālo atbildi sniedza Tieslietu ministrija, taču arī šajā dokumentā nebija sniegtas ziņas ne par vienu no „ļoti daudzajām apspriedēm”, kurās it kā tiekot spriests par J. Jurašu un viņam līdzīgiem ļaudīm. Arī par to, vai J. Bordāns ar viņa rīcībā it kā esošo informāciju ir vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, atbilde sniegta netika.

Tā vietā ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs nāca klajā ar jaunu versiju par ministra paziņojumu – J. Bordāna vārdi „šobrīd notiek ļoti daudzas apspriedes šeit valstī starp ļoti ietekmīgiem cilvēkiem ar milzīgiem finanšu resursiem, kā panākt to, lai tādi cilvēki kā Juris Jurašs nemaisītos viņiem pa kājām” ministrijas amatpersonas ieskatā esot „atreferējums”, kas turklāt esot „izrauts no konteksta”.

„Papildus norādu, ka “[..] panākt to, lai [..] nemaisītos [..] pa kājām”, ir iespējams, arī neveicot noziedzīgu nodarījumu,” punktu J. Bordāna skaļajam paziņojumam oficiālajā atbildē pielika Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

144
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi