Kārtējais solis uz beztiesiskumu: KNAB aicina paredzēt iespēju apturēt „nepareizu” vakcinācijas sertifikātu darbību tikai uz aizdomu pamata
KNAB26.10.2021.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), reaģējot uz KNAB un Valsts policijas veiktajām izmeklēšanām par pretlikumīgi iegūtiem vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātiem, aicina paredzēt tiesības veselības nozares atbildīgajām institūcijām uz laiku apturēt vakcinācijas sertifikātu darbību gadījumos, ja tiesībaizsardzības iestādēm izmeklēšanas laikā radušās aizdomas par vakcinācijas fakta viltošanu. Šāds ierosinājums radies KNAB un veselības aprūpes jomas pārstāvju kopīgu pārrunu ceļā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume (attēlā): “KNAB lietvedībā pašlaik ir viens kriminālprocess, kura izmeklēšanas laikā radušās aizdomas par vairāk nekā simts personām, kas, iespējams, ieguvušas sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu bez vakcinācijas. Šādu aizdomu gadījumos gan KNAB, gan citām institūcijām ir sasietas rokas, lai tūlītēji pārliecinātos par saņemto sertifikātu pamatotību un novērstu iespējamus draudus sabiedrības veselībai. KNAB ieskatā, nepieciešams paredzēt atbildīgajām veselības nozares institūcijām pilnvaras pārliecināties, vai tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā nonākušās personas vakcinācijas sertifikātu ieguvušas vakcinācijas ceļā.”
Lai šādos gadījumos tūlītēji novērstu draudus sabiedrības veselībai, KNAB ieskatā veselības nozares atbildīgajām institūcijām jāparedz pilnvaras apturēt tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā nonākušo sertifikātu darbību. Minētajās pilnvarās tostarp tiktu paredzētas tiesības nosūtīt personu uz valsts apmaksātām Covid-19 laboratoriskajām analīzēm. Ja persona atteiktos veikt šādas analīzes vai laboratoriski neapstiprinātos vakcīnas iedarbības rezultātā radušos antivielu klātbūtne organismā, vakcinācijas sertifikāta darbība tiktu apturēta.
KNAB konceptuāli atbalsta Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kuros rosināts noteikt kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādi, kā arī atbrīvot no kriminālatbildības personas, kas labprātīgi ziņojušas par viltota sertifikāta iegādi. Tajā pašā laikā KNAB norāda, ka gan spēkā esošais regulējums, gan ierosinātās likuma izmaiņas piedāvātajā redakcijā neļauj tiesībaizsardzības un veselības nozares atbildīgajām institūcijām rīkoties proaktīvi un pietiekami efektīvi, ja radušās aizdomas par viltotu vakcinācijas pret Covid-19 faktu.
KNAB izmeklētajā kriminālprocesā vienai medicīnas darbiniecei un divām fiziskām personām ir tiesības uz aizstāvību. Savukārt trim personām anulēti prettiesiski iegūtie vakcinācijas sertifikāti.
KNAB aicina personas, kas prettiesiskā ceļā ieguvušas vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu, labprātīgi vērsties Valsts policijā.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
