Kārtējais solis uz beztiesiskumu: KNAB aicina paredzēt iespēju apturēt „nepareizu” vakcinācijas sertifikātu darbību tikai uz aizdomu pamata
KNAB26.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), reaģējot uz KNAB un Valsts policijas veiktajām izmeklēšanām par pretlikumīgi iegūtiem vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātiem, aicina paredzēt tiesības veselības nozares atbildīgajām institūcijām uz laiku apturēt vakcinācijas sertifikātu darbību gadījumos, ja tiesībaizsardzības iestādēm izmeklēšanas laikā radušās aizdomas par vakcinācijas fakta viltošanu. Šāds ierosinājums radies KNAB un veselības aprūpes jomas pārstāvju kopīgu pārrunu ceļā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume (attēlā): “KNAB lietvedībā pašlaik ir viens kriminālprocess, kura izmeklēšanas laikā radušās aizdomas par vairāk nekā simts personām, kas, iespējams, ieguvušas sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu bez vakcinācijas. Šādu aizdomu gadījumos gan KNAB, gan citām institūcijām ir sasietas rokas, lai tūlītēji pārliecinātos par saņemto sertifikātu pamatotību un novērstu iespējamus draudus sabiedrības veselībai. KNAB ieskatā, nepieciešams paredzēt atbildīgajām veselības nozares institūcijām pilnvaras pārliecināties, vai tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā nonākušās personas vakcinācijas sertifikātu ieguvušas vakcinācijas ceļā.”
Lai šādos gadījumos tūlītēji novērstu draudus sabiedrības veselībai, KNAB ieskatā veselības nozares atbildīgajām institūcijām jāparedz pilnvaras apturēt tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā nonākušo sertifikātu darbību. Minētajās pilnvarās tostarp tiktu paredzētas tiesības nosūtīt personu uz valsts apmaksātām Covid-19 laboratoriskajām analīzēm. Ja persona atteiktos veikt šādas analīzes vai laboratoriski neapstiprinātos vakcīnas iedarbības rezultātā radušos antivielu klātbūtne organismā, vakcinācijas sertifikāta darbība tiktu apturēta.
KNAB konceptuāli atbalsta Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kuros rosināts noteikt kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādi, kā arī atbrīvot no kriminālatbildības personas, kas labprātīgi ziņojušas par viltota sertifikāta iegādi. Tajā pašā laikā KNAB norāda, ka gan spēkā esošais regulējums, gan ierosinātās likuma izmaiņas piedāvātajā redakcijā neļauj tiesībaizsardzības un veselības nozares atbildīgajām institūcijām rīkoties proaktīvi un pietiekami efektīvi, ja radušās aizdomas par viltotu vakcinācijas pret Covid-19 faktu.
KNAB izmeklētajā kriminālprocesā vienai medicīnas darbiniecei un divām fiziskām personām ir tiesības uz aizstāvību. Savukārt trim personām anulēti prettiesiski iegūtie vakcinācijas sertifikāti.
KNAB aicina personas, kas prettiesiskā ceļā ieguvušas vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu, labprātīgi vērsties Valsts policijā.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
