Kārtējie “jaunie Vasjuki”: čaulas kompānija bez naudas un darbiniekiem Tukumā būvēšot 45 000 000 eiro vērtu “rūpnīcu”
Imants Liepiņš08.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma dome vasarā apstiprinājusi plānu, saskaņā ar kuru SIA Gallusman esot jāizrāda pretimnākšana, lai kompānija varētu iegūt pašvaldības zemi teju par velti, turklāt Tukuma dome par nodokļu maksātāju naudu sola uzbūvēt šoseju uz privātuzņēmumu.
Tukuma domes Saimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanas komiteja ārkārtas sēdē 3. jūlijā apsprieda vienošanos ar SIA Gallusman par to, ka šī firma gribot būvēt Tukuma novadā olu fabriku. Šim nolūkam firmai esot vajadzīgi divi konkrēti zemesgabali Jaunsātu pagastā starp Tukumu un Kandavu, kuri pieder pašvaldībai.
Domes vadība, kuru veido vietējās sīkpartijas Tukuma pilsētai un novadam, kā arī Vienotības deputāti, sākusi virzīt abu zemesgabalu privatizāciju par labu vienam konkrētam pretendentam, pat ierakstot komitejas sēdes protokolā: “Atsavināt par labu Komercsabiedrībai Gallusman šādus Tukuma novada Jaunsātu pagastā Pašvaldībai piederošus zemesgabalus: zemesgabals ar kopējo platību
Ar ko gan SIA Gallusman tā izceļas, lai šim vienam konkrētam uzņēmumam par labu privatizētu vairāk nekā 90 hektārus ar pašvaldības zemi, izslēdzot citus pretendentus?
Lursoft dati rāda: šai firmiņai, kas dibināta pirms trim gadiem, ir 3000 eiro pamatkapitāls, tai nekad nav bijis neviens pastāvīgs darbinieks (to var droši pateikt pēc fakta, ka Gallusman nav maksājusi ne sociālo nodokli, ne VSOAI), tā reģistrēta kādā pastkastītē Ogres novada Tīnūžos un pa visu aizvadīto gadu nodokļos nomaksājusi apaļus 50 eiro, savukārt aizpagājušajā gadā tai nodokļu kopējie maksājumi pat uzrādās kā negatīvi - no tā jāsecina, ka Gallusman nodokļus nevis nomaksājusi valstij, bet gan kaut ko atguvusi no valsts.
Firmai ir divi īpašnieki: 89% daļu pieder Nīderlandes ofšoram Ovostar, savukārt atlikušie 11% - vietējam iedzīvotājam Arnim Veinbergam. Tai nav it nekāda pieredze būvniecībā - šī firma nav uzbūvējusi pat ne mazmājiņu, kur nu vēl putnu fabriku. Savukārt tās interneta mājaslapa aizved uz Ukrainas uzņēmumu grupas Ovostar Union mājaslapu.
“Jā, tas Veinbergs bija pie mums Tukumā vairākkārt, taču ne reizi neparādīja ne konta izdruku, kurā redzams, ka viņam ir kaut vai 10 miljoni brīvu līdzekļu investēšanai, ne arī firmai Gallusman izsniegtu bankas garantiju, ne arī jebko citu, kas apliecinātu, ka Veinbergam ir resursi kaut ko investēt vai uzbūvēt. Tāpēc es balsoju pret,” saka Guna Roze, opozīcijas deputāte Tukuma domē.
“Mums parādīja vairākas prezentācijas, taču neko tādu, kas liecinātu par investējamās naudas, ražošanas iekārtu, rūpnīcas tehniskā projekta eksistenci - kaut ko tādu, kas liecinātu par reāliem ieguldījumiem. Smukas bildītes powerpointā var uztaisīt katrs. Es tāpēc balsoju pret.” To pašu apstiprina vēl viens deputāts - Agris Zvaigzneskalns.
Fakts, ka Gallusman nespēja parādīt neko taustāmu, nav atturējis Tukuma domes pozīcijas deputātus ar minimālu pārsvaru apstiprināt plānu ar pašvaldības zemes privatizāciju, apņemoties pēc tam uzbūvēt arī asfaltētus ceļus par nodokļu maksātāju naudu. Kā zināms, ceļubūve izmaksā no 200 tūkstošiem līdz miljonam eiro par kilometru, savukārt no Ventspils šosejas līdz Jaunsātiem patlaban ir tikai grantēti ceļi 12 kilometru garumā.
Acīmredzamākā pazīme tam, ka tiek plānotas nevis investīcijas, bet gan “jaunie Vasjuki”, ir tas fakts, ka tiek solīts uzbūvēt tieši olu rūpnīcu. Proti, Latvijā jau darbojas vairākas milzīgas putnu fermas un olu rūpnīcas (Ķekavā, Bauskā, Iecavā un citur), kas saražo trīsreiz lielāku olu daudzumu, nekā Latvija patērē - mūsu valsts eksportē lielāko daļu no saražotajām olām.
Vēl vienai tādai pašai olu rūpnīcai Latvijas tirgū gluži vienkārši vairs nav, kur atrast produkcijas noietu, savukārt būvēt vistu fermas tikai eksportam vien ir vēl lielāks neprāts, jo milzīgai olu ražotnei nav garantēts automātisks noiets ārzemēs - Eiropas tirgus jau ir pilns ar ES ražotajām olām, savukārt uz Krieviju eksportēt neļauj sankcijas un kontrsankcijas, Ukrainas tirgū ieiet nevar EUR/UAH valūtas maiņas kursa krituma dēļ (kurss atbalsta Ukrainas ražotājus un savukārt sadārdzina importu), kamēr bijušās PSRS valstis ir pārāk nabadzīgas, lai varētu pirkt olas, kas ražotas saskaņā ar ES kvalitātes standartiem un vistu labturības normatīviem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apliecināja, ka ministrija ir informēta par Tukumā notiekošo un jau ir uzsākusi steidzamu pārbaudi.
Tukuma domes komitejas protokols: https://www.tukums.lv/images/stories/2018.gads/Komitejas/Jūlijs/suvk7-18.pdf
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
