
Karteļa iezīmes ir kā uz delnas – šis ir Konkurences padomes nepadarītais darbs
Guntars Vītols09.01.2025.
Komentāri (39)
Publicētajos datos par kafijas cenām var redzēt cenu „sarunāšanas efektu” mūsu lielveikalu starpā.
Formālas sarunas, vienošanās ir aizliegtas. Ja arī tādas ir, tad ļoti rūpīgi paslēptas tieši tāpēc, ka aizliegtas. Par to var debatēt un tad viens otru apsaukāt, cik nu ticami/neticami.
Lai kā tur arī būtu, pēc fakta daudzas cenas ir identiskas līdz santīmam, un sagadīšanās tā nav, jo nevar būt, lai vai kā to mēģinātu skaidrot. Zīmīgi, ka cenu sakritības raksturīgas tieši Latvijas lielveikaliem.
Jāmeklē iemesls, un tas ir Konkurences padomes nepadarītais darbs. Es par to runāju jau ilgi - kaķis neķer peles.
Es nepiekrītu Oļegam Krasnopjorovam, ka jautājums jārisina ar „pārtikas taloniem”, respektīvi mākslīgu cenu/piecenojumu regulāciju. Tas ir marasms no PSRS laikiem. Kategoriski nē. Jāregulē ir tikai monopolcenas kā elektrības tarifi. Tur konkurences nav un nevar būt, tāpēc.
Es nepiekrītu arī tam, ka var atrunāties ar „konkurences trūkumu”. Tas ir želejveida nearguments. Ja vieni un tie paši lielveikali Igaunijā un Lietuvā spiesti konkurēt savā starpā un to dara, bet Latvijā ne, tad ne jau lielveikalos ir problēma.
Problēma ir tur, ka Latvijā viņi var atļauties nekonkurēt un to dara (katrs jau mēģina nopelnīt vairāk), bet kaimiņvalstīs viņi spiesti konkurēt.
Atradīs iemeslu, cēloni, tad arī būs skaidrs risinājums. Karteļa iezīmes ir kā uz delnas.
Attēlā - nupat amatu nomainījušais Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.





Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.