Karteļa sarunas: vai Reirs un Jaunups kārtojuši kukuļus partijām?
Pietiek lasītājs31.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Konkurences padome turpina šķetināt tā saukto būvnieku karteļa lietu, atsevišķi šī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik izmeklētā kriminālprocesa materiāli ar augstu ticamības pakāpi vedina spriest par vairākiem iespējamiem partiju kukuļošana gadījumiem.
Kukuļus jeb maksājumus partijām būvnieku karteļa vārdā politiķiem nodevis par karteļa saimnieku dēvētais uzņēmējs Māris Martinsons. Darījumu kārtošanā bijis iesaistīts arī Martinsona tuvs draugs, partijas Attīstībai/Par „lietu kārtotājs” Edgars Jaunups un šīs partijas Rīgas domes deputātu kandidāte Baiba Bļodniece (iepriekš Fromane).
Pēc vairāku avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanu par amatpersonu un politisko partiju kukuļošanu KNAB nav turpinājis, jo karteļa sarunu ieraksti iepriekš Ērika Kalnmeiera vadītās Ģenerālprokuratūras ieskatā nav bijuši pietiekams pierādījums.
Martinsons ir apsūdzēts vairākās lietās, starp kurām zināmākā ir saistīta ar bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību liela apmērā kukuļošanā. Kā liecina neoficiāla, vairāku avotu sniegta informācija, no karteļa sarunām secināms, ka bijušais Latvijas Bankas vadītājs nav vienīgā augsta ranga valsts amatpersona, kuru kukuļojis Martinsons.
Tā sauktās karteļa sarunas tika ierakstītas Taureņu pirti un Lielupē, bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā, kas savulaik piederēja Skonto šefam Guntim Rāvim, bet tagad ir Andra Šķēles īpašumā. Pēc vairāku avotu sniegtās informācijas, bez virzības palikusi KNAB ierakstīto sarunu izstrādes lietas epizode, no kuras izriet, ka laikā, kad valdību vadīja Vienotības premjere Laimdota Straujuma, bet finanšu ministrs bija Vienotības biedrs Jānis Reirs, iespējams, notikušas slepenas Jaunupa un Bļodnieces organizētas tikšanās ar Reiru.
Tikšanos rosinājis karteļa saimnieks Martinsons, kurš lielākoties kontaktējies ar politikā ietekmīgo Jaunupu. Jaunups un Bļodniece kā ātro kredītu un būvnieku lobiste bijuši tie, kas kārtojuši Martinsona kontaktus ar "vajadzīgajiem" politiķiem. Vismaz viena Jaunupa un Bļodnieces organizēta Martinsona tikšanās reize ar Vienotības ministru Reiru, iespējams, esot notikusi Martinsona meitai Montai piederošā dzīvoklī, jaunceltnē Vecrīgā, iepretim Rīgas 3.ģimnāzijai. Tikšanos kārtojis Jaunups, kurš pazinis Reira biroja vadītāju.
Īpaša šī Martinsona un Reira tikšanās ir tāpēc, ka ar to saistītas aizdomas par, iespējams, vismaz 200 000 eiro vērta kukuļa nodošanu partijai Vienotība. Pēc neoficiālās informācijas, iespējams, Martinsons tā sauktā būvnieku karteļa vārda nodevis naudu partijai Vienotība, lai raitāk uz priekšu virzītos tolaik Rīgas Brīvostas ar ES fondu līdzfinansējumu īstenotais Krievu salas projekts, kas bija "iestrēdzis" Reira priekšteča finanšu ministra Andra Vilka laikā.
No karteļa sarunu konteksta varot noprast, ka Martinsona iedotos simtus tūkstošus eiro Reirs, iespējams, aiznesis partijas kasei un nodevis Vienotības "kasierim", partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam. Pēc tam arī Krievu salas projekts „aizgājis”, un vācu uzņēmuma sūdzību par projektu Finanšu ministrijas pārraudzītais Iepirkumu uzraudzības birojs noraidījis.
Krievu salas projekts izmaksāja 151,8 miljonus eiro, ES fondu attiecināmās izmaksas bija 123,24 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējums - 75,8 miljoni eiro. Krievu salas projektu kritizēja Valsts kontrole. Projektu realizēja vietējie būvnieki BMGS-S un A.C.B. Abi būvnieki, kā noprotams, tiek pārbaudīti Konkurences padomes jau pirms gada sāktajā karteļa lietā.
Par iespējamo partiju un ar to saistītu kukuļošanu lieta nav sākta, jo prokuratūras ieskatā trūcis pierādījumu, tas ir, KNAB lietas ietvaros nav izdevies fiksēt kukuļa saņemšanas un nodošanas faktu. Pēc avotu teiktā, nav īsti skaidrs, vai, iespējamo Reira iesaisti šādos, ar būvnieku karteli saistītos darījumus, ir vērtējis Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs, kas lemj par amatpersonu pielaidēm valsts noslēpumam.
Avotu sniegtā informācija liecina, ka Konkurences padome turpina šķetināt karteļa lietu, savukārt KNAB lietvedībā esot kriminālprocess par iespējamo kukuļošanu būvnieku lietā, taču prognozes liecinot, ka tas varētu tikt izbeigts pierādījumu trūkumu dēļ.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
