Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Karteļu ekonomika

Raimonds Nipers*
17.07.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vieni no noteicošajiem valsts attīstības faktoriem ir – ģeogrāfiskā atrašanās vieta, teritorija, dabīgā infrastruktūra, klimata īpatnības, dabas resursu pieejamību. Valsts iedzīvotāju labklājības priekšnoteikums ir tās ekonomikas augsme, kas balstās uz veseliem iedzīvotājiem, izglītību, fizisko kapitālu, darbaspēka produktivitāti. Latvijai, pēc šiem ekonomiku noteicošajiem faktoriem pa 30 neatkarības gadiem bija visas iespējas kļūt par vienu ekonomiski attīstīto un sociāli nodrošinātu Eiropas valsti.

2000. gadu sākumā Latvijas attīstības tempi bija izcili, rēķinot uz vienu iedzīvotāju valsts IKP pa četriem gados pieauga par gandrīz 40%. Tas bija labs sasniegums, un Latvija varētu atkārtot savu ekonomisko sasniegumu, kā tas bija 1930. gados, kad tā bija 10. ekonomiski attīstītākā Eiropas valsts, aiz sevis atstājot Itāliju, Somiju, Igauniju un citas pašreiz attītās valstis: ekonomisti paredzēja, ka jau 2017. gadā Latvija varētu panākt Vācijas vai Šveices vidējo labklājības līmeni.

Bet pasaulē par ekonomisko attīstību ir liela konkurence, notiek nemitīga cīņa par izejvielām, par cilvēkresursiem, par ekonomikas teritorijām. Visas pasaules valstis ir savā starpā konkurentes. Ir valstis kā Krievija, kura mēģina brutāli iegūt svešas teritorijas ar ieroču palīdzību. Bet ir arī starptautiskās finanšu korporācijas, kuras ar slīpētām ekonomiskām metodēm kolonizē valstu ekonomikas.

Par starptautiskajām finanšu korporācijām, kuras ar finanšu instrumentiem iedzen valstis parādos, sagrauj to ekonomiku, ir rakstījis ASV ekonomists Džons Pērkinss savā grāmata "Ekonomiskā slepkavas grēksūdze", - tas ir autobiogrāfiskais stāsts par ekonomisko slepkavu īpaši slepenās grupas dzīvi, apmācību un darbības metodēm.

“Viņi izveido valstī absurdu ekonomisko politiku, vadošos amatos tiek nozīmēti neprašas un korumpanti, kuri veic ekonomisko datu falsifikāciju. Lai valsts stagnētu un būtu ilgstoša recesija, tiek atbalstītas ēnu ekonomikas grupējumu intereses. Viņu uzdevums ir piedāvāt valstīm lielus finanšu aizdevumus it kā ekonomikas attīstībai, piedāvājot lielu sociālo projektu realizēšanu, bet faktiski tās ir lamatas, kas beidzas ar valstu ekonomikas sagraušanu. Tiklīdz šīs valstis tiek apkrautas ar milzīgiem parādiem, bankas un ar tiem saistītās finanšu aģentūras iegūst kontroli pār šo valstu ekonomiku.”

 Tas izklausās pēc sazvērestības teorijas, un uz mums tas neattiecas, bet atveram acis un paskatāmies pa logu ārā, tas notiek pie mums blakus! Izvērtējam šo ekonomisko slepkavu darbību mūsu valstī – vai tās ir tikai dažas ekonomiskās sakritības vai tomēr ilgtermiņā plānotas darbības ekonomikas sagraušanā?

Starptautisko finanšu korporāciju Latvijas valsts ekonomikas ilgtermiņa plānotā recesija sākas ar pasaules finanšu krīzi, kad 2008. gadā sabruka "Parex Banka” un par valsts vadības vadītāju tika nozīmēts Briseles manipulējamais politiķis ar neatmaksājamu komercparādu, kurš nepagurstoši un precīzi realizēja banku glābšanas plānus uz iedzīvotāju labklājības rēķina. Pēc finanšu korporāciju prasības Latvijā tika realizēts ļaunprātīgs ekonomiskais eksperiments – “iekšēja devalvācija”, kurā tika samazinātas pensijas, sabiedriskajā sektorā darba algas, bija straujš nodokļu palielinājums, samazināts naudas aprites cikls, un rezultāts bija graujošs - lielākais IKP kritums pasaulē, 20%.

Ar 2010. gadu sākās plānveidīgu uzņēmējdarbību nozaru likvidācija, tika ierobežots nekustamā īpašuma tirgus, palielināti nodokļi. Interesanti, ka PVN palielinājumu no 18% uz 21% Saeimā lobēja finanšu karteļi, kuri nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) naudas atmazgāšanas shēmām, un rezultāts viņiem bija labs, vairāku gadu garumā no valsts budžeta tika izzagti daudzi desmiti miljoni eiro.

Latvijā bija labi izglītoti un veselīgi cilvēki, kuri varēja strādāt un veidot pievienoto vērtību, ekonomiski attīstīt valsti. Valstī pa trīsdesmit neatkarības gadiem iedzīvotāju skaits ir samazinājies par veselu miljonu, pat divu pasaules karu laikā valsts nebija pazaudējusi tādu iedzīvotāju skaitu. Pēdējos desmit gados valsti pametusi arī trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju. Reģionos tiek izveidoti iedzīvotajiem nelabvēlīgi dzīves apstākļi, ar lielo nodokļu palīdzību viņiem tiek atņemti iztikas līdzekļi, iedzīvotāji tiek ekonomiski sodīti, ka viņi tur dzīvo. Finanšu karteli kopā ar mūsu pērkamajiem ierēdņiem turpina citā laikā un citos mērogos veikto Staļina operāciju “Krasta banga” (Прибой), realizējot 21. gadsimtā iedzīvotāju slēpto deportāciju.

 Lai iedzīvotāji būtu mazizglītoti un nekonkurētspējīgi darba tirgū, desmit gadu laikā Latvijā ir slēgtas pāri par 250 skolām. Lai nemazinātos varas grupējumu un starptautisko finanšu korporāciju ietekme, ir vajadzīga mazāk izglītota tauta, kurai trūkst zināšanu sabiedrības pārvaldības jautājumos, lai tā mazāk iesaistītos sabiedriskajos procesos, un rezultāts arī bija 2021. gadā jūnijā uz pašvaldību vēlēšanām ieradās vien 31,04% vēlētāju.

Veselus 20 gadus mūsu finanšu korporāciju balstītās valdības ir nemitīgi stāstījušas par Latvijas zemākajiem nodokļiem, tika publicēti propagandas raksti par Latvijas nodokļu sistēmas izcilajiem konkurētspējas reitingiem pasaulē. Bet faktiski Latvijā ir lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā, un kopējais nodokļu slogs pārsniedz 70% apmēru. Pārtikas preces ir pielīdzinātas luksusprecēm, jo tiek piemērota viena no lielākajām PVN likmēm pasaulē.

 Tāpat kā katrā pasaules valstī arī Latvijā mazie un uzņēmumi veido valsts tautsaimniecības pamatus, jo šajos uzņēmumos tiek nodarbināti aptuveni 65 % no visiem valstī uzņēmumos strādājošajiem cilvēkiem. Mazais bizness veido 42,18% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, 2017.gadā tas bija 23,90 miljardi eiro un deva peļņu 962,49 miljonu eiro apmērā. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 70 % no mikro un mazajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgas reģionā. Pārējā valstī reģistrēts salīdzinoši neliels skaits mazo uzņēmumu – Kurzemē 7,92%, Zemgalē – 7,24%, Vidzemē – 6,64%, bet Latgalē – 6,05% (Lursoft dati). Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

Lai ātri un neatgriezeniski sagrautu tautsaimniecības ekonomiku, finanšu marionetes ir izveidojušas valstī efektīvi nelabvēlīgu vidi tieši mazajam biznesam. Pēc 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas kopējais nodokļu slogs uzņēmējiem vidēji pieauga par 9.5%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izdevumi palielinājās par 14%, un šo izdevumu pieaugumu nespēj finansiāli segt aptuveni 70% mazo uzņēmumu (Firmas.lv gada pārskati). Pēc šīs “veiksmīgās” nodokļu reformas izzuda pat dažas uzņēmējdarbības nozares, kā viens no piemēriem - lauku reģionos sociāli svarīgie “autoveikali”. Un rezultāts neizpalika, divu gadu laikā Latgalē iedzīvotāju skaits tika samazināts par veseliem 17%!

Ar Eiropas finanšu līdzekļiem ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) palīdzību tiek realizēti darbspējīgo iedzīvotāju degradācijas pasākumi, dažādos kursos iedzīvotāji tiek mācīti kļūt par profesionāliem bezdarbniekiem. Rezultātā ir izaugusi vesela paaudze cilvēku, kuri nezina, ka var arī strādāt un pelnīt naudu.

 Lai uzņēmējdarbība būtu nekonkurētspējīga un saražotajai produkcijai būtu lielākas izmaksas, ir mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena, finanšu korporācijas ar mūsu koruptīvo ierēdņu atbalstu izveidoja tā saucamo Obligāto iepirkumu komponenti (OIK). Tad Daugavas HESos saražoto lēto elektroenerģiju tirgo caur Eiropas elektroenerģijas biržu Nord Pool Spot AS (NPS), kā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek piedāvāta elektrība par gandrīz 100 reižu lielāku cenu par pašizmaksu.

 Arī akciju sabiedrības “Sadales tīkls” tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai. Mans pieņēmums ir, ka dažādie piemērotie tarifi ir ar mērķi maksimāli sadārdzināt elektroenerģijas cenu gala patērētājiem. Tāpēc pašreiz “Sadales tīkla” elektrības piegādes tarifs ir trešais lielākais Eiropā.

 Viena no tautsaimniecības nozarēm ir banku sektors, kuru finanšu karteļi kopā ar mūsu ministriju pakalpiņiem Eiropas Padomes komitejas "Moneyval” aizsegā veiktajā finanšu sektora kapitālajā remontā ir ierobežojuši finanšu darbību līdz absurdumam. Uzņēmumiem un privātpersonām nebija iespēju atvērt bankas norēķinu kontus, ar mazākajām aizdomām slēdza kontus, tika samazināta kredītu pieejamība un dārgākās kredītu procentu likmes. Tika likvidēts nerezidentu finanšu sektors, kuri bija spiesti pārvietot savus naudas līdzekļus no Latvijas uz citām Eiropas valstu bankām. Bija slēpta ļaunprātīga darbība, lai būtu ierobežota valsts ekonomiskā attīstība, lai nepieļautu “Ziemeļu Šveices” veidošana.

Latvijā ir noteikti lielākie autotransporta nodokļi Baltijā. Ar autotransportu saistītos nodokļos un nodevās gadā autobraucēji samaksā vidēji aptuveni 800 miljonus eiro, bet no šīm finansēm tikai trešdaļa tiek novirzīta ceļu nozarei. Un Latvija ir vienīgā no Eiropas valstīm, kurā nav ātrgaitas šoseju. Valsts tautsaimniecība nekvalitatīvo ceļu dēļ ik dienu zaudē teju 3 miljonus eiro, gada griezumā zaudējumi pārsniedz vienu miljardu eiro, tas ir palielinātais degvielas patēriņš, autotransporta remonta izdevumi un cilvēkresursu darba laiks.

Lai Latvijas ekonomika ilgāk stagnētu un būtu ilgstoša recesija, atbildīgajos amatos valsts pārvaldes funkciju veikšana ir deleģēta politiķu ielikteņiem, kuru kompetence ir ārpus visām saprāta robežām, - cilvēki ar zemu izglītību, ar zemu IQ koeficientu, no kuriem tiek prasīta tikai priekšniecībai lojāla darbība. Ir pieredzēts, ka lopu dakteris tiek ielikts par aizsardzības ministru, jaunietis ar vidējo izglītību tiek iecelts par izglītības ministru. Pašreiz par valsts finansēm Finanšu ministrijā ir atbildīgi mūziķi un mūziķis atbild arī par iedzīvotāju veselību. Tāpēc mūsu valsts sektora iestādēs izveidojusies lielāka nespējnieku armija, kurā veselais saprāts ir atcelts.

Un lielā iespēja mazināt valsts ekonomiku bija Covid 19 pandēmija, tika ierobežota ekonomiskā darbība uzņēmumos, un daudzi tika spiesti likvidēties. Cilvēki palika bez iztikas līdzekļiem, un daudzi pameta valsti. Bet ekonomiskajiem grupējumiem bija lielā iespēja apgūt miljardus lielos aizņēmumus. Ar lielākajiem ekonomikas ierobežojumiem pandēmijas laikā mūsu valdība bija realizējusi arī trešo lielāko iedzīvotāju mirstību Eiropā.

 Ir izveidojies absurds ekonomiskais modelis, tiešo nodokļu maksātāju skaits valstī ir palicis ap 450 tūkstošiem, kuriem ir jāuztur 550 tūkstošu pensiju saņēmēju un 220 000 publiskā sektora darbinieku. Valsts tautsaimniecības zaudējumi no cilvēkresursu zaudēšanas desmit gadu laikā sasniedz 70 miljardus eiro. Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos netiek nodalīts reeksports no eksporta. Latvijas “pareizas” IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu. Un valsts parāds pieaudzis līdz 18 miljardiem eiro.

Mūsu korumpētā neliberālā valdība ar finanšu karteļiem Latvijas ekonomiku mākslīgi uztur atpaliekošāko Eiropas valstu rindā un nabadzību propagandē kā “veiksmes stāstu”. Viņi cenšas nepieļaut, lai Latvija kļūtu pārtikušu un labklājīgu valsti, ekonomiski spēcīgi attīstītu valsti, kā tas bija 1930. gados. Viņi nevar pieļaut Latvijai kļūt otro Šveici Baltijas jūras krastos.

* biedrības “Tautsaimnieks” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

191
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...