Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!

Un tad man pielēca: VDK maisos ir kartīte, kas 80. gadu sākumā izrakstīta uz Ivara Bičkoviča vārda! Aģenta segvārds – Raitis. Un visiem Robertiem un Raitiem vārdadiena bija pirmdien!

Protams, ir viedoklis, ka visvisaugstākajām amatpersonām tāpat kā karalienei viduslaiku pasakās jābūt ārpus jebkādām aizdomām. Tomēr man grūti piekrist tam, ka iespējamie stukači no augstākajiem amatiem padzenami, bet tie, kuri ilgstoši bija pie varas, izveidojot un izmantojot stučīšanas sistēmu, – kompartijas un padlatvijas augstākā vadība – bez kādiem sarežģījumiem ieņēmuši un ieņem augstākos amatus arī pašlaik.

Čekas maisu publicēšana neapšaubāmi ir ievilkta pārāk ilgi. Šajā kaudzē ir lēvenis materiāla, kas faktiski ir agonējoša režīma saproducēta makulatūra, un aizskartajām personām jau sen būtu bijusi iespēja šo situāciju izskaidrot. Tas gan nemazina publikas jautrību gadījumos, kad pieķertie personāži, kuru karjera “orgānos” neizraisa šaubas, tēlo nevainīgus antiņus. Skaidrojumi itin līdzīgi kā proftehskolas meitenei, kad izrādās, ka tā ir stāvoklī, lai arī tam nav itin nekāda iemesla. Ja nu vien ar pliku dupsi reiz dušās nosēdusies uz netīra krēsla – vairāk neko!

Neliela atkāpe: Valsts drošības komiteja bija liels kantoris ar funkciju sadali pa nozarēm. Aģentu kartītēs atzīmēts, kurš departaments ar kuru strādā, un šīs ziņas, manuprāt, ir svarīgākas par daudz ko citu. Tā, lielākā daļa manu studiju biedru, kuri trāpījuši kartotēkā, ir ar vienu skopu ierakstu: gads un “1. daļa”, tātad izlūkošana. Tulkojot sadzīves valodā – jauns zinātnieks brauc uz konferenci vai simpoziju un pēc tam raksta atskaiti. Nosodīt varam, protams, jo šādi tika stiprināta sovjetu sistēma.

Sašutums tomēr visvairāk gāzies pār sadzīviski tā dēvētajiem stukačiem, kurus kartītē raksturo ieraksts “5. daļa”. Manā skatījumā, ir milzīga atšķirība, vai šāds 5. daļas kadrs parādās 80. gadu beigās, kad sistēmas deģenerācija jau sasniedza arī “orgānus”, bet plāni, kā zināms, jāpilda, vai arī tas ir drošs, pārbaudīts aģents no 70. gadiem.

Rīgas Kinostudija jau kopš seniem laikiem bijusi drošībnieku sevišķi uzraudzīta – kartotēkā krietni daudz Latvijas kinomākslas dižgaru un sīkāku gariņu. Viena no kartītēm man sevišķi iepatikās – Viesturs Alksnītis, kādreiz ūberpopulāras komerctelevīzijas seja, segvārds “Džeina”. Par savām attiecībām ar VDK šo to ir stāstījis intervijās, bet dokuments paver precīzāku ainu. Proti, jaunais aktīvists sācis savu stučīšanas karjeru jau 1974. gadā, kam nav nekāda sakara ar naivajiem stāstiem par darbošanos Vides aizsardzības klubā – tas dibināts 1986. gadā. Nonācis Maskavā, paņemts uz 1. nodaļu, tātad izlūkošanu, – nopietns solis karjerā. Pēc paša stāstiem, gadu speciāli apmācīts, un man nav pamata neticēt. Bet 1985. gadā nodots atpakaļ 5. daļai, jo nekam citam kā stučīšanai acīm redzot nav derējis.

Kartotēka ir daļa no mūsu vēstures, tādi nu esam bijuši. Kādi būsim? Ko rādīs mūsu specdienestu kartotēkas pēc divām trim paaudzēm? Kādus stāstus izdomās šodienas “proftehmeitenes”, kas nejauši ne tur apsēdušās?

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

110
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...