Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc publiskai izskanējušajām ziņām par to, ka SIA "Mediju nams" (portāls nra.lv, "Neatkarīgā", "Vakara Ziņas") mainījušies īpašnieki, jūnijā sākumā uzņēmums izplatīja visnotaļ īpatnu, lai neteiktu komisku paziņojumu par jaunajiem pārvaldības principiem. Proti, "lai novērstu tikai viena īpašnieka interešu pārsvaru, kā uzņēmuma īpašnieku interešu līdzsvarošanas forma, vadoties pēc savulaik dibinātā žurnāla IR piemēra, dibinot uzņēmumu, tika pieņemts lēmums izveidot akciju sabiedrību”. Īsti nav skaidrs, kādēļ Anastasija Udalovai un Oļegam Osinovskim tik ļoti kauns legalizēties jaunajā mediju magnātu statusā. Diezin vai tās ir bailes no drošības struktūrām, visticamāk, šādu statusu abi vēlas saglabāt, lai caur mediju realizētu savas biznesa un politiskās intereses, kādu Latvijā viņiem nav maz.

Iespējams, legalizēties negribas tāpēc, ka naudas līdzekļu izcelsme ir saistīta ar Krievijas izcelsmi. Visi taču saprot, ka pašai A. Udalovai savas naudas nav nemaz un viņa faktiski ir O. Osinovska “naudas mūlis” Latvijā. Savukārt O. Osinovska ienākumu avots lielā mērā ir saistīts ar Krievijas dzelzceļu – neaizmirsīsim, ka apsūdzība Latvijas Republikas vārdā O. Osinovskim ir celta tieši par kukuli Uģim Magonim, lai viņš eļļotu O. Osinovskim piederošās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas sadarbību ar Krievijas dzelzceļu. Proti, lai U. Magonis izmanto savus kontaktus ar Krievijas dzelzceļa amatpersonām, kuri tad Krievijas dzelzceļa lokomotīves remontētu Latvijā. Jā, tās pašas lokomotīves, kas tagad ved tankus un bruņutransportierus uz Ukrainu.

Laiks rādīs, cik ilgi Ilzes Znotiņas vairs nevadītā iestāde pievērs acis uz šo O. Osinovska-A. Udalovas līdzekļu legalizācijas shēmu, Krievijā nopelnīto naudu ieguldot tādos “peļņu nesošos” biznesos kā padomju “Dzintara” kosmētika un SIA “Mediju nams”. Iespējams, Znotiņas bikli noklusētais kukuļošanas mēģinājums saistīts ar šīm personām un, tieši baidoties, ka I. Znotiņas aizstājējs nepievērs acis uz šo shēmu, O. Osinovskis uzņēmis kursu uz pats savas bankas iegādi. Jau šobrīd kuluāros tiek taustīts FKTK viedoklis par to, kā būtu, ja A. Udalova par O. Osinovska naudu iegādātos „Industra banku”. Laiks rādīs, vai Gerharda kungam izdosies izlobēt arī šo A. Udalovas jaunkundzes iegribu.

Bet – atpakaļ pie „Mediju nama”. Jūnija sākuma miglainais paziņojums vēstīja, ka vairāki lielo privāto uzņēmumu īpašnieki it kā atklāti nevēloties tieši piedalīties tik nozīmīga masu informācijas līdzekļa pirkumā, tāpēc būšot pārejas formas, menedžmenta baiauts (management buyout) un kas tik vēl ne. Jauno investoru mērķis būšot turpināt veidot kvalitatīvu mediju, kurš būšot neatkarīgs (stāvus aplausi - no autora) no jebkuras politiskās partijas ietekmes un neatkarīgs no politiskās reklāmas ieņēmumiem. Ar šo publisko ākstību ažiotāža saistībā ar saimnieku maiņu šķietami apklusa, un jaunie mediju biznesmeņi varēja sākt savu rosību uzņēmumā, realizējot savus "ideālus".

Gan drošībniekiem, gan tā sauktajiem mediju kritiķiem un visa veida uzraugiem, izskatās, pārāk nerūp, ka salīdzinoši liels mediju aktīvs nonāk apšaubāmās rokās. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tomēr būtu jāņem vērā, ka O. Osinovska-A. Udalovas duets atbalsta orku filozofiju, kam mediju platforma Latvijā ir būtiska kaut vai, lai… klusētu.

Taču Rīga ir pārāk maza, procesi un kafejnīcu skatlogi pārāk caurskatāmi, lai patiesie notikumi ar laiku nenāktu gaismā un nesaliktos pa plauktiņiem. Pirmais un galvenais jautājums, kādēļ Aivaram Lembergam vajadzēja pārdot "Mediju namu", ar kuras starpniecību viņš ilgstoši sprediķoja visai Latvijai? 

Visticamāk, to zina tikai viņš pats, bet ļaunas mēles melš par diviem iemesliem – spēļmantiņa kļuva pārāk dārga, atdeve neskaidra, turklāt Lembergu ģimenei pietuvinātais bijušais saimnieks Nauris Kāpotiņš ne pārāk rāvies publicēt Aivara gaudu vēstules no cietuma, kā arī pats pietiekami labi piešāvis roku saimniekošanā. Tas, protams, skan pārāk primitīvi, bet virziens gan jau pareizs. Vienvārdsakot, saimniecību uzturēt vairs nav bijis viegli. Tad nu pieņemts lēmums pasākumu notirgot, daļēji saglabājot ietekmi uz saturu.

Pircējs ilgi nav bijis jāmeklē. Jo kam gan Latvijā var interesēt tāda problemātiska mediju aktīva iegāde? Protams, kādam, kuram pašam ir problēmas ar likumu, tiesvedībām un, protams, interese politikā. Šāds cilvēks ātri atradies. Proti, tas ir bijis bēdīgi slavenais Igaunijas uzņēmējs Oļegs O. Osinovskis, kura (un arī savas) intereses Latvijā pēc savas saprašanas cenšas pārstāvēt neviens cits kā viņa “kundze” Anastasija Udalova (bijusī Daugavpils mēra Andreja Elksniņa sirdspuķīte). Mediju joma ir kā ķirsis uz ambiciozās kundzes sapņu pilīm.

Tieši Anasatasija Udalova tad nu būtu uzskatāma par jauno "Mediju nama" īpašnieci, saimnieci un to "investoru", kuram pašam tik ļoti kauns iznākt no īpašnieku skapja. Darījumu no Lemberga puses kārtojis viņa znots, PR jomas darbonis Jānis Austriņš ("MM&A/Hill+Knowlton Straties") un Ventspils uzņēmējs, Aivara Lemberga vedējtēvs Ivars Sormulis, kurš atsevišķos projektos Latvijā "piepalīdz" O. Osinovskim.

Četrotne - A. Udalova, O. Osinovskis, I. Sormulis un J. Austriņš dažādās kombinācijās manīti smalkos Rīgas restorānos un kafejnīcās, līdz, pēc visa spriežot, pasākums veiksmīgi (?) notirgots. Pilsētā runā, kas nekur tālu no darījuma neesot arī vēl viens toksisks personāžs - Māris Martinsons. J. Austriņš, starp citu, ar A. Udalovu mēģināja uz Rīgu vest bēdīgi slavenos čehu "Olainfarm" "investorus". Visnotaļ neveiksmīgi gan. Kompānija raiba, bet iespēja tikt pie mediju rupora vilinoša. Arī čehu krāpniekiem, šķiet, gaidāma tiesa „Olainfarm” reiderisma sakarā, un sava medija esamība būs noderīga – gan, lai slavētu čehu investīcijas, gan, lai peltu vietējos farmaceitus, kas krāpšanu atmaskoja.

Jaunie īpašnieki šobrīd jau aktīvi rosoties redakcijas pareizajā izglītošanā. Jaunie redakcionālie vektori vērīgam lasītājam vēl nav pamanāmi, taču redakcijā tiekot aktīvi un nekautrējoties sludināti. Un tie apbrīnojami sakrītot ar pašas Anastasijas un Jāņa Austriņa klientu biznesa interesēm. J. Austriņš kā Lembergu ģimenes loceklis, starp citu, arī ir ASV sankcionēts. Par viņa biznesa impēriju un to, ka puisis nav vienkāršs auzu lattes dzērājs un relīžu rakstītājs, ļauj pārliecināties publiski pieejami reģistri. Bet šoreiz ne par to.

Slotas funkcija "Mediju namā" uzticēta mazpazīstamajai advokātei Dainai Ločmelei, kuras pamatdarbības profils ir divu bērnudārzu apsaimniekošana Rīgā un Siguldā. Kundze, pēc visa spriežot, rosās visnotaļ aktīvi, gan intrigojot, gan rosoties kadru piesaistes lauciņā. Arī advokātu birojam, ar kuru D. Ločmele saistāma, pēdas nepārprotami aizved iepriekš aprakstītajā neapšaubāmās sazvērestības virzienā, jo biroja līderis Mārtiņš Zalāns ir bijušais „Krājbankas” valdes loceklis, kam tika inkriminēta naudas piesavināšanās Krievijas pilsoņu interesēs, bet kurš vēsturiski daudz strādājis arī Lembergu ģimenes labā.

D. Ločmeles pirmā mēneša veikums – darbā pieņemts eksperts, kurš visiem dižojas, ka prot vislabāk piesaistīt Mediju atbalsta fonda līdzekļus, kā arī dots uzdevums nomelnošanas kampaņai - maksimāli nogānīt Andra Šķēles ģimenes biznesus, kā arī „Altum” valdes un padomes locekļus, lai radītu augsni to nomaiņai. Savukārt viņu pēcteči „Altumā” redzēs, kāda preses bardzība sagaida tos, kas nedod valsts miljonus Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai pēc A. Udalovas pieprasījuma.

Kā ar šo uzdevumu realizāciju praksē sekmēsies jaunajam galvenajam redaktoram Rolandam Pētersonam, laiks rādīs. Taču Jura Paidera latiņa būs grūti aizsniedzama. J. Paiders, starp citu, esot ceļa jūtīs. Tāpat redakciju pametīšot 3 līdz 5 žurnālisti. R. Pētersons, kurš pašlaik strādā laikrakstā "Diena", kā arī pirms tam bijis Roberta Zīles palīgs Eiropas Parlamentā un, spriežot pēc publiskās retorikas, ir visnotaļ nacionālistiski noskaņots, visticamāk, līdz galam neapzinās, kādu vingrojumu kopumu no viņa sagaida A. Udalovas spīdošās acis. Laiks rādīs, vai šī akrobātika būs izpildāma.

Attēlā - I. Sormulis un O. Osinovskis pie sarunu galda.

Novērtē šo rakstu:

64
43

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...