Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko jūs domājat par to, ka vidusskolā politika, tiesības, vēsture, ētika, reliģija, ģeogrāfija, ekonomika, filozofija un pat uzņēmējdarbība tagad pamatkursa un optimālā kursa ietvaros jāmāca vienotā priekšmetā? Kā jūs vērtējat uzstādījumu, ka vēsture jāmāca integrēti un starpdisciplināri kopā ar citu iepriekš minēto zinātņu pamatiem? Kāpēc mūsu jaunajos standartos vidusskolai konkrētas vēstures jautājumu vispār vairs nav?

Vismaz 7 sociālo zinātņu un vēstures integrācija vienā mācību priekšmetā, manuprāt, ir Latvijā veiktās satura reformas vājā puse – šāda veida priekšmetu integrācijai īsti nebija ne teorētiskā pamata, ne pieredzes. Var jau teikt, ka viss ir radniecīgs – vispār visa dzīvā un nedzīvā pasaule – Zemes, kas peld Visumā, ir viens veselums, bet vai veidosim vienu mācību priekšmetu – Visuma likumi? Iepriekšējos gados mācību saturs patiesi ir bijis dikti sadrumstalots, tā integrācija saprāta robežās, protams, ir ļoti nepieciešama, radniecīgo jomu skolotājiem ir jāsarunājas savā starpā, ko, kā, kādā pēctecībā mācīt.

Jāņem vērā, ka vēsture jau pašos pamatos ir starpdisciplinārs priekšmets jeb savdabīgs pagātnes notikumu “rasols”, nav tādas vēstures tīrā veidā.  Vēsturi veido gan reliģijas, gan politikas, ģeopolitikas, filozofijas un ekonomikas jautājumi, tikai pagātnes izteiksmē – viss kopā atklāj katra laikmeta paradigmu, vēsture dod iespēju diskutēt par sabiedrības attīstības varbūtējām likumsakarībām (vēsture nepieļauj eksperimentu), vēsture skaidro, kā pagātnē veidojusies tā garīgā un materiālā kultūra, kas ir ap mums šodienā. Tomēr vēstures “rasola” garšu jeb būtību grūti saglabāt, ja tajā integrēsim vēl vienu zaļo zirnīšu burku (piemēram, biznesu un uzņēmējdarbību) vai pieliesim papildus majonēzes (piemēram, tiesību pamatu) iepakojumu. Katrai zinātnei ir savi uzbūves un struktūras pamati. Nezinu, ko teiktu matemātiķi, ja matemātika būtu jāmāca tikai tik, cik nepieciešams, piemēram, bioloģijas sapratnei. Gan matemātikā, gan vēsturē nepieciešamas pamatzināšanas.

Runā, ka mēs Latvijā esot kopējuši Somijas un Igaunijas pieredzi?

Nezinu, vai esam kopējuši. Vismaz Somijas izglītības normatīvajos dokumentos es redzu vēstures saturu – gan zviedru laikus, gan jaunsomu un vecsomu kustību, Somijas valsts izveidi, Ziemas karu un finlandizāciju. Igaunijas normatīvie dokumenti vēstures izglītībā ir vēl detalizētāki, tur minēti pat Aristotelis, Platons, Cēzars, Akvīnas Toms un Napoleons. Ar likumu noteiktais Igaunijas vēstures kurss – no aizvēsturiskās ķemmes bedrīšu keramikas jeb protosomugru kultūras cauri vikingiem un Livonijas kristianizācijai līdz zviedru un krievu laikiem un nacionālajai atmodai, līdz Igaunijas Brīvvalstij un padomju okupācijai, tur minēti gan Lembits un Kārlis XI, gan Poska, Laidoners, Pets u.c. Lietuvas vēstures standarts ir vēl daudzkārt detalizētāks.

Kāda, jūsuprāt, ir pati galvenā konceptuālā kļūda, veicot vēstures satura reformu?

Tāda, ka visu enerģiju liekot uz prasmēm, proti, cenšoties skatīt vēsturi tikai kā universālu instrumentāriju (avotu un literatūras kritiska izvērtēšana, interpretēšana, argumentēšana u.c.) pagātnes skaidrošanā, netieši cīnoties pret vēstures faktu nedomājošu iekalšanu (kas diemžēl daudzviet skolās notiek), esam aizmirsuši par pašu vēstures saturu – Latvijas, Eiropas un pasaules VĒSTURES STĀSTUS KĀ VĒRTĪBU. Tieši šie stāsti jeb naratīvi veido dzimtās vietas lokālo, Latvijas nacionālo un eiropeisko identitāti. Baidos, ka pēc dažiem gadiem divdesmitgadnieki, kas nebūs vidusskolā mācījušies padziļināto vēstures kursu, ieejot Luvras galerijās, skatoties uz baroka stila baznīcu Latgalē vai apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju, jutīsies kā mazi bērni. Tas ir – nebūs kompetenti.

Nesen pie manis vērsās Ārlietu ministrijas pārstāvis, kurš no Latvijas puses gatavo ziņojumu starptautiskām institūcijām par to, kuru Eiropas valstu vēsturi Latvijā māca, ko mācām par saviem tuviem un tāliem kaimiņiem? Visas ES valstis tādus gatavo. Nācās skaidrot, ka uz šo nevaru atbildēt, jo mūsu standartā neviena valsts, neviens reģions nav minēts, tāpat kā nav minēta neviena politiska struktūra, kas senāk bijusi Latvijas teritorijā.

Vēstures konkrētā satura standartos nav, tāpēc Eiropas valstu  iekšējā diskusijā par vēstures mācīšanu mums īsti vairs nav ko teikt.

Bet jūs taču pats bijāt viens no kompetenču projekta daudzajiem ekspertiem!

Biju, taču ne konceptuāla lēmuma par priekšmetu apvienošanu pieņemšanā! Man un dažiem kolēģiem bija citi piedāvājumi. Nepārliecinājām! Man patīk radoši izaicinājumi, kopā ar līdzīgi domājošiem citu priekšmetu ekspertiem bija interesanti eksperimentēt, ir vai nav iespējams kaut ko tādu sagatavot. Diemžēl mūsu pieredze šāda uzdevuma veikšanai bija nepietiekama, tāpēc teorētiski pamatota un pats galvenais – visiem saprotama produkta izstrāde nesekmējās. Kad sapratu, ka nerullējam, teicu, ka šo būs teju neiespējami ieviest. Viena lieta ir diskutēt savā ekspertu lokā, cita – nākt klajā ar koncepciju un visiem pedagogiem skaidri saprotamu sistēmu, kas pēc laika ietekmēs visas nācijas vēsturisko apziņu. Pēdējie vārdi skan skaļi, bet tā ir.

Kompetenču reformas ietvaros ir paveikts ļoti daudz labu lietu – labā ir daudz vairāk par nepilnībām. Manuprāt, ir pieļauta arī kļūda, tagad ir svarīga reakcija uz kļūdu.

Kāda ir jūsu attieksme pret kompetenču izglītības reformu kopumā?

Ar abām rokām esmu par! Kompetenču izglītība nozīmē domāt ne tikai par satura gudrībām, bet arī par to, kā domā skolēns, tas nozīmē pakāpeniski konstruēt viņa zināšanas un palīdzēt nostiprināt izpratni. Jautājums, kāpēc es (skolēns) tā domāju, kāpēc man tas patīk un cits nepatīk, ir viens no pamatpīlāriem vēstures apguvē. Kompetenču izglītība ir arī daudz dziļāka un komplicētāka vērtēšana (sk. Solo taksonomiju), tā ir dziļāka mācīšanās, tā ir aktīva mācīšanās no skolēna puses, nevis satura mehāniska iekalšana un nedomājoša reproducēšana. Tā ir tekstpratība, sava viedokļa pamatošana ar argumentiem, zināšanās balstīta prasme atlasīt un izvērtēt informāciju, prasme uzdot jautājumu, izvirzīt pieņēmumus un hipotēzes, pieredze mācīties patstāvīgi, tā ir nebaidīšanās kļūdīties u.tmldz. Katrā vecuma grupā ir savs kompetences līmenis. Ir kļūdaini domāt, ka, mehāniski piepildot jeb iekaļot faktus, skolēns pats sāks veikt visas iepriekšminētās lietas. Tas ir nedaudz citāds, aktīvāks ceļš, kā tikt pie zināšanām un izpratnes. Būt kompetentam vēsturē, nozīmē zināt un prast ļoti daudz.

Ko jūs ieteiktu darīt, lai kļūdas labotu?

Ministru kabineta noteikumi, kas regulē mācību saturu, nav svētie raksti, tos veidojuši cilvēki, cilvēki tos var arī mainīt un labot. Domāju, ka saglabājot visus kompetenču izglītības principus, ir jāatgriežas pie precīzāk definētas Latvijas un Eiropas, un pasaules vēstures jautājumu mācīšanas vidusskolā gan pamatkursa, gan optimālā kursa ietvaros. Ir jāiezīmē apgūstamo vēstures jautājumu loks – tā savā veidā ir politiska izšķiršanās. Tematu izvēle varētu būt variatīva, būtu jāveido vairāki programmu paraugi. Taču tas jau ir citas sarunas jautājums.

* vēsturnieks, pedagogs ar 34 gadus ilgu stāžu

Novērtē šo rakstu:

34
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...