Kas iegūst, un kas zaudē no Agneses Loginas klātbūtnes valdībā?

Kā ne reizi vien atzinis “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, šī ir principiāli jauna valdība, jo pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē tā ir kreisi centriski orientēta. Šajā valdībā valdīšot pavisam citi politiskie uzstādījumi. Šie uzstādījumi labi redzami uzsāktajā cīņā pret Latvijas politekonomiskajā telpā ilgstoši valdījušo banku dominanti. Un ne tikai tur.

Interesanti atzīmēt, ka neviens cits, izņemot Šuvajevu, šo kreiso ievirzi necenšas uzsvērt. Pat no “Progresīvo” nometnes. Acīmredzot arī viņi vēl nevar pārvarēt Latvijas sabiedriskajā domā ilgi valdījušo asociatīvo rindu - kreiss, sovjetisks, krievisks, slikts. Par “Vienotību” un ZZS pat nerunājot, jo viņi no apgalvojumiem, ka atrodas kreisi centriskā valdībā, kratās vaļā, kā vien var.

Taču atgriezīsimies pie Loginas un viņas “principiem”. Ministru kabinetā “Progresīvos” pārstāv trīs ministri. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds nemaz nav pilnasinīgs šīs partijas biedrs, bet satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir šajā partijā tikai tāpēc, ka citā (teiksim, “Vienotībā”) viņš nebūtu ne tikai premjera, bet pat ne ministra kandidāts. Pie “Progresīvajiem” uzreiz pašā galvgalī un katru dienu televizora ekrānā.

No trijiem “Progresīvo” ministriem vienīgā “īstenā”, idejiskā komjauniete ir Logina. Visi viņas teksti ir gluži kā pārkopēti no partijas ideoloģiskās nodaļas atsūtītajiem metodiskajiem materiāliem. Gan par padsmit gadus Kultūras ministrijā valdošajiem ļaunajiem “nacionālistiem”, gan par patriotisma pārdefinēšanu, gan Nacionālās drošības koncepcijas pārstrādāšanu, gan “Latvijas valodu”.

Arī tādas personas kā Agnese Lāce iecelšana par kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri tikai apliecina Loginas dzelžaino ideoloģisko pārliecību. Atgādināšu, ka Lāce ir “Providus” pētniece migrācijas jautājumos, un šī kantora attieksme pret šiem jautājumiem nevienam nav noslēpums. Tāpat Lāce pazīstama ar to, ka sarunu festivālā “Lampa” aicināja latviešus aizmirst okupācijas laiku pāri nodarījumus, deportācijas un “iet tālāk”, it kā nekādas okupācijas nebūtu bijis.

Loginas antinacionālā pozīcija ir izraisījusi zināmu neizpratni daļā sabiedrības, kas šausminās - nu kā tā var? Vienlaikus, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, Loginas līdzšinējā darbība un viņas izteikumi pilnībā saskan ar “Progresīvo” pamatnostādnēm. “Progresīvo” idejiskajā paradigmā dzīvojošajiem Loginas nostāja šķiet normāla un pašsaprotama.

Kas vieniem uh un ah, citiem - tā un tikai tā arī jābūt. Līdz ar to “Progresīvo” nosacītajā burbulī Logina ar saviem izteikumiem tikpat kā neko nezaudē. Varbūt no viņas un viņas partijas atbalstītāju vidus atkritīs daži, kuri šajā vidē iemaldījušies aiz pārpratuma, bet kopumā Logina tikai iegūst nelokāmas cīnītājas tēlu pret “saulainās tāles” ienaidniekiem.

Tāpat nedrīkst aizmirst vēl kādu ārkārtīgi būtisku aspektu, kuru ļoti precīzi iezīmēja Pēteris Viņķelis intervijā “Neatkarīgajai”. “Šī būs pa ilgiem gadiem pirmā valdība, kurā ir divas partijas, par kurām ir balsojuši krievvalodīgie Latvijas pilsoņi. Tie ir Lemberga ZZS un “Progresīvie”. Prognozēju, ka šī valdība būs mērenāka savā “atkrieviskošanas” kaismē. Šī valdība būs pirmā pa ilgiem gadiem, kurā nav NA.

Prognozēju, ka Lemberga ZZS un “Progresīvo” vēlētāji to novērtēs un balsos par viņiem vēl vairāk nekā 2022. gada oktobrī. Šī var izrādīties ilgstoša tendence. Proti, krieviem var parādīties savas partijas, kurām ir iespējas iet valdībā. Būt viņu balsīm ne tikai parlamentā, bet arī valdībā. Mūsu krievvalodīgie pilsoņi to varētu novērtēt.”

Ko tas nozīmē attiecībā uz Loginu un “Progresīvajiem” kopumā? Tas nozīmē, ka “Progresīvie” var kļūt par galvenajiem krievvalodīgo pilsoņu politiskajiem pārstāvjiem un aizstāvjiem. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka nevienai citai nosacīti krieviskajai partijai (ne Latvijas Krievu savienībai, ne “Stabilitātei!”, ne “Saskaņai”) pārskatāmā nākotnē nav izredžu tikt valdībā un reāli kaut ko ietekmēt.

“Progresīvajiem” ne tikai ir šīs izredzes. Viņi jau ir valdībā un aktīvi darbojas. Aicina pārskatīt Nacionālās drošības koncepciju un no tās izņemt visu, kas skar krievu valodas ierobežojumus. Kuram politiskajam spēkam tas līdz šim bija izdevies? “Saskaņas centram”? PCTVL? Ušakovam? Urbanovičam? Jurkānam? Pimenovam? Nevienam.

Arī Loginai pagaidām vēl tas nav izdevies, bet viņa tam ir tuvāk nekā visas Ždanokas, Mamikini un Rosļikovi kopā. Ja Loginai šis numurs izietu cauri, tad nākamajās vēlēšanās liela daļa bijušā krievisko partiju elektorāta pārietu pie “Progresīvajiem”. Līdz ar to šajā politiskās frontes sektorā “Progresīvajiem” parādās milzu iespējas “pārrāvumam”, kuras viņi noteikti centīsies izmantot.

Tas nozīmē, ka vecajām tā dēvētajām krieviskajām partijām Loginas un “Progresīvo” esamība valdībā neko labu nesola. Tiesa, šīs partijas pārsvarā mērķē uz citu, daudz konservatīvāku un vairāk krievu nacionālismā balstītu elektorātu, bet tomēr.

Par Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” vēlētājiem viss skaidrs. Viņi, raugoties uz Loginas aktivitātēm, vēl vairāk nostiprinās savā pārliecībā, ka pareizi darījuši, nebalsojot par citām it kā latviskajām partijām, kas tagad vienā laivā draudzīgi airē kopā ar loginiešiem patriotisma pārdefinēšanas un “Latvijas valodas” ieviešanas virzienā.

Bet kā šiem dīvaiņiem blakus jūtas “Vienotība” un ZZS? Iespējams, pirmajā brīdī viņi varēja justies pat apmierināti. Ja jau partneri dara muļķības (no viņu skatu punkta), tad uz šī fona paši var labāk izcelties. Kā Krišjānis Kariņš Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema laikos, kad uz šo abu ākstu fona premjers izskatījās gandrīz kā izcilnieks. Tāpat nevajadzētu aizmirst citu Loginas dīvainību funkciju: publikas uzmanības novēršanu no nopietnākām lietām, kas saistītas ar budžetu, bankām, ar atsevišķiem vairāku miljardu vērtiem iepirkumiem un tamlīdzīgi.

“Vienotība” un ZZS varētu domāt: lai jau tā Logina plosās ar savām “progresīvajām” atklāsmēm un krāj ogles uz savas un savas partijas galvām. Taču tā būtu tuvredzīga politika. Maz šaubu, ka abu šo partiju (īpaši “Vienotības”) pieredzējušie līderi agri vai vēlu sāks apjaust, ka Loginas izdarības met ēnu ne tik daudz uz viņu pašu vai uz viņas partiju (jo savu vēlētāju acīs Logina visu runā un dara pareizi), bet gan uz tiem, kuri šo “brīnumu” ievilka valdībā.

Kurš to izdarīja? Neviens cits kā “Vienotība”. Nebūtu Kariņa sapņa par Briseli, nebūtu 10. maija darījuma. Ja tam nesekotu politiskais cirks visas vasaras garumā, tad nebūtu arī Loginas ar “Progresīvajiem” valdībā.

“Vienotība” savā augstprātības reibonī plānoja “apēst” “Progresīvos”, bet beigu beigās var sanākt otrādi. Līdzīgi kā jaunie puiši no “Visu Latvijai!” savulaik aprija vecos tēvzemiešus un LNNK veterānus, pa virsu pat neuzdzerot.

Tiesa, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl daudz ūdeņu aiztecēs un visādus “brīnumus” vēl redzēsim, taču viens jau tagad ir skaidrs - no “Progresīvo” ievilkšanas valdībā “Vienotība” kā politiskā partija nekādus bonusus nav ieguvusi un neiegūs. Jācer, ka valstiskā līmenī šoreiz nebūs jāatkārto slavenie Taleirāna vārdi: “Tas bija vairāk nekā noziegums, tā bija kļūda.”

Novērtē šo rakstu: