Iesaki rakstu: 
Detaļas, par to, kā notikusi Solvitas Āboltiņas ievēlēšana Vienotības frakcijas vadītājas amatā, met gaismu uz jautājumu, kurš un par kādu cenu kontrolēs tos deputātus, kuri 12. Saeimā no Vienotības saraksta tika ievēlēti, pateicoties nesaskaņotai individuālajai kampaņai. Viens no viņiem - Jānis Upenieks tiek virzīts Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra amatam.
Vienotības līderes iekšējās opozīcijas kodols ir bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Veiko Spolītis, Ints Dālderis un Vjačeslavs Dombrovskis. Ja par pirmajiem sešiem jau pirms balsojuma par Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju bija zināms, ka viņi būs pret Āboltiņas nonākšanu šajā amatā, Vjačeslava Dombrovska pievienošanās nemierniekiem esot bijis pārsteigums vismaz daļai pašas iekšējās opozīcijas.
Kad Āboltiņas nākotnei svarīgajā frakcijas sēdē atklājies, ka nule apstiprinātais jaunās frakcijas nolikums pieļauj amatpersonu vēlēšanas rīkot aizklāti, kas esot izraisījis Āboltiņas satraukumu, jo dotu iespēju deputātiem nebaidoties no sekām balsot pret partijas līderi, līderes intereses aktīvi aizstāvējuši ar individuālajām kampaņām 12. Saeimā iekļuvušie Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un arī tūlīt aiz svītras vēlēšanās palikušais Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš.
Šie jaunie cilvēki aktīvi oponējuši, ka nolikuma tekstu tā juridiski nevarot interpretēt. Galu galā frakcijas vadības vēlēšanas tomēr notikušas aizklāti. Tajās piedalījies arī Dzintars Zaķis, kurš pēc skandāla ar balsu iespējamo pirkšanu Latgalē formāli apturēja savu darbību partijā. Viņš jaunās Saeimas plenārsēžu zālē izvēlējies sēdēt blakus reģionu cilvēkiem - bijušajiem Valmieras, Preiļu un Talsu mēriem, kuri arī bijuši lojāli Āboltiņai.
Frakcijā jau iepriekš bija izraisījušās diskusijas starp Āboltiņu un viņas opozicionāru bloku, kad atklājies, ka Zaķi frakcija virza darbam saimnieciski ietekmīgajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas lemj par uzņēmējus ietekmējošiem jautājumiem. Uz darbu šajā komisijā pretendējusi arī Lolita Čigāne, bet partijas spice devusi priekšroku Zaķim.
Vēl vienu ar tā dēvēto mīksto mandātu Saeimā iekļuvušo deputāti - Janīnu Kursīti, kura pārstāv Latgales partiju pirmdien bija plānots virzīt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedra amatam, bet Vienotības vadības plāns neizdevās un par to kļuva Āboltiņas opozicionārs Andrejs Judins, kurš šajā komisijā bija darbojies arī iepriekšējā sasaukumā. Tiek uzskatīts, ka šis bija viens no daudziem Āboltiņas priekšdarbiem, gaidot partijas kongresu, kurā jānodrošinās ar reģionu pārstāvju atbalstu sev vēlamas partijas valdes ievēlēšanai un pašas pārvēlēšanai Vienotības priekšsēdētājas amatā.
Finanšu ministriju vada viens no Āboltiņai lojālākajiem Vienotības politiķiem Jānis Reirs. FM parlamentārā sekretāra amats ir pietiekoši ietekmīgs, ja to izmanto, lai uzrunātu ministrijas un tai pakļautā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Partijas valdes sēdē neilgi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad individuālie kampaņotāji garās un asās diskusijās tika iztaujāti par saviem motīviem un finansētājiem, kas aiz tā stāv, nu jau bijusī deputāte Ilma Čepāne atklāti Upeniekam un Ķirsim pajautājusi, kas finansējis viņu kampaņu un kā interesēs viņi strādās, atklātu atbildi tā arī nesagaidot, Pietiek atstāstījuši avoti Vienotības valdē.
Pašā opozicionāru grupā uzskata, ka Vjačeslava Dombrovska pievienošanos tai varētu būt noteikuši divi iemesli - sarūgtinājums, ka bija jāzaudē ekonomikas ministra amats, kas valdības veidošanas sarunās uzreiz tika piedāvāts partneriem, un, iespējams, vilšanās par bankas Citadele pārdošanas gaitu, kam bijušais ekonomikas ministrs jau pēc amata atstāšanas publiski veltīja kritiku. Lai gan tiek uzskatīts, ka Citadeles pārdošanu realizēja pati Vienotība un uz priekšu tā tika bīdīta ar premjeres Laimdotas Straujumas rokām, partijas iekšienē domas par vēlamāko investoru dalījās, un vairākas Dombrovska darbības radīja priekšstatu, ka viņš lobē krievu izcelsmes miljonāra Jurija Šeflera intereses.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
