Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kontekstā ar diskusiju „Puika vēlas būt meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?”, kas vakar notika kinoteātrī Bize, vēlējos pievērsties vienai no bērnu audzināšanas pieejām - dzimumneitrālai audzināšanai. Ko tā nozīmē, kāds tai ir zinātniskais pamatojums un sekas?

Manā skatījumā dzimums ir loma, kuru spēlējam sabiedrībā. Vecāki un sabiedrība apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spēles noteikumus un mēs dzīves laikā tiem sekojam. Tomēr diemžēl tas mums neļauj attīstīties pilnībā, jo jebkuri ierobežojumi ierobežo to, ko mēs iedomājamies par iespējamu esam vai to, kādas izvēles mēs dzīves laikā izdarām.

Piemēram, tas varētu būt puika, kurš vēlas būt baletdejotājs vai pavārs un kuram ir gan talants, gan interese, tomēr vecāki izvēlas futbolu kā nodarbi, kas ir vairāk atbilstoša zēnam. Tā var būt meitene, kura ikdienā nevēlas staigāt svārkos un grib nogriezt zēngalviņu, jo tā ir ērtāk ar puikām doties piedzīvojumu meklējumos, bet kurai tiek izstāstīts, ka kārtīgas meitenes netīras nestaigā un spēlējas ar lellēm mājās. Meitenes lielu daļu savas dzīves pavada, pucējoties, krāsojoties, uztraucoties par savu izskatu laikā, kad patiesībā varētu šo enerģiju veltīt akadēmiskajiem un profesionālajiem sasniegumiem, jo meitenei ir jābūt skaistai un koptai (jo citādi viņu neviens neprecēs). Protams, vēl sarežģītāk ir tad, ja bērns strikti neietilpst šajos „dzimumnormalitātes” rāmjos.

Dzimumneitrāla audzināšana ir bērna audzināšana tādā vidē, kas neuzspiež dzimumu stereotipus vai uzvedības normas, kuras sabiedrība iedomājas par atbilstošām vienam vai otram dzimumam. Šāda audzināšana ietver sevī gan emocionālo vidi mājās (piemēram, kā vecāki attiecas pret bērnu un viens pret otru), gan ārējo vidi (dizains, rotaļlietas, apģērbs).

Jāatzīst, ka vienlīdz grūti ir realizēt gan emocionālo, gan arī ārējās vides komponenti. Emocionāli tas nozīmē, ka bērns dzīvo ģimenē, kur, piemēram, nav tādas lietas kā vīriešu vai sieviešu darbi un uzdevumi. Tas nozīmē, ka bērns dzīvo vidē, kurā kā vērtība tiek pieņemta iekļaujoša un liberāla attieksme, kas nevērtē cilvēkus pēc vispārpieņemtiem stereotipiem. Tas nozīmē, ka ne bērns, ne apkārtējie cilvēki netiek vērtēti pēc viņu atbilstības iedomātām dzimumu normām. Arī ārējo vidi nebūs viegli iekārtot atbilstoši dzimumneitralitātes principiem, jo bērnu preces vairumā tiek ražotas, pakļaujoties rozā/zilo preču sadalījumam.

Rietumu pasaulē, kurā dzimumu līdztiesība it kā ir sasniegta, sievietes vēl joprojām daudz retāk darbojas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu jomās un daudz retāk ieņem vadošus amatus biznesa vidē. Vīriešiem savukārt ir problēmas veidot emocionāli pilnvērtīgas attiecības ģimenē un ar bērniem, kas cita starpā problēmu gadījumā noved pie depresijas un pašnāvībām (jo puikas neraud). Un tagad padomājiet, cik bieži Jūs meitenēm sakiet "cik tev smuka kleita", bet puikām vaicājat, par ko viņš nākotnē grib būt. Vai arī pavērojiet, kā atšķiras puiku un meiteņu rotaļlietas. Puikas ceļ, konstruē un pēta, kamēr meitenes krāsojas, rotājas un baro bēbīšus.

Vai dzimumneitrāla audzināšana ir radikāla, jauna pieeja un sociālais eksperiments?

Ideja par dzimumneitrālu bērnu audzināšanu tiek saistīta ar liberālo feminismu.

Tas ir laiks, kad 70.-80. gados tika izaicināti ierobežojumi, ar kuriem meitenes ikdienā saskaras. Īsi mati, ērtas drēbes, rotaļas ar mašīnām, sports, džinsas un, izaicinot idejas, kas izdara vislielākos ierobežojumus sievietes dzīvē - kosmētika, princešu pasaku lasīšana, mājas darbu darīšana. Iznāca vairākas grāmatas par bērnu audzināšanu, no kurām vispopulārākā bija 1974.gadā iznākusī Marlo Tomasa (Marlo Thomas) grāmata „„Free to be you and me”„. Lielākā daļa ideju nāca no sociālās mācīšanās (social learning) teorijām, kuras kritiski izturas pret bioloģiskiem un psihoanalītiskiem skaidrojumiem un uzsver sociāli konstruēta dzimuma aspektus. Realitātē tas nozīmēja, ka vecāki mainīja vidi, kurā bērns aug - savas uzvedības modeļus un to, ko bērni ģērbj, skatās pa TV, lasa grāmatās.

Tam, kādēļ, neskatoties uz šo vēsturi, dzimumneitrāla audzināšana ir uzskatāma par radikālu audzināšanas pieeju, ir vairāki iemesli. Pats galvenais ir tas, ka neviens nespēja vecākiem pierādīt, ka tāda audzināšana nerada homoseksuālus bērnus, jo homoseksualitāte šīs teorijas ietvaros netiek uzskatīta par ko tādu, ko var radīt vai kā problēma, kas ir jānovērš. Pastāvēja arī pretējs uzskats - ka dzimumneitrāla audzināšana tieši nodrošinās, ka bērns nekļūs homoseksuāls. Interesants ir jautājums par to, kāpēc mēs ar tādām bailēm skatāmies uz iespēju, ka, bērnam kaut kādā vecumā nepakļaujoties normām, viņš vai viņa varētu kļūt homoseksuāls? Homoseksualitāte nav problēma, problēma ir tajā, ka sabiedrība mums kā vecākiem ir iemācījusi to tā uztvert.

Šajā laikā savu popularitāti ieguva Bendžamina Spoka grāmata par bērnu audzināšanu, kurā tika uzsvērtas „pareizās” dzimumu lomas un uzsvērts, ka tas ir veids, kā pareizi audzināt meitenes un zēnus. Te ir jāatzīmē, ka 1998.gadā iznāca jaunākais Spoka grāmatas „Baby and Child Care” izdevums, tas vairs nerealizēja seksismu un uzsvēra dzimumneitrālu audzināšanu.

Ja skatāmies uz grāmatām par bērnu audzināšanu, tad redzam, ka ir liela atšķirība starp to, vai autori ir bioloģisko, psihoanalītisko vai sociālās mācīšanās teoriju piekritēji. No tā arī izriet attieksme par vai pret dzimumneitrālu audzināšanu. Tomēr šķiet interesanti, ka autori, kuri pieņem, ka dzimumu atšķirības nosaka bioloģiskie procesi, uzsver, ka dzimumneitrāla audzināšana var ietekmēt dzimumu lomas vai seksualitāti. Man tomēr šķiet, ka, ja pieņemam, ka bioloģiskie procesi ir tie, kas nosaka cilvēka dzimumu, ir pilnīgi vienalga, kādā vidē viņš vai viņa izaug.

Parunāsim par dažiem mītiem par dzimumneitrālu audzināšanu, kurus publiskajā telpā esmu manījusi.

Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana nozīmē androgīnu audzināšanu

NĒ! Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja ir bērnam neuzspiest iedomātas normas, cerot, ka viņš pats varēs atrast savu komforta zonu tajā telpā, kuru mēs saucam par dzimumu. Tas nenozīmē to, ka ģimenē tiek audzināti bērni, kuru dzimumu vizuāli nevar noteikt kā no 1960.to gadu futūristiskajiem romāniem. Tas nozīmē, ka bērniem ir pilna brīvība izvēlēties to apģērbu un atribūtus, kuri viņiem šķiet interesanti un aizraujoši.

Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana izaudzina homoseksuālus bērnus

NĒ! Ir daudz pētījumu, kuri pierāda, ka homoseksualitāte ir saistīta ar gēniem, nevis audzināšanu. Vecāki nevar apmācīt bērnu, kā būt homoseksuālam. Pētījumi liecina, ka pat bērni, kuru vecāki ir homoseksuāli, nekļūst par homoseksuāļiem biežāk kā bērni no heteroseksuālām ģimenēm. Bērns vai nu ir, vai nav homoseksuāls. Dzimumneitrāla audzināšana neietekmēs viņu seksuālās preferences, tomēr var izdarīt ievērojamu ietekmi uz to, cik laimīgs šis bērns jūtas. Bērns, kuram būs tiesības izvēlēties savu komforta līmeni attiecībā uz dzimumu un seksualitātes spektru, netiks traumēts tādēļ, ka viņa iekšējā dzīve nesaskan ar standartiem, kurus ir uzstādījuši vecāki.

Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja slēpjas tajā, ka dzimumam nebūtu jādiktē tas, kā mēs drīkstam vai nedrīkstam uzvesties. Ja tev patīk rozā svārki, tev uz to ir tiesības neatkarīgi no tava dzimuma.

Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir pretsievišķīga vai pretvīrišķīga

NĒ! Dzimumneitrālā audzināšana nav neitrāla, tā ir audzināšana, kas pieņem dažādību un noņem dzimumu izpausmes robežas. Ja meitenei patīk rozā svārki ar rišām, tas ir pieņemami, ja tā ir viņas izvēle, jo vecāki to neuzspiež. Tas pats attiecas uz rotaļlietām – tas nenozīmē Bārbiju vai Action kaujinieku aizliegšanu – tas nozīmē, ka mājās būs gan vienas rotaļlietas, gan citas, ļaujot bērniem izvēlēties to, kas viņiem labāk patīk attiecīgajā brīdī.

Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir sociālais eksperiments

Viss, ko mēs bērniem sakām un viss, ko mēs ar viņiem darām, ir mūsu centieni iemācīt viņiem to, kā darbojas pasaule. Es vēlos saviem bērniem iemācīt būt labiem cilvēkiem. Manā skatījumā tas nenozīmē iemācīt, kā pakļauties. Tas nozīmē to, ka viņi zinās, kas ir vienlīdzība un sociālais taisnīgums. Tradicionālā „dzimumpareizā” audzināšana ir indoktrinācija, jo dzimumu normas veido bērnu, kas iederas tradicionālajā sabiedrības definīcijā par to, kādi ir dzimumi. Meitenes mīl rozā, viņām patīk rūpēties par citiem, un viņas ir emocionālas. Puikas neraud, nodarbojas ar sportu un taisa naudu.

Mīts: bērns neiemācīsies savu dzimumu, ja vecāki viņam to neiemācīs

Dzimums nav tik vārīga cilvēka īpašība, ka ikviens mēģinājums to neuzsvērt iedomāti pareizajā veidā var radīt novirzes. Dažādos laikmetos un dažādās kultūrās ir bijusi dažāda attieksme pret to, ko nozīmē dažādi dzimumi. Neskatoties uz dzimumneitrālu audzināšanu, bērns no vecākiem un apkārtējās vides iemācīsies, kas ir dzimums un realizēs to, atbilstoši redzētajam un savām izjūtām. Dzimumneitrālas audzināšanas mērķis ir iemācīt bērnam vairāk paļauties uz savām izjūtām un dot brīvību. Tas ir kā ar staigāšanu – mēs bērniem to mācam, tomēr ļaujam iemācīties staigāt tad, kad viņi ir tam gatavi.

Mīts: bērni tādā veidā tiek traumēti vai apjūk

Fakts ir tāds, ka „tradicionālajās” ģimenēs ar garantiju 1-5% bērnu būs „apjukuši par savu dzimumu”. Un tas notiks, neskatoties uz audzināšanu, vecāku seksuālo orientāciju vai ticību pareizajam Dievam. Tie ir bērni, kuru iekšējā sajūta par dzimumu neatbilst bioloģiskajai, kuri neiederas perfektajā priekšstatā par zēnu vai meiteni. Dzīvot vidē, kura cenšas šos bērnus ielikt „pareizajos” rāmīšos, ir mokoši un traumējoši. Tai pat laikā nav pierādījumu, ka dzimumneitrāla audzināšana rada bērnus, kas ir apjukuši vai traumēti. Tā gan radīs bērnus, kas izturēsies daudz iecietīgāk pret tiem bērniem, kuri ideāli neietilpst „pareizajos” rāmīšos.

Mīts: dzimums un seksualitāte ir viens un tas pats

Tipisks jautājums – kā viņa zinās, ka ir meitene, ja ģērbsies kā puika? Ir jāatdala cilvēka iekšējā sajūta par savu dzimumu, cilvēka ārējais uzvedības modelis kontekstā ar dzimumu un cilvēka seksualitāte. Var būt sievišķīgi heteroseksuāli vīrieši un sievišķīgi homoseksuāli vīrieši, sievišķīgas homoseksuālas sievietes vai vīrieši, kuri dažreiz ģērbjas kā sievietes, bet jūt seksuālu interesi par abiem dzimumiem. Cilvēki nepakļaujas stereotipiem. Dzimumneitrālas audzināšanas pamatā ir vecāku apzināšanās, ka viņi pieņem tādu kombināciju, kas viņu bērnam liksies pareiza un padarīs viņu laimīgu.

Pats galvenais, kas vecākiem ir jāsaprot, ir, ka šodienas pasaulē nebūs iespējams realizēt 100% dzimumneitrālu audzināšanu. Šajā kontekstā nepastāv visu vai neko princips – patiesībā, lielākā daļa šodienas ģimeņu visdrīzāk ikdienā realizē daļu no iepriekšminētajiem principiem. Turklāt, dažādiem vecākiem ir dažādi komforta līmeņi attiecībā uz „pareizo” uzvedību, nonkomformismu vai bērna (un citu bērnu) seksualitāti un uzvedību. Lielākajai daļai vecāku arī nekad nebūs jāsaskaras ar to, ka viņu bērni ir apmaldījušies vai apjukuši par savu dzimumu, tādēļ dzimumneitrāla audzināšana vienkārši ļaus bērniem attīstīt savas spējas, neatkarīgi no stereotipiem un izaudzinās bērnus, kas ir atvērtāki pret citādo un ir iejūtīgāki pret draugiem, kas var būt citādāki.

Pārpublicēts no providus.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...